Netanjahu sola, ka Teherāna par raķešu uzbrukumu atbildēs

Irāna otrdien ar raķetēm apšaudīja Izraēlu, tā vēl vairāk pietuvinot Tuvos Austrumus plaša mēroga karam.

Irāna uz Izraēlu raidīja apmēram 200 ballistisko raķešu, kas šogad ir jau otrs šāda veida uzbrukums. Izraēlas gaisa spēki sadarbībā ar ASV un Jordāniju lielu skaitu šo raķešu notriekuši, tomēr neliels skaits raķešu nokrita valsts dienvidos un vidienē. Irānas triecienos Izraēlas okupētā Rietumkrasta pilsētā Jērikā gājis bojā kāds palestīnietis, bet Izraēlā ievainoti divi izraēlieši. Zināms, ka raķetes raidītas pret Izraēlas gaisa spēku bāzēm, kā arī izlūkdienesta "Mossad" galveno štābu Telavivas pievārtē. Gaderas pilsētā Irānas raķete trāpījusi kādai skolai, tomēr tur neviens cietis nav.

Plašāku karu negribot

Pēc Irānas uzbrukuma Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdināja, ka Irāna ir pieļāvusi "lielu kļūdu", par kuru tā "samaksās". Netanjahu paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir "cietis neveiksmi", pateicoties Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmai, kas ir "pasaulē modernākā". Netanjahu arī izteica pateicību Savienotajām Valstīm par palīdzību uzbrukuma atvairīšanā. 

"Irānas režīms nesaprot mūsu apņēmību sevi aizstāvēt un mūsu apņēmību atbildēt mūsu ienaidniekiem," uzsvēra Izraēlas premjers.

Irānas Revolucionārā gvarde paziņojusi, ka raķešu trieciens bijusi atbilde uz palestīniešu grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu Teherānā šā gada jūlijā, kā arī pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušo Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" līdera Hasana Nasrallas un Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāļa Abasa Nilforušana nogalināšanu. Teherāna arī brīdināja par "iznīcinošu uzbrukumu", ja Izraēla atbildēs uz otrdien notikušo raķešu triecienu. Augsta Irānas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai "Reuters" atklāja, ka lēmumu uzbrukt Izraēlai pieņēmis Irānas augstākais līderis ājatolla Ali Hameneji. Irānas valdības pārstāve Fatemeha Mohadžerani reportieriem uzsvērusi, ka Teherāna "nav ieinteresēta plašākā karā", un vainoja Izraēlu saspīlējuma pieaugumā Tuvajos Austrumos. Mohadžerani arī norādīja, ka Irāna rīkojusies "savaldīgi" pēc Hanijas nogalināšanas jūlijā, lai arī Irānas sabiedrībā tolaik izskanējušas "prasības" neatstāt notikušo bez ievērības.

Otrs raķešu trieciens

Šis ir jau otrais Irānas raķešu trieciens Izraēlai. Aprīlī Irāna pret Izraēlu raidīja apmēram 300 raķešu un dronu. Šo uzbrukumu Izraēlai toreiz palīdzēja atvairīt ASV un vairāku citu valstu bruņotie spēki. Savu rīcību Teherāna toreiz pamatoja ar Izraēlas gaisa triecieniem Damaskā, kur tika nogalināti vairāki Revolucionārās gvardes virsnieki. Aprīlī notikušais raķešu un dronu trieciens bija pirmais Irānas tiešais uzbrukums Izraēlai. Irāna gan pirms tam par to brīdināja, kas deva laiku Izraēlai labāk sagatavoties, norāda telekanāls CNN. Izraēla pēc tam atbildēja ar ierobežotiem gaisa triecieniem Irānai, tomēr plašāks karš neizcēlās. Šoreiz Izraēla informāciju par gaidāmo uzbrukumu saņēma tikai pāris stundu pirms tā sākuma. Pentagona pārstāvis Pets Raiders pavēstījis, ka otrdien notikušajā Irānas triecienā bijis vairāk ballistisko raķešu, kuras ir grūtāk notriekt. 

Vairāki eksperti arī uzskata, ka Irāna šādu uzbrukumu sarīkojusi, lai atgādinātu par savām militārajām spējām.

Izraēlas valdība tikmēr domā par piemērotāko atbildi uz Irānas uzbrukumu. Izraēla varētu uzbrukt Irānas naftas infrastruktūrai, pretgaisa aizsardzības sistēmai, kā arī atkārtot tādas slepenās operācijas, kādā jūlijā tika nogalināts "Hamās" līderis Hanija, vēsta tīmekļa ziņu vietne "Axios", atsaucoties uz informētām Izraēlas amatpersonām. Izraēla tomēr vispirms grib konsultēties ar ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju. Izraēla varētu dot triecienus arī Irānas kodolobjektiem, lai apturētu Teherānas kodolprogrammas attīstību, intervijā CNN pauda Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta pētnieks Malkolms Deiviss. "Lai ko Izraēla darītu, tam ir jābūt ļoti redzamam un jātiek uzskatītam par izlēmīgu un sekmīgu soli," piebilda pētnieks.

Irānas raķešu trieciens sakritis ar Izraēlas šonedēļ sākto ierobežoto sauszemes iebrukumu Libānā, kur izraēlieši cīnās pret "Hezbollah". 

Kaujās Libānā trešdien kritis pirmais Izraēlas karavīrs. 

Izraēla trešdien arī nolēmusi vērsties pret ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu, kurš pasludināts par nevēlamu personu jeb "persona non grata", liedzot viņam iebraukšanu Izraēlā. Izraēlas ārlietu ministrs Israels Kacs šādu lēmumu skaidrojis ar Gutērreša nespēju "viennozīmīgi" nosodīt Irānas uzbrukumu Izraēlai.