Pēc 2022. gada lielā aktīvu vērtības krituma pagājušajā gadā valsts fondēto pensiju shēma nodemonstrējusi augstāko ienesīgumu kopš 2009. gada – 12,3%.

Finanšu tirgiem 2022. gads bija viens no sliktākajiem kopš XXI gs. sākuma. Karš Ukrainā, straujais inflācijas kāpums un lielāko centrālo banku pasākumi šīs inflācijas ierobežošanai ar augstu bāzes procentu likmju palīdzību radīja priekšnoteikumus, lai akciju un obligāciju cenas finanšu tirgos samazinātos. Pasaules obligāciju indekss 2022. gadā samazinājās par vairāk nekā 10% eiro izteiksmē, bet Eiropas valdību emitētās obligācijas zaudēja vairāk nekā 16% vērtības. Viegli neklājās arī akciju tirgum – pasaules akciju indekss 2022. gadā samazinājās par 13% eiro izteiksmē un par vairāk nekā 18% dolāru izteiksmē. Šo iemeslu dēļ vidējā Latvijas pensiju plāna daļas vērtība 2022. gadā samazinājās par 13,8%, daļēji likvidējot iepriekšējo triju gadu panākumus – periodā no 2019. līdz 2021. gadam viena vidējā pensiju plāna daļas vērtība pieauga vidēji par 7,1% gadā.

Taču patīkamās ziņas ir tās, ka līdz 2023. gada beigām lielākā daļa vērtības krituma vidējā plāna dalībniekam ir tikusi gandrīz kompensēta – vidējā plāna daļas vērtība ir palielinājusies par 12,3%. 

Tomēr atzīmēšanas vērts būtu fakts, ka šajā gadījumā vidējiem skaitļiem ir apmēram tāda pati vērtība kā izteikumā par vidējo temperatūru slimnīcā. Proti, visienesīgākie pērn bijuši aktīvie 100% jeb akciju plāni, tie visus pensiju līdzekļus iegulda akcijās. Šāda veida plānu daļas vērtība pērn pieaugusi par 18,1%. Savukārt konservatīvo jeb t. s. obligāciju plānu daļas vērtības pieaugums bijis gandrīz divarpus reizes zemāks – 7,3%, kaut gan vidēji tie 2022. gadā zaudēja vērtību pat nedaudz vairāk nekā par krietni riskantākiem uzskatītie akciju plāni. Sabalansētie plāni, proti, tādi, kas iegulda gan akcijās, gan obligācijās, lai labāk pārvaldītu riskus, uzrādījuši rezultātus starp šiem abiem skaitļiem.

Šī atšķirība ir būtiska, jo Latvijā aptuveni 74% no visiem nodarbinātajiem ir vecumā līdz 55 gadiem. Šis skaitlis vairāk nekā divarpus reizes pārsniedz aktīvo plānu dalībnieku īpatsvaru, kas ir 29%. Ja trīs no četriem pensiju plānu dalībniekiem būtu izvēlējušies kādu no aktīvajiem 100% plāniem un pārējie būtu pievienojušies sabalansētajiem plāniem, 2023. gadā vidējais otrā līmeņa pensiju plānu ienesīgums būtu bijis ap 15,5% faktisko 12,3% vietā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.