13 °C
ASV Kongresā turpinās strīdi par papildu palīdzību Ukrainai un Izraēlai, kā arī citām prezidenta Džo Baidena rosinātajām prioritātēm.
Baltais nams ir aicinājis Kongresu apstiprināt dažādiem drošības jautājumiem paredzētu finansējumu 106 miljardu dolāru apmērā. Tā ietvaros 14,3 miljardi dolāru tiktu piešķirti Izraēlai, bet 61,4 miljardi dolāru – Ukrainai. Baidens palīdzību abām valstīm ir pieprasījis sasaistīt vienas paketes ietvaros, lai tādā veidā vieglāk varētu panākt atbalstu Ukrainai. Baidens aicinājis apstiprināt finansējumu arī ASV dienvidu robežas stiprināšanai, humānajai palīdzībai, tostarp palestīniešiem, kā arī dažādu Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu stiprināšanai pret Ķīnas spiedienu. Dažām Baidena prioritātēm tomēr netrūkst kritiķu, īpaši Kongresa Pārstāvju palātas republikāņu vidū.
Republikāņi koncentrējas uz Izraēlu
Pārstāvju palātas republikāņi jaunā spīkera Maika Džonsona vadībā pirmdien ierosināja likumprojektu, kurā paredzēta palīdzība Izraēlai 14,3 miljardu dolāru apmērā, bet atbalsts Ukrainai un citas Baidena prioritātes nav iekļautas. Turklāt republikāņi Izraēlai paredzēto finansējumu cer atrast, mazinot ASV ieņēmumu dienesta budžetu, pret ko iebilst demokrāti.
Republikāņi nav slēpuši, ka par prioritāti uzskata palīdzību Izraēlai, kura pēc 7. oktobrī piedzīvotā islāmistu grupējuma "Hamās" uzbrukuma sākusi karu. Savukārt par palīdzību Ukrainai būtu jālemj atsevišķi.
Ja republikāņi nepiekritīs vienas paketes ietvaros līdzās palīdzībai Izraēlai iekļaut arī pārējās prezidenta prioritātes, Baidens ir gatavs likumprojektam uzlikt veto, paziņojis Baltais nams. Baltā nama Budžeta birojs pavēstīja, ka republikāņi ar piedāvāto likumprojektu cenšas padarīt atbalstu Izraēlai par vienas partijas jautājumu un ignorē pārējās prioritātes, tostarp atbalstu Ukrainai. Budžeta birojs brīdināja, ka "Izraēlas drošības palīdzības nošķiršanai no citām prioritātēm" būs "globālas sekas".
Aizstāv palīdzību Ukrainai
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins otrdien Senātā aizstāvēja papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai, norādot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un Izraēlas un "Hamās" karš ir saistīti konflikti. Baidena kabineta locekļi uzsvēra, ka palīdzības pārtraukšana Ukrainai negatīvi ietekmēs Savienoto Valstu drošību.
"Šobrīd daudzi atkal liek likmi uz to, ka Savienotās Valstis ir pārāk sašķeltas un aizņemtas ar savām problēmām, lai turpinātu virzīties uz priekšu,"
paziņoja Blinkens. Ja ASV neuzņemsies līdera lomu, "draudi Savienotajām Valstīm tikai pieaugs. Mēs nedrīkstam dot mūsu draugiem, mūsu sāncenšiem vai mūsu ienaidniekiem pamatu apšaubīt Amerikas apņēmību", uzsvēra Ostins. Blinkens un Ostins uzstāja, ka palīdzībai Ukrainai un Izraēlai ir jābūt saistītai, jo abi konflikti ir savā starpā saistīti. Blinkens uzsvēra, ka palīdzība Ukrainai un Izraēlai stiprinās Savienoto Valstu pozīcijas iepretim Irānai, kas atbalsta "Hamās". "Kopš mēs esam nogriezuši Krievijas tradicionālos ceļus tās bruņoto spēku apgādē, tā aizvien vairāk ir vērsusies pie Irānas pēc palīdzības. Apmaiņā pret to Maskava ir piegādājusi Irānai aizvien modernākas militārās tehnoloģijas, kas apdraud Izraēlas drošību. Ļaujot Krievijai gūt virsroku ar Irānas atbalstu, tas iedrošinās gan Maskavu, gan Teherānu," norādīja Blinkens.
Senāts Ukrainai draudzīgāks
Demokrātu kontrolētajā Senātā ir vērojams lielāks atbalsts Ukrainai, tostarp republikāņu senatoru vidū. Viņi tomēr ņem vērā savu partijas biedru domas Pārstāvju palātā. Senāta vairākuma demokrātu līderis Čaks Šumers paziņojis, ka Pārstāvju palātas priekšlikums ir "ieplānots, lai šķeltu Kongresu", kā arī pauda cerību, ka spīkers Džonsons, kurš jau iepriekš ir balsojis pret palīdzību Ukrainai, sapratīs, ka pieļāvis "rupju kļūdu" un mainīs nostāju. Par finansējuma piešķiršanu atbildīgās komitejas vadītāja demokrāte Petija Marija pavēstīja, ka kopā ar republikāņiem Senātā tiek gatavots abu partiju atbalstīts likumprojekts, kurā finansējums tiktu paredzēts gan Izraēlai, gan Ukrainai.
Tomēr arī Senāta republikāņu vidū nevalda vienprātība.
Republikāņu senators no Misūri štata Džošs Holijs ir aicinājis vairāk koncentrēties uz Ķīnas radītajiem draudiem.
"Mēs varam izdarīt vairāk Ukrainā, vai arī mēs varam izdarīt to, kas mums ir jāizdara Klusā okeāna reģionā," paziņoja senators. Lai atvieglotu kompromisa panākšanu, Baltais nams ir signalizējis par gatavību vairāk stiprināt robežkontroli, kas ir republikāņu prioritāte. Šobrīd turpinās Baidena nacionālās drošības padomnieka Džeika Salivana un citu administrācijas amatpersonu sarunas ar Kongresa republikāņiem par palīdzību Ukrainai, norāda izdevums "Politico".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
