Eiropā spriež par sīriešu bēgļu turpmāko statusu

Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā raisījusi daudz jautājumu gan par šīs Tuvo Austrumu valsts turpmāko attīstību, gan arī par ārzemēs nonākušajiem miljoniem sīriešu bēgļu.

Lielākās sīriešu diasporas 13 gadus ilgušā pilsoņu kara rezultātā izveidojušās Sīrijas kaimiņvalstīs Turcijā, Libānā un Jordānijā, tomēr daudzi bēgļi nokļuvuši arī Eiropā. Jau pirms Asada režīma krišanas ES notikušas diskusijas par iespējām veicināt sīriešu došanos mājās, tomēr tagad šīs runas ievērojami pieņēmušās spēkā.

Pirmie lēmumi pieņemti

Pavisam drīz pēc Asada režīma krišanas virkne Eiropas valstu, tostarp Austrija, Francija, Itālija un Vācija, pieņēmušas lēmumu sīriešu patvēruma lūgumus vairs neizskatīt. Arī Latvija pieņēmusi šādu lēmumu. Tāpat Eiropā izskanējuši arī aicinājumi uz Sīriju repatriēt arī tos patvēruma meklētājus, kuri aizsardzības statusu jau ir saņēmuši. 

Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kurš pārstāv konservatīvo Tautas partiju, licis ne tikai apturēt atlikušo patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, bet arī pārskatīt visas lietas, kurās patvērums jau piešķirts. 

Nēhammera partijas biedrs, Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Karners uzdevis sagatavot "organizētu repatriācijas un izraidīšanas kampaņu" uz Sīriju. Tā skars apmēram 40 000 sīriešu, kuriem Austrijā pēdējos piecos gados piešķirta aizsardzība. Kopš 2015. gadā Austrijā patvērums piešķirts pavisam 87 000 sīriešu. Austrijā apturēta arī patvērumu saņēmušo sīriešu ģimeņu apvienošana. Ministrs Karners arī skaidrojis gaidāmās izraidīšanas kampaņas uzsvarus. "Uzmanības centrā būs noziedznieki, tie, kas negrib pielāgoties Eiropas un Austrijas kultūras vērtībām, un tie, kas nestrādā un dzīvo no pabalstiem," paziņoja ministrs. Vīnē paustos plānus kritizējusi no Vācijas Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētā deputāte Birgita Zipele. "Izraidīt cilvēkus atpakaļ uz Sīriju? Domāju, ka tas ir stipri pāragri, jo mēs nezinām, kas notiks turpmāk. Vai valsts dzīvos mierā, vai arī dažādi grupējumi sāks karot cits ar citu un situācija kļūs vēl sliktāka," intervijā telekanālam "Euronews" norādīja politiķe, kura EP pārstāv sociālistus. 

"Ir nedaudz dīvaini, ka, no vienas puses, dalībvalstis jau runā par cilvēku sūtīšanu atpakaļ uz Sīriju, kamēr citi bažījas par situācijas pasliktināšanos," 

piebilda deputāte. Jāpiebilst, ka Damasku ieņēmušais islāmistu grupējums "Hayat Tahrir al-Sham" Rietumos ir iekļauts teroristisko organizāciju sarakstos un pastāv bažas par tā īstenoto politiku.

Uzmanības centrā Vācija

Tomēr tieši Vācijā pieņemtie lēmumi ietekmēs lielu daļu Eiropā nonākušo sīriešu. Lēmums neizskatīt patvēruma pieteikumus Vācijā attieksies uz vairāk nekā 47 000 cilvēku. Pavisam Vācijā dzīvo apmēram miljons sīriešu. No viņiem apmēram 700 000 piešķirts bēgļa vai pagaidu aizsardzības statuss. ANO Bēgļu aģentūra lēš, ka 60% no visiem ES nonākušajiem sīriešu patvēruma meklētājiem uzturas tieši Vācijā. Jāpiebilst, ka pērn Vācijas pilsonību saņēma 75 500 sīrieši. Vācijā sākušās aktīvas diskusijas par Sīrijas bēgļu turpmāko statusu. Opozīcijā esošajā labējā spārnā izskanējuši aicinājumi sīriešiem pēc Asada gāšanas atgriezties mājās, kamēr kreisie politiķi šajā jautājumā ir piesardzīgāki. Labēji populistiskās partijas "Alternatīva Vācijai" līdere Alise Veidele vērsusi uzmanību uz demonstrācijām, kurās sīrieši svinējuši Asada krišanu. 

"Nevienam, kurš Vācijā svin "brīvo Sīriju", acīmredzami nav nekāda pamata bēgt. Viņiem nekavējoties vajadzētu atgriezties Sīrijā," 

vietnē "X" rakstīja Veidele. Konservatīvā bloka CDU/CSU Bundestāga frakcijas vadītāja vietnieks Jenss Špāns tikmēr rosinājis organizēt sīriešiem avioreisus no Vācijas uz Sīriju, kā arī piedāvāt 1000 eiro lielu atbalstu, lai mudinātu viņus atgriezties dzimtenē. Kreisā spārna politiķi šādiem rosinājumiem veltījuši kritiku. "Jensa Špāna komentāri rada iespaidu, ka viņš labprāt būtu gribējis cilvēkus sūtīt prom jau iepriekš un pats būtu pilotējis lidmašīnu," paziņoja valdošo Sociāldemokrātu partiju pārstāvošais Bundestāga deputāts Dirks Vīze. Tikmēr Bundestāga viceprezidente Katrīna Gēringa-Ekarde, kura pārstāv zaļos, paudusi, ka "pusotru dienu" pēc Asada krišanas diskutēt par šādiem jautājumiem ir "nepiemēroti". Jāpiebilst, ka Vācijā pēc sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu koalīcijas izjukšanas iestājusies politiskā krīze, kuras pārvarēšanai februārī plānots rīkot pirmstermiņa Bundestāga vēlēšanas. Domājams, ka migrācijas jautājums pirms vēlēšanām Vācijā būs viens no svarīgākajiem.

Diskusijas jau notikušas

Jau pirms Asada režīma negaidītās krišanas ES tika apspriestas iespējas veicināt sīriešu patvēruma meklētāju došanos uz dzimteni, atgādina "Euronews". Šīs sarunas rosinājusi Ungārija, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts. Daudzu Eiropas valstu strauji pieņemtais lēmums apturēt sīriešu patvēruma pieteikumu izskatīšanu liecina par bloka apņēmību risināt šo jautājumu. Lai arī uzreiz pēc Asada režīma krišanas bija vērojams, ka Sīrijas kaimiņvalstīs dzīvojošie sīriešu bēgļi dodas mājās, nav zināms, kādas tendences būs vērojamas Eiropā. "Mēs gribam atgriezties Sīrijā," aģentūrai AFP uzsvēra Berlīnes iedzīvotājs Mahmūds Zamls. 

"Mums tomēr nedaudz ir jāpagaida. Mums jāredz, kas notiks, un mēs atgriezīsimies, ja tas būs patiešām simtprocentīgi droši," piebilda Vācijā dzīvojošais sīrietis.

Sīriešus mājās atgriezties aicinājis arī nemiernieku ieceltais pagaidu valdības vadītājs Mohameds al Baširs. "Es vēršos pie visiem sīriešiem ārzemēs – Sīrija tagad ir brīva valsts, kas ir pelnījusi savu lepnumu un cieņu. Atgriezieties! Mums ir jāatjauno, jāatdzimst no jauna, un mums ir vajadzīga ikviena palīdzība," intervijā Itālijas laikrakstam "Corriere della Sera" uzsvēra jaunais Sīrijas valdības vadītājs.