Apvērsumu "epidēmija" skar Gabonu

Āfrikas valstī Gabonā bruņoto spēku vadība naktī uz trešdienu sarīkojusi apvērsumu, atceļot no amata prezidentu Ali Bongo un anulējot pagājušajā nedēļā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, kas paredzēja viņa palikšanu amatā uz trešo pilnvaru termiņu.

Puča atbalstītāji svin

Pēc sestdien notikušajām vēlēšanām par to uzvarētāju naktī uz trešdienu tika pasludināts sešdesmit četrus gadus vecais Bongo. Jau pāris minūtes pēc vēlēšanu rezultātu izziņošanas galvaspilsētas Librevilas centrā atskanēja šāvieni. Vēlāk Gabonas televīzijā parādījās karavīri, kuri paziņoja, ka ir pārņēmuši varu valstī. Armijas pārstāvis paziņoja, ka tiek atceltas visas "republikas institūcijas". Pučisti pavēstīja, ka vēlēšanu rezultāti esot falsificēti, tāpēc tie tiek anulēti. Pučisti slēguši valsts robežas. Apvērsumu sarīkojušie virsnieki tomēr solīja ievērot Gabonas starptautiskās saistības. Drīz pēc puča Librevilas ielās izgāja puča atbalstītāji, lai svinētu Bongo valdīšanas beigas. Pats gāztais prezidents, kurš atrodas mājas arestā, parādījies telekanālā "Gabon 24". Viņš atklāja, ka uzturas savā rezidencē, bet viņa sieva un dēls atrodas citās vietās. Pučisti paziņojuši, ka viens no prezidenta dēliem ir aizturēts par nodevību. Aizturēti vēl vairāki ar valdību saistīti cilvēki.

Prezidenta vēlēšanās Bongo galvenais sāncensis bija bijušais izglītības ministrs Alberts Ondo Ossa, kura kandidatūru opozīcija izvirzīja tikai nedēļu pirms vēlēšanām. Vēlēšanu rīkotāji saņēmuši daudz pārmetumu. 

Tajās nebija starptautisko novērotāju, turklāt pēc vēlēšanām, kad tika skaitītas balsis, valstī tika atslēgts internets. To varasiestādes pamatoja ar centieniem neļaut izplatīties "dezinformācijai". 

Tika ieviesta arī komandanta stunda. Vēl pirms vēlēšanām, bažījoties par iespējamu vardarbību, daudzi iedzīvotāji atstāja galvaspilsētu vai pat valsti. Citi tikmēr uzkrāja pārtiku. Ikvienas vēlēšanas, kas Gabonā rīkotas pēc atgriešanās pie daudzpartiju sistēmas 1990. gadā, ir pavadījusi vardarbība, atzīmē ziņu aģentūra "Associated Press". Vēlēšanu oficiālie rezultāti liecina, ka Bongo saņēmis 64% balsu, bet Ossa – 31%.

Lai arī Gabonā turpinās aizvadītajos gados arī citās Āfrikas valstīs novērotā tendence, militāriem režīmiem nomainot civilās valdības, šī valsts tomēr tiek uzskatīta par salīdzinoši stabilu. Atšķirībā no Nigēras, kurā militāristu sarīkots apvērsums notika jūlijā, Gabona nepiedzīvo džihādistu uzbrukumus. Gabona ir bagāta ar dabas resursiem, tostarp tā ir naftas eksportētāju organizācijas OPEC dalībvalsts. Tomēr gandrīz 40% gaboniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nav darba, liecina Pasaules bankas dati. Valsts arī piedzīvojusi dzīves dārdzības kāpumu, ko Bongo atzina uzrunā 17. augustā, kad Gabonā tiek svinēta valsts neatkarības diena. 

2019. gadā dumpīgi noskaņoti virsnieki jau centās pārņemt varu Gabonā. Tolaik Bongo atradās Marokā, kur ārstējās pēc pārciesta insulta. Apvērsuma mēģinājums toreiz neizdevās.

 Ali Bongo Gabonā pie varas bijis kopš 2009. gada, kad nomira viņa tēvs Omārs Bongo, kurš pie valsts stūres atradās kopš 1967. gada.

Francijas ietekme

Gabona ir cieši saistīta ar bijušo koloniālo metropoli Franciju gan ekonomiski, gan militāri. Drīz pēc apvērsuma Francijas kompānija "Eramet" paziņoja, ka pārtrauc darbību Gabonā, kur tā vada lielas mangāna raktuves. Gabonā, kas atrodas Āfrikas centrālajā daļā pie Atlantijas okeāna, dislocēti apmēram 400 Francijas karavīru. Kamēr vairākās citās Āfrikas valstīs vērojams pret Franciju vērsts naidīgums, Bongo ir bijis draudzīgi noskaņots pret Parīzi. Gabonu martā apmeklēja Francijas prezidents Emanuels Makrons, bet jūnija beigās Bongo viesojās Parīzē. Daži Gabonas opozīcijas pārstāvji šo Makrona diplomātiju vērtēja kā netiešu atbalstu Bongo pirms vēlēšanām, atgādina ziņu aģentūra AFP. Bongo ģimenei ir ciešas saites ar Franciju, kurā notiek izmeklēšana par vairāku Bongo ģimenes locekļu darbībām. Ir izvirzītas sākotnējās apsūdzības par piesavināšanos, naudas atmazgāšanu un citiem ar korupciju saistītiem noziegumiem. 

Francija jau ir nosodījusi apvērsumu Gabonā. Tas ir jau astotais apvērsums bijušajās Francijas kolonijās Āfrikā aizvadītajos trīs gados, atgādina raidorganizācija BBC. 

Mali, Burkinafaso un Nigērā pie varas nākušie militārie režīmi ir uzskatāmi par Francijai atklāti naidīgiem. Pagaidām nav zināms, kādu politiku īstenos Gabonā pie varas nākusī hunta. Francijas amatpersonas bažījas par valsts ietekmes straujo vājināšanos bijušajās kolonijās. Uzrunājot Francijas vēstniekus, Makrons pirmdien žēlojās par "puču epidēmiju" Āfrikā. Kamēr Francijas pozīcijas Āfrikā vājinās, tajā nostiprinās Ķīna un Krievija, kas aktīvi izmantojusi algotņu grupējumu "Vagner".