Ir mazliet pārspīlēts teiciens, ka Krievija ir kā benzīntanks – pati neko neražo, tikai eksportē naftu un gāzi. 

Tomēr šāda ekonomikas struktūra ļauj Krievijai būt visai noturīgai pret dažādām krīzēm un satricinājumiem tirgos, uzkrāt valūtas rezerves un – kā tagad redzam – arī vest karus. Krievija 140 miljardus ASV dolāru no 2024. gada federālā budžeta, ko tērē karam Ukrainā, iegūst no naftas un gāzes eksporta. Ja Krievijai nebūtu šādu ienākumu, tā nekādus liela mēroga karus vest nespētu. Jaunievēlētais ASV prezidents Tramps apsolīja karu Ukrainā pārtraukt 24 stundu laikā, ko daudzi uzskata par priekšvēlēšanu retoriku bez reāla seguma. Bet varbūt tomēr Krievijas naftas biznesā ir kādi vājie punkti, ko prezidents Tramps varētu izmantot, lai panāktu solīto mieru?

Ēnu flote

Kā zināms, G-7 valstis un Eiropas Savienība noteica Krievijai eksportētās naftas cenas griestus 60 ASV dolāri par barelu, kas samazina agresorvalsts ieņēmumus un rada problēmas ekonomikā (krītošs rubļa kurss un augošas Krievijas Centrālās bankas kredītlikmes).