Īrijā piektdien notika referendums, kura dalībnieki noraidīja valdības rosinātos konstitūcijas grozījumus, ar kuriem bija paredzēts paplašināt ģimenes definīciju un izmainīt sievietes lomas definīciju.

Nesekmīgais mēģinājums veikt grozījumus Īrijas 1937. gada konstitūcijā lielā mērā tiek saistīts ar premjerministra Leo Varadkara vadītās valdības nespēju izskaidrot sabiedrībai piedāvāto grozījumu jēgu.

Mēģinājums modernizēt konstitūciju

Īriem referendumā bija jālemj par konstitūcijas pantu, kurā tiek definēts gan ģimenes jēdziens, gan arī sievietes loma saistībā ar aprūpi. Pirmais referenduma grozījums paredzēja paplašināt ģimenes definīciju, nosakot, ka ģimeni veido ne tikai laulībā, bet arī "ilgstošās attiecībās", piemēram, kopā dzīvojoši pāri un viņu bērni. Otrs ierosinājums paredzēja definīciju par mātes "pienākumiem mājās" aizstāt ar nosacījumu, ka ģimenes locekļi rūpējas cits par citu. Pašlaik Īrijas konstitūcija paredz, ka valstij jārūpējas, lai mātēm ekonomiskas nepieciešamības dēļ nebūtu jādodas strādāt un tādā veidā "jāpamet novārtā savi pienākumi mājās". Grozījumu mērķis bija atspoguļot izmaiņas sabiedrībā un savulaik valstī dominējošās katoļu baznīcas ietekmes mazināšanos.

Grozījumus atbalstīja gan valdošā koalīcija, gan arī lielākās opozīcijas partijas. Neskatoties uz to, abus piedāvātos grozījumus īri referendumā noraidīja. 

Pret ģimenes definīcijas grozījumiem balsoja 67,7% referenduma dalībnieku, bet pret grozījumiem ģimenes aprūpē balsoja 73,9% īru. 

Tā ir lielākā jebkādu rosināto grozījumu sakāve referendumā Īrijas vēsturē. Referendumā piedalījās 44% balsstiesīgo. Varadkars pēc rezultātu izziņošanas atzina, ka valdībai nav izdevies pārliecināt sabiedrību par grozījumu nepieciešamību un pat par to būtību. Viņš arī solīja pilnībā ievērot referenduma rezultātus. "Mūsu atbildībā bija pārliecināt tautas vairākumu balsot par, un mēs nepārprotami nespējām to izdarīt," sestdien preses konferencē Dublinā atzina premjers.

Kritiķu balsis sadzird

Opozīcija pret piedāvātajiem grozījumiem pirms referenduma bija vērojama gan labējā, gan kreisajā spārnā. Daļa kritiķu norādīja, ka rosinātie grozījumi aizsargātu poligāmiskas attiecības un veicinātu migrantu ģimeņu atkalapvienošanu, lai arī valdība šādus pieņēmumus noraidīja. Kritiķi arī uzsvēra, ka frāze "ilgstošas attiecības" ir neskaidra un tai var būt neplānotas sekas, tostarp strīdos par mantojumu, nodokļu lietās un arī imigrācijas jautājumos. "Ikviens zina, ir viņš precējies vai nav," norādīja bijušais tieslietu ministrs Maikls Makdauels, kurš iestājās pret rosinātajiem grozījumiem. "Neviens nezina, kas ir un kas nav "ilgstošās attiecībās", kamēr to nenolemj tiesa," piebilda grozījumu pretinieks. Kritiku grozījumiem veltīja arī ievērojami invalīdu tiesību aizstāvji. 

Viņi norādīja, ka grozījumi paredz atbildību par aprūpi uzlikt ģimenēm, bet valsts savukārt atbilstoši grozījumos paustajam tikai "censtos" tām palīdzēt. 

To, kritiķu ieskatā, var uzskatīt arī par valsts mēģinājumu izvairīties no atbildības.

Valdības neprasme

Īrijā pēdējos gados vairāki nozīmīgi jautājumi ir izlemti referenduma ceļā. 2015. gadā tika atļautas viendzimuma pāru laulības, bet 2018. gadā tika legalizēti aborti. Tomēr šoreiz acīmredzami liberālas reformas īri noraidīja. Laikraksts "Irish Times" norāda, ka referenduma iznākums ir likumsakarīgs rezultāts valdībai pieņemtajiem lēmumiem un vājajai aģitācijas kampaņai. Laikraksta ieskatā, lielākā daļa īru atbalstītu novecojušo konstitūcijas pantu grozīšanu, tomēr valdības neprasmes dēļ tas nenotika. Valdības piedāvātais grozījumu teksts lielai daļai sabiedrības bija nesaprotams, turklāt par tiem nenotika nopietnas diskusijas. To vietā janvārī parlamentā straujā tempā tika pieņemts attiecīgais likumprojekts, lai paspētu referendumu sarīkot Starptautiskajā sieviešu dienā. No šīm kļūdām valdība varēja izvairīties, secina "Irish Times".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.