Itālija Albānijā atver migrantu izmitināšanas centrus

Albānijā piektdien darbību sāka divi centri, kuros tiks izmitināti starptautiskajos ūdeņos Itālijas varasiestāžu pārtvertie nelegālie imigranti.

Šajos centros tiks izmitināti tikai vīrieši, savukārt sievietes un bērnus nogādās Itālijas teritorijā. Itālijas un Albānijas pagājušajā gadā noslēgtā vienošanās raisījusi interesi arī citās Eiropas valstīs, kuras saskārušās ar imigrācijas pieaugumu.

Jauna pieeja

"No šodienas abi centri ir gatavi un darbojas," piektdien žurnālistiem Šenģinas ostā, kur tiks nogādāti migranti, paziņoja Itālijas vēstnieks Albānijā Fabrīcio Buči. Vēstnieks tomēr vēl nevarēja pateikt, kad uz šo Adrijas jūras ostu tiks nogādāti pirmie migranti. Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Albānijas premjerministrs Edi Rama pagājušā gada novembrī noslēdza līgumu, kas paredz mēnesī divos centros Albānijas ziemeļrietumos izmitināt līdz 3000 nelegālo imigrantu, kurus starptautiskajos ūdeņos būs aizturējusi Itālijas krasta apsardze. Vienošanās ir panākta uz pieciem gadiem. Migranti vispirms tiks pārbaudīti uz kuģiem un tad nosūtīti tālāk uz Albāniju. Tur pārbaudes vispirms notiks centrā Šenģinā, bet pēc tam migrantus izmitināšanai nogādās 22 kilometru attālumā esošajā Ģaderā. 

Abi migrantu centri atradīsies Itālijas jurisdikcijā. Tiek plānots, ka migrantu lūgumi piešķirt patvērumu tiks izskatīti paātrinātā kārtībā. Sagaidāms, ka tas notiks 28 dienu laikā. 

Migrantu centros paredzēts izvietot apmēram 500 Itālijas policistu, cietumsargu un karavīru. Sākotnēji bija paredzēts centrus atvērt jau 1. maijā, tomēr sagatavošanas darbi aizkavējās. Abu centru uzturēšana Itālijai piecu gadu laikā izmaksās 670 miljonus eiro, vēsta aģentūra "Associated Press". Vienošanās paredz, ka uz Albāniju tiks sūtīti migranti no 22 valstīm, kuras Itālija atzīst par drošām, tostarp Bangladešas, Ēģiptes un Tunisijas. Tāpēc ir liela iespējamība, ka šo migrantu patvēruma pieteikumi tiks noraidīti, viņi no Albānijas tiks izraidīti uz savām izcelsmes valstīm. Migranti no nedrošām valstīm, piemēram, Afganistānas, Sīrijas un Mali, arī sākotnēji nonāks Albānijā, tomēr pēc šo migrantu pienācīgas identifikācijas viņi tiks pārvietoti uz Itāliju.

Itālijas un Albānijas vienošanos nosodījuši cilvēktiesību aizstāvju, kā arī Itālijas kreisā opozīcija. Kritiķi uzskata, ka vienošanās ar Albāniju ir bezjēdzīga un izmaksās dārgi. Tā arī pārkāpjot Itālijas likumus un Eiropas tiesības, kā arī ANO migrācijas vadlīnijas, kas liek jūrā izglābtos migrantus nogādāt tuvākajā drošajā ostā. Itālijas Pilsonisko brīvību un tiesību koalīcijas 

juriste Federika Burlici nosaukusi tikko kā atvērtos migrantu centrus par "Itālijas Gvantanamo", tā salīdzinot Itālijas imigrācijas politiku ar ASV cietumu Kubā, kur tikuši ieslodzīti aizdomās par terorismu turētie. 

Migrantu centru izvietošana Albānijā mazina iespējas uzraudzīt tur notiekošo, "radot auglīgu augsni, lai turpinātu pārkāpt apcietināto tiesības", intervijā "Politico" pauda Burlici.

Eiropā aug interese

Šis ir pirmais gadījums, kad ārpus Eiropas Savienības (ES) esoša valsts izlēmusi uzņemt šādus patvēruma meklētājus no bloka teritorijas. Itālijas un Albānijas vienošanās raisījusi pastiprinātu interesi arī citviet Eiropā, kur reģistrēta liela nelegālā migrācija, kas radījusi radikāli labējo spēku popularitātes pieaugumu un citas problēmas. Tirāna tomēr uzsver, ka šāds līgums ar citām valstīm slēgts netiks. Albānijas premjerministrs Rama norādījis, ka šo vienošanos var skaidrot ar itāļu un albāņu ciešajām attiecībām, kas nav attiecināmas uz citām valstīm. "Tā ir ekskluzīva vienošanās ar Itāliju," paziņojis Albānijas valdības vadītājs. Rama arī noliedzis, ka ar šādu vienošanos Albānija, kas kopš 2014. gada ir oficiāla ES kandidātvalsts, cenšas sekmēt virzību uz dalību blokā.

Kopš nākšanas pie varas 2022. gadā Itālijas premjerministre Meloni ir aktīvi piedalījusies ES iniciatīvās, kas domātas, lai mazinātu nelegālo migrāciju no Āfrikas, norāda izdevums "Politico". 

Roma uzsver, ka vienošanās ar Albāniju domāta, lai mazinātu slodzi uz Itālijas migrantu centriem, kā arī, lai atrunātu migrantus no došanās bīstamajā ceļā pāri Vidusjūrai. Šogad nelegālās migrācijas plūsmas pāri Vidusjūrai mazinājušās. Līdz pagājušā gada 11. oktobrim Itāliju ar laivām centās sasniegt 139 000 migrantu, bet šogad šajā pašā laikā to bijis 52 000, liecina Itālijas Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija. Meloni pieļāvusi, ka šādu vienošanos varētu slēgt arī ar citām valstīm, kas atrodas ārpus ES. 15 ES dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis, maijā aicināja Eiropas Komisiju (EK) stiprināt sadarbību ar valstīm, kurām cauri dodas migranti, lai tā bremzētu nelegālo migrāciju uz Eiropu. Aicinājumā tika pieminēta arī Itālijas un Albānijas vienošanās, kas, iniciatīvas autoru ieskatā, varētu kalpot par paraugu citiem līgumiem ar valstīm ārpus ES.