Pāvests Francisks intervijā, ko sestdien daļēji publicēja Šveices televīzija, ir aicinājis Ukrainas karā iesaistītos "sākt sarunas, pirms situācija pasliktinās", un mudinājis ukraiņus būt drosmīgiem un spēt sēsties pie sarunu galda ar agresorvalsti.

Šveices sabiedriskā raidorganizācija RTS pagājušajā mēnesī ierakstījusi interviju ar 87 gadus vecajo pāvestu, kuras laikā lūdza viņu komentēt diskusijas Ukrainā par to, vai padoties Krievijas iebrukumam, vai arī tas tikai leģitimizētu spēka varu.

"Es uzskatu, ka stiprākie ir tie, kas redz situāciju, domā par tautu un ir drosmīgi pacelt balto karogu un sākt sarunas,"

viņš sacīja februāra sākumā sniegtajā intervijā.

Runājot par karu vispārīgi, arī palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" un Izraēlas karu, Romas katoļu baznīcas galva piebilda, ka "sarunas nekad nav padošanās. Tā ir drosme nenovest valsti līdz pašnāvībai".

"Vārds "sarunas" ir drosmīgs vārds. Kad tu redzi, ka esi sakauts, ka tev neveicas, jābūt drosmei sākt sarunas," viņš teica.

Katoļu baznīcas galva sacīja, ka cilvēki varētu justies apkaunotie, taču viņš arī jautāja, cik daudz dzīvību tiek zaudētas.

"Šodien, piemēram, saistībā ar karu Ukrainā, ir daudzi, kas vēlas darboties kā starpnieki. Piemēram, Turcija," viņš atgādināja, aicinot "nekaunēties sākt sarunas, pirms situācija ir pasliktinājusies".

RTS pāvestam arī jautāja par Izraēlas un "Hamās" karu, kurā viņš vainoja abas puses.

"Karu veido divi, nevis viens. Bezatbildīgie ir tie divi, kas karo," viņš sacīja Šveices raidorganizācijai.

Intervijai izpelnoties kritiku, Vatikāna preses pārstāvis Mateo Bruni norādīja, ka Francisks tikai ir izmantojis intervētāja lietoto jēdzienu par "balto karogu".

Aptauja

Kā vērtējat pāvesta aicinājumu Ukrainai sākt sarunas ar Krieviju?

Visā kara laikā Francisks ir centies saglabāt Vatikāna tradicionālo diplomātisko neitralitāti, taču to bieži pavada acīmredzama līdzjūtība pret Krievijas iebrukuma Ukrainā motīviem, piemēram, kad viņš atzīmēja, ka NATO “rej pie Krievijas durvīm” ar savu paplašināšanos austrumu virzienā.

Ukrainas pozīcija līdz šim ir bijusi stingra apņēmība neiesaistīties sarunās ar Krieviju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir teicis, ka miera sarunas ierosināt var tikai tā puse, kurā ir iebrukts.

Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā turpinoties jau trešo gadu, agresorvalsts spēki gūst iniciatīvu kaujas laukā un Ukraina arvien vairāk izjūt munīcijas trūkumu.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.