Lietuvā svētdien notika Seima vēlēšanu pirmā kārta, kurā lielāko atbalstu guvuši opozīcijā esošie sociāldemokrāti, bet premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītie konservatīvie ierindojušies otrajā vietā.

Reklāma

Lai arī viss jaunā Seima sastāvs būs zināms tikai pēc vēlēšanu otrās kārtas 27. oktobrī, jau tagad sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte paudusi gatavību veidot jauno koalīcijas valdību.

Pārliecinošāks starts opozīcijai

Seimā, kurā kopā ir 141 deputāts, 70 vietas tiek sadalītas proporcionālās vēlēšanās pēc partiju sarakstiem, bet 71 – vienmandāta apgabalos. Pēc visu balsu saskaitīšanas proporcionālajās vēlēšanās daudzmandātu apgabalā sociāldemokrāti saņēmuši 19,36% balsu, kas šim sarakstam nodrošina 18 mandātus. Konservatīvā "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" ieguvusi 17,96% balsu un 17 mandātus. Pērn dibināto labēji populistisko partiju "Nemunas rītausma" atbalstījuši 14,99% vēlētāju, un tā Seimā ieguvusi 14 vietas. Opozīcijā esošā centriski kreisā Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā" saņēmusi 9,24% balsu un astoņus mandātus, bet valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība – 7,7% balsu un septiņus mandātus. Opozīcijā esošā centriski kreisā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība saņēmusi 7,02% balsu, kas tai nodrošina sešus mandātus. 

Piecu procentu barjeru iekļūšanai Seimā nav pārvarējusi viena no trim valdošās koalīcijas partijām – liberālā Brīvības partija, kas ieguvusi 4,5% balsu. 

Apskatnieki norāda, ka šis apstāklis ievērojami samazina Šimonītes cerības turpināt vadīt valdību. Pavisam daudzmandātu apgabalā sacentās 15 saraksti. Vienmandāta apgabalos kopā kandidēja apmēram 700 kandidātu. Pirmajā kārtā izdevies ievēlēt astoņus deputātus vienmandāta apgabalos. Vēl 63 tiks ievēlēti otrajā kārtā 27. oktobrī, kad sacentīsies pirmajā kārtā divus labākos rezultātus ieguvušie kandidāti. Pirmajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte sasniedza 52,06%. Lietuvā šogad jau notika divas vēlēšanas. Pavasarī Gitans Nausēda pārliecinoši tika pārvēlēts prezidenta amatā uz otro termiņu, bet jūnijā notika Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Tajās lielāko atbalstu guva konservatīvie, bet sociāldemokrāti ieņēma otro vietu. EP vēlēšanās tomēr tika reģistrēta ļoti zema vēlētāju aktivitāte – 28%. Prezidenta vēlēšanās sociāldemokrāti savu kandidātu neizvirzīja un atbalstīja Nausēdu. Tiek uzskatīts, ka prezidents grib redzēt izmaiņas valdošajā koalīcijā.

Cer uz trīs partiju koalīciju

Sociāldemokrātu līdere Blinkevičūte pirmdien pauda gatavību tikties ar Zemnieku un zaļo savienības līderi Ramūnu Karbauski, lai apspriestu jaunās valdības veidošanu. 

"Mēs ceram, ka pēc otrās kārtas rezultātu apstiprināšanas mums būs pietiekami daudz vietu, lai izveidotu trīs partiju koalīciju," 

reportieriem paziņoja Blinkevičūte. Viņa pavēstīja, ka priekšroku dotu koalīcijai, kurā kopā ar sociāldemokrātiem būtu Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā" un Zemnieku un zaļo savienība. Vēlēšanu naktī Blinkevičūte jau apspriedās ar Demokrātiskās partijas "Lietuvas vārdā" līderi Sauļu Skverneli, kurš no 2016. līdz 2020. gadam bija Lietuvas premjers. Šīm trim opozīcijas partijām daudzmandātu apgabalā izdevies izcīnīt 33 no 70 vietām, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Sociāldemokrātiem pirmajā kārtā izdevies gūt uzvaru arī divos vienmandāta apgabalos. Blinkevičūte nav izslēgusi iespēju sadarboties arī ar pašreizējā valdībā pārstāvēto Liberāļu kustību. Viņa toties "pagaidām" neredzot iespēju valdībā ņemt Remiģijus Žemaitaiša vadīto partiju "Nemunas rītausma". Lietuvas Konstitucionālā tiesa šogad nolēma, ka Žemaitaitis ar saviem antisemītiskajiem ierakstiem sociālajos medijos ir pārkāpis deputāta zvērestu un valsts konstitūciju. Lai izvairītos no impīčmenta, kas vienlaikus ierobežotu viņa iespējas kandidēt vēlēšanās, Žemaitaitis aprīlī Seima deputāta mandātu nolika.

Savukārt Skvernelis pēc vēlēšanām pauda vēlmi koalīcijā ņemt Liberāļu kustību, nevis Zemnieku un zaļo savienību, kura Skverneli savulaik bija izvirzījusi par premjera amata kandidātu. Skvernelis norādījis, ka liberāļi esot prognozējamāki. Šimonīte tikmēr uzsvērusi, ka ir pāragri spriest, vai konservatīvie būs pārstāvēti valdībā. Apskatnieki norāda, ka, Brīvības partijai nepārvarot piecu procentu barjeru, ir ievērojami samazinājušās Šimonītes iespējas turpināt vadīt valdību. 

Brīvības partijas nespēja iekļūt Seimā "atņēmusi Šimonītei jebkādas izredzes palikt premjerministra amatā", 

aģentūrai "Reuters" paudis Viļņas Universitātes asociētais profesors Mažvids Jastramskis. Seima sastāvs tomēr pilnībā būs zināms tikai pēc vēlēšanu otrās kārtas 27. oktobrī. Sociāldemokrātu kandidāti sacentīsies 35 vienmandāta apgabalos, bet konservatīvie – 32 apgabalos, vēsta LRT. Pašlaik konservatīvie ar 49 vietām ir lielākā frakcija Seimā, bet sociāldemokrātiem ir 14 mandāti.

Prezidents sagaida pārmaiņas

Prezidents Nausēda pēc vēlēšanām uzsvēris, ka sociāldemokrāti "nepārprotami uzvarējuši" vēlēšanās. "Centriski kreisa koalīcija noteikti spēs turpināt mūsu ārpolitiku," intervijā aģentūrai BNS paziņoja Nausēda, atgādinot, ka Lietuvā ārpolitikas jautājumos ir panākta vienprātība. Iekšpolitikā jaunā valdība izmaiņas veiks, tomēr tās nāks tikai par labu, piebildis prezidents. Viņš arī prognozēja, ka ar jauno valdību viņam būs produktīvāka sadarbība nekā ar konservatīvajiem. 

Nausēda norādīja, ka ārpolitikas jautājumos ar Šimonītes valdību viņam daudz domstarpību nav bijis, tomēr konservatīvo "augstprātība" vienalga esot bijusi jūtama.

Vēlēšanu rezultāti nav uzskatāmi par pārsteidzošiem. Sabiedriskās domas aptaujas jau ilgāku laiku rādījušas, ka sociāldemokrāti ir populārākā partija Lietuvā. Lai arī iedzīvotāju ienākumi ir auguši strauji, Šimonītes valdībai nav izdevies pārliecināt pietiekami lielu skaitu vēlētāju atbalstīt konservatīvos. Viņa saņēmusi pārmetumus par pārlieku stingriem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas laikā un nepietiekamu atbalstu. Lietuvā arī ierasts, ka ar jaunām Seima vēlēšanām pie varas nonāk citi politiskie spēki, norāda apskatnieki. Sociāldemokrāti pirms vēlēšanām solījuši paaugstināt nodokļus turīgajai sabiedrības daļai, lai tā mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Ārpolitikas jautājumos apskatnieki no iespējamas centriski kreisas valdības nekādus būtiskus pavērsienus negaida.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.