15.7 °C
Čehijas premjerministrs Petrs Fiala paziņojis, ka tuvākajos mēnešos vairs nerīkos kopīgas neformālas sēdes ar Slovākijas valdību, to pamatojot ar Prāgas un Bratislavas atšķirīgajiem skatījumiem uz Krievijas karu Ukrainā.
Šķelšanos kara jautājumā var novērot visā Višegrādas četriniekā, kurā ietilpst arī Polija un Ungārija.
Ministri tiekas ar Lavrovu
"Mēs nedomājam, ka tuvākajās nedēļās un mēnešos būtu piemēroti ar Slovākijas valdību rīkot starpvaldību konsultācijas," žurnālistiem Prāgā trešdien pavēstīja Fiala. Čehijas premjers atzina, ka abām valstīm ir daudz apspriežamu jautājumu, tomēr dažos būtiskos jautājumos viedokļi atšķiras. "Sadarbība ar Slovākiju ir svarīga, un mūsu interesēs ir panākt iespējami labākas attiecības. Tomēr nav iespējams ignorēt fundamentālas viedokļu atšķirības nozīmīgos ārpolitikas jautājumos," vietnē "X" norādīja Fiala, kā piemēru minot Slovākijas ārlietu ministra Juraja Blanāra tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Ar Lavrovu forumā Turcijā tikās arī Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto. Kopš 2012. gada Čehija un Slovākija ir sarīkojušas astoņas starpvaldību sēdes, tā parādot abu kaimiņvalstu labās attiecības, norāda izdevums "Politico". Iepriekšējo reizi šāda kopīga sēde tika rīkota pagājušā gada aprīlī, kad Slovākijas valdību vadīja Eduards Hegers, bet nākamā bija paredzēta šopavasar.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico platformā "Facebook" atbildēja uz Fialas lēmumu apturēt abu valdību kopīgās sēdes.
Bratislava negribot apdraudēt abu valstu labās attiecības, savukārt "Čehijas valdība ir nolēmusi tās apdraudēt, jo tās interesēs ir atbalstīt karu Ukrainā, kamēr Slovākijas valdība runā par mieru,"
paziņoja Fico, solot nemainīt "suverēno" Slovākijas politiku. Bijušais Slovākijas ārlietu ministrs Ivans Korčoks situāciju raksturoja kā nepieredzētu, bet saprotamu. "Slovākija ir pilnībā atbildīga par attiecību pasliktināšanos ar Čehiju. Roberta Fico valdība ved Slovākiju izolācijā, sadedzina tiltus ar kaimiņiem, atbrīvojas no sabiedrotajiem un nopietni kaitē nacionālajām interesēm," paziņoja Korčoks, kurš šomēnes balotēsies Slovākijas prezidenta vēlēšanās.
Slovākijas kursa maiņa
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gan Čehija, gan arī Slovākija Kijivai sniedza ievērojamu militāro palīdzību. Ķīles institūta aplēses liecina, ka no 2022. gada sākuma līdz pagājušā gada oktobra beigām Čehija Ukrainai palīdzējusi ar bruņojumu 1,3 miljardu eiro vērtībā, bet Slovākija piešķīrusi 700 miljonu eiro vērtu bruņojumu. Čehija arī nākusi klajā ar iniciatīvu no trešajām valstīm iepirkt munīciju Ukrainas vajadzībām, tā reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) nespēju līdz martam Ukrainai piegādāt solīto miljonu artilērijas šāviņu. Roberta Fico atgriešanās Slovākijas premjerministra amatā radikāli izmainīja Bratislavas kursu Krievijas un Ukrainas kara jautājumā. Fico jau savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja izbeigt valsts militāro palīdzību Ukrainai, ko arī ir izdarījis.
Tāpat viņš ir izteicies, ka rietumvalstu pieeja karam ir cietusi neveiksmi, un aicinājis Ukrainu atteikties no Krievijas okupētajām teritorijām, lai tādā veidā panāktu mieru.
Fico retorika un īstenotā politika lielā mērā atgādina Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna pieeju. Fico tomēr necentās bloķēt ES palīdzības programmu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā un sarunu sākšanu par Ukrainas iestāšanos blokā, ko šoziem īslaicīgi mēģināja darīt Orbāns.
Karš šķeļ Centrāleiropas valstis
Dažādos skatījumus labi varēja pamanīt 27. februārī Prāgā notikušajā Višegrādas četrinieka samitā. Zīmīgi, ka Polijas premjerministra Donalda Tuska un Fialas divpusējās sarunas pirms samita aizņēma ilgāku laikā nekā pati Višegrādas četrinieka sanāksme, norāda "Radio Brīvā Eiropa". Pēc samita visu četru valstu līderi atzina, ka kara jautājumā vienprātības viņu vidū nav. Tusks preses konferencē uzsvēra, ka rietumvalstis nedrīkst piekrist kompromisiem attiecībā uz valstu neatkarību un teritoriālo nedalāmību, bet Fiala aicināja neatalgot Krieviju par tās agresīvo politiku.
Savukārt Orbāns un Fico argumentēja, ka konfliktu nevar atrisināt ar bruņojuma piegādēm, un aicināja uz tūlītēju uguns pārtraukšanu.
Visu četru valstu līderi vienojās tikai par to, ka nesūtīs savus karavīrus uz Ukrainu, tā šķietami noraidot Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumus, ka šādu iespēju nevajadzētu izslēgt. Citos jautājumos Višegrādas grupas līderi tomēr spēja panākt vienprātību, secina "Radio Brīvā Eiropa". Samita dalībnieki ir bijuši vienisprātis par kodolenerģijas lomu, nepieciešamību stingri vērsties pret nelegālo imigrāciju, kā arī atgādinājuši, ka ES nevajadzētu veikt vērienīgas reformas ciešākas integrācijas virzienā, pēc sarunu noslēguma pavēstīja Fiala. Tāpat to dalībnieki aicināja gādāt, lai ES klimata politika neapdraud lauksaimnieku konkurētspēju.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
