Ar mazuta kravu pielādētā Krievijas tā sauktās ēnu flotes tankkuģa "Koala" daļējā nogrimšana Ļeņingradas apgabala Ustjlugas ostā aktualizējusi jautājumu, kas Baltijas jūras reģiona valstis tāpat uztrauc jau labu laiku – proti, kuģi, kurus Krievija izmanto Rietumu sankciju apiešanai, parasti atrodas sliktā tehniskā stāvoklī.
To kustība nosacīti šaurajā un seklajā Baltijas jūrā rada augstus naftas produktu noplūdes un tātad ekoloģiskas katastrofas riskus.
Avārija Ustjlugā
Zem Antigvas un Barbudas karoga kuģojošais "Koala" ar 130 tūkstošiem tonnu naftas produktu kravā, no kuriem 111 tūkstoši tonnu ir mazuts, Krievijas naftas ostā Ustjlugā avarēja 9. februārī tūlīt pēc tam, kad posās doties reisā.
Notikušā apstākļi ir neskaidri, taču zināms, ka, kuģim iedarbinot galveno dzinēju, noticis viens vai vairāki sprādzieni. "Koalas" mašīntelpa un korpuss izrādījās bojāti, un tankkuģis daļēji nogrima turpat pie piestātnes.
To var uzskatīt par veiksmi, jo, ja Libērijā reģistrētai firmai piederošais un Kiprā reģistrēta uzņēmuma "Lagosmarine LTD" izmantotais kuģis būtu sācis grimt pēc iziešanas Somu jūraslīcī, rastos ekoloģisks posts visām piekrastes valstīm. Jāatzīmē, ka, pēc Krievijas Kremļa opozīcijas mediju ziņām, "Lagosmarine LTD" nominālais īpašnieks ir kāds Grieķijas pilsonis, bet uzņēmuma labuma guvējs ir Latvijas pilsonis Aleksejs Haljavins. Krievijas iestādes apgalvo, ka neviens cilvēks incidentā, kas raksturots kā "tehnogēns", nav cietis un tāpat naftas produktu noplūde nav reģistrēta. Ustjlugas ostas kapteiņa dienests paziņojis, ka kuģa Libērijas īpašniekam uzdots izcelt kuģi un likvidēt avārijas sekas trīs mēnešu laikā. Tikmēr Somijas premjers Peteri Orpo un aizsardzības ministrs Anti Hekenens pauduši apņēmību pastāvīgi uzraudzīt situāciju Somu līcī, lai laikus reaģētu piesārņojuma gadījumā – mazuta noplūdes situācijā Somijas atbildīgie dienesti būšot gatavībā. Vienlaikus aizsardzības ministrs Hekenens atzinis, ka Helsinkus satrauc sankcijām pakļautā Krievijas naftas eksporta nodrošināšanai izmantoto kuģu sliktais tehniskais stāvoklis, jo lielas tonnāžas tankkuģa katastrofa varētu radīt nopietnas problēmas. Kā Somijas raidītājam YLE paudis Somijas krasta apsardzes dienesta Somu līča sektora komandieris Tomi Valtari, krasta apsardze gan pieprasījusi Krievijas iestādēm informāciju par "Koalas" negadījumu, taču atbildi nav saņēmusi, kas esot "tipiski".
Ekoloģija neinteresē
Pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Krievijas Baltijas jūras ostu labklājība lielā mērā atkarīga no naftas eksporta nodrošināšanas.
Lēš, ka Krievijas ēnu flotes shēmā, kas izstrādāta, lai Krievijas naftu joprojām varētu transportēt tādiem pircējiem, kuri gatavi par preci maksāt vairāk nekā sankcijās noteikto maksimumu 60 ASV dolārus barelā, visā pasaulē darbojas aptuveni 670 tankkuģu.
No tiem vismaz 230 pieder kuģu īpašniekiem no Eiropas. Šī flote veidota, caur fiktīvām ārzonas kompānijām uzpērkot par izdevīgām cenām no privātiem īpašniekiem pārsvarā vecus tankkuģus, bez lielām raizēm par to apdrošināšanu, remontu vai draudiem ekoloģijai un apkalpes kvalifikāciju. Pašreizējais jūras navigāciju regulējošo starptautisko aktu kopums ārkārtīgi sarežģī cīņu ar šo ēnu floti, jo aizturēt kuģus tikai tādēļ, ka tie, iespējams, rada draudus videi, nevar. "Mēs uzskatām, ka katru nedēļu no Krievijas [Baltijas jūras] ostām izbrauc 70 līdz 80 ar naftas produktiem pielādētu tankkuģu, kas šķērso Somu līci," aģentūrai AFP norādījusi par kuģošanas drošību atbildīgā Somijas robežsardzes amatpersona Miko Hirvi. 30 līdz 40 šo kuģu pieder ēnu flotei. Tie tālākā ceļā šķērso navigācijai grūtos šaurumus, kas nodala Zviedriju no Dānijas, un, kā liecina pēdējo mēnešu notikumi, potenciāli apdraud arī zemūdens kabeļus, cauruļvadus un citas komunikācijas. Ar Kuka salu, Gabonas vai Libērijas karogiem operējošie kuģi nereti cenšas slēpt savu atrašanās vietu un kursu. Tie izslēdz kuģu identifikācijai domātās sistēmas, slāpē GPS signālus un tā rada draudus navigācijas drošībai, jo citiem kuģiem un krasta kontroles stacijām kļūst apgrūtinoši noteikt, kur tie atrodas. Bet ēnu flotes tankkuģi no Krievijas nereti atgriežas ar vairāk nekā 100 tūkstošu tonnu naftas lādiņu. Nav grūti iedomāties, kas notiktu, ja tie uzskrietu sēklī vai sadurtos ar citu kuģi. Kā tas notiek, pagājušā gada 15. decembrī jau uz savas ādas izjuta pati Krievija, kad vētras laikā Melnās jūras Kerčas šaurumā starp Krimu un Krievijas krastu nogrima divi upes-jūras tipa tankkuģi ar 4000 tonnām mazuta katrā. Daļa kravas nonāca jūrā. Izrādījās, ka šie kuģi nebija piemēroti navigācijai vētrainajā decembrī un tiem nebija nepieciešamo atļauju.
Ilgtermiņa sekas un vides zaudējumi Kerčas šaurumā šobrīd grūti prognozējami, taču piesārņotās pludmales, desmitiem bojāgājušo delfīnu, tūkstošiem mirušu putnu un zivju ir skaidri redzami.
Paradoksāli, bet piesārņojuma likvidēšana gūlās pārsvarā uz brīvprātīgo pleciem, jo vietējās varasiestādes demonstrēja neieinteresētību – ekoloģija nav mūsdienu Krievijas varas institūciju prioritāte.
"Negadījumu risks ir augsts," par Krievijas ēnu flotes rosību Baltijas jūrā uzsvēris Somijas robežsardzes pārstāvis Hirvi. Gan zemūdens komunikāciju, gan ekoloģijas kontekstā šī lieta rūp ne tikai Somijai, bet arī Baltijas valstīm, Polijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai. Izdevums "Politico" nesen apgalvoja, ka Eiropas Savienība šobrīd izstrādājot jaunas sankciju normas, kas ļautu izvērst plašas operācijas pret aprūsējušajiem ēnu kuģiem Baltijas jūrā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.