Sarkozī tiesā "Lībijas lietā"

Francijas bijušais prezidents Nikolā Sarkozī pirmdien stājās tiesas priekšā krimināllietā, kurā viņš tiek apsūdzēts par vēlēšanu kampaņas finansējuma nelikumīgu saņemšanu no Muamara Kadafi režīma Lībijā.

Sarkozī kopš prezidenta amata atstāšanās 2012. gadā jau ir notiesāts divās citās krimināllietās, tomēr tieši tā dēvētājā Lībijas lietā viņam var tikt piespriests ilgstošs cietumsods. Pats bijušais prezidents izvirzītās apsūdzības noraida un uzskata, ka notiekošais ir sazvērestība.

Sarkozī problēmas ar likumu

Pēc zaudējuma sociālistam Fransuā Olandam 2012. gada prezidenta vēlēšanās konservatīvo politiķi Sarkozī ir vajājušas problēmas ar likumu, tomēr viņš ir saglabājis ietekmi Francijas labējo spēku nometnē. Zināms arī, ka bijušais prezidents regulāri apspriežas ar pašreizējo valsts vadītāju Emanuelu Makronu, vēsta aģentūra AFP.

Par "Lībijas lietu" dēvētie notikumi attiecas uz laiku, kad Sarkozī ieņēma Francijas iekšlietu ministra amatu un kandidēja uz prezidenta amatu 2007. gada vēlēšanās, kurās konservatīvo kandidātam izdevās uzvarēt. Desmit gadus ilgušajā izmeklēšanā mēģināts noskaidrot, vai Sarkozī patiešām no Lībijas toreizējā diktatora pieņēmis apmēram 50 miljonus eiro, lai ar šo naudu finansētu savu vēlēšanu kampaņu. 

Tiek uzskatīts, ka Kadafi apmaiņā pret finansiālo palīdzību Sarkozī vēlējies uzlabot sava režīma starptautisko tēlu. 

Prokurori uzskata, ka lietas pirmsākumi meklējami 2005. gadā, kad Sarkozī, kurš tolaik ieņēma iekšlietu ministra amatu, apmeklēja Lībijas galvaspilsētu Tripoli, kur ar Kadafi šķietami apspriedis nelegālās imigrācijas apkarošanu. Jāpiebilst, ka 2007. gada decembrī prezidents Sarkozī valsts vizītē uzņēma Kadafi, kurš Parīzes centrā uzslēja savu beduīnu telti. Neskatoties uz šķietamo Francijas un Lībijas tuvināšanos, kad Lībiju 2011. gadā skāra "Arābu pavasara" notikumi, Sarkozī atbalstīja NATO vadīto militāro operāciju Lībijā, kas sekmēja Kadafi režīma krišanu un paša diktatora nogalināšanu tā paša gada oktobrī.

Skandāls par Kadafi iespējamo iesaisti Sarkozī kampaņas finansēšanā izcēlās 2012. gada aprīlī, kad prezidents gatavojās cīnīties par otro pilnvaru termiņu. Tobrīd Francijas tīmekļa vietne "Mediapart" publicēja ar 2006. gadu datētu Lībijas slepenā dienesta dokumentu, kurā pieminēta Kadafi un Sarkozī vienošanās. 

Sarkozī ir apgalvojis, ka "Mediapart" publiskotais dokuments ir viltots, tomēr varasiestādes konstatējušas, ka dokumentam ir autentiska dokumenta pazīmes, norāda aģentūra "Associated Press". 

Nav tomēr neapgāžamu pierādījumu, ka patiešām notikusi naudas nodošana. Oficiāli 2007. gada kampaņa Sarkozī izmaksāja 20 miljonus eiro. Skandāla ēnā nonākušais Sarkozī 2012. gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja Olandam, kurš prezidenta amatu ieņēma nākamos piecus gadus.

Apgalvojumi par Kadafi iesaisti Sarkozī kampaņas finansēšanā izskanēja arī vēl pirms "Mediapart" publikācijas. Vēl pirms rietumvalstu spēku iesaistīšanās konfliktā Lībijā Kadafi režīma oficiālā aģentūra ziņoja, ka drīz tiks atklāts "noslēpums, kas, domājams, apdraudēs Francijas valsts galvas politisko karjeru". Kadafi dēls Saifs tolaik intervijā telekanālam "Euronews" pieprasīja, lai Sarkozī atdod Lībijai visu naudu, ko tā piešķīrusi franču politiķim.

Liecinieks aizbēg

Kopā ar Sarkozī prāvā tiek tiesāti vēl 11 cilvēki, tostarp divi bijušie Francijas iekšlietu ministri. Nozīmīgs liecinieks lietā ir bijis libāniešu izcelsmes uzņēmējs Zijāds Takiedīns, kurš 2016. gadā apgalvoja, ka 2006. un 2007. gadā palīdzējis no Lībijas Francijā Sarkozī vajadzībām nogādāt piecus miljonus eiro. 2020. gadā Takiedīns atsauca šo liecību, kas raisīja aizdomas, ka Sarkozī un viņa sabiedrotie ir liecinieku uzpirkuši. 

Arī Takiedīns ir apsūdzēts "Lībijas lietā", tomēr viņš 2020. gadā aizbēga uz Libānu, jo Francijas tiesa viņam bija piespriedusi piecu gadu cietumsodu citā lietā, kas saistīta ar ieroču tirdzniecību. 

Netiek sagaidīts, ka Libāna varētu Takiedīnu izdot Francijai.

Sarkozī advokāti norāda, ka nekāda nelikumīgas izcelsmes nauda bijušā prezidenta 2007. gada kampaņas kasē nav atrasta. Sarkozī advokāts Kristofs Ingrēns paziņojis, ka bijušais prezidents ir gatavs cīnīties pret "prokuroru izsapņoto" apsūdzību. Gaidāms, ka prāva ilgs līdz 10. aprīlim, bet spriedums varētu tikt nolasīts vēlāk. Ja sešdesmit deviņus gadus veco Sarkozī atzīs par vainīgu, viņam par nelikumīgu kampaņas finansēšanu, sabiedrisko līdzekļu piesavināšanos, korupciju un sazvērestību ar nolūku pastrādāt noziegumu var piespriest līdz pat desmit gadiem ilgu cietumsodu.

Sarkozī jau ir notiesāts divās krimināllietās. 

Decembrī Francijas tiesa atstāja spēkā 2021. gada nolasīto spriedumu, pēc kura bijušajam prezidentam gadu jānēsā elektroniskā aproce savā dzīvesvietā. Šāds sods Sarkozī tika piespriests lietā par liecinieku ietekmēšanu un ietekmes tirgošanu, kad viņš mēģināja piekukuļot tiesnesi. Sarkozī šajā lietā solījis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vēl citā lietā pagājušajā gadā tiesa atstāja spēkā spriedumu, ar kuru Sarkozī atzīts par vainīgu tīšā 2012. gada vēlēšanu kampaņas atļautā budžeta pārsniegšanā. Tiesa nolēma, ka Sarkozī cietumā būs jāpavada seši mēneši, bet vēl sešus piesprieda nosacīti. Šajā lietā Sarkozī tomēr tiesas spriedumu ir pārsūdzējis, un tas nav stājies spēkā.