Jānis Hermanis daudziem sociālo tīklu lietotājiem pazīstams ar to, ka viņš publicē dažādus aktuālus un interesantus statistikas datus par dažādām dzīves jomām un nozarēm.
Bieži izsaka arī savus secinājumus un komentārus par tiem. Ikdienā viņš ir ekonomists, statistiķis un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts.
Ar nodokļiem arī sāksim – jūs esat pusotru gadu piedalījies Finanšu ministrijas organizētajā nodokļu reformu grupā. Kāds ir šī darba rezultāts, un vai ir jūtama valsts apņēmība reformēt nodokļu sistēmu?
J. Hermanis: Droši vien jāsāk ar nelielu priekšvēsturi. Dažādos formātos jau ilgi pirms šīs oficiālās reformu grupas darba sākuma ticis runāts par to, ka mūsu darbaspēka nodokļu sistēma uz pārējo Baltijas valstu fona no investīciju piesaistes viedokļa neizskatās konkurētspējīga – proti, lielāku algu samaksāšana Latvijā iznāk daudz dārgāka nekā kaimiņvalstīs. Tādējādi daudzi investori izvēlas kaimiņvalstis, turp aizplūst arī labi apmaksātās darba vietas. Tāpēc valdības sociālie partneri jau agrāk bija aicinājuši risināt šo problēmu.
Katru reizi pēdējo gadu laikā, kad tikusi veidota jauna valdība, par šo un saistītajiem jautājumiem ir notikušas diskusijas. Taču līdz šim nebija izdevies pavirzīties uz priekšu – politiķi gan atzīst, ka kaut kas ar to jādara, taču valdības deklarācijās nonāk tikai miglaini un noapaļoti formulējumi bez konkrētiem solījumiem un darbu plāna. Vienlaikus tika solīts, ka, lūk, kad spriedīšot par nodokļu pamatnostādnēm, tad gan par visu vienošoties un salikšot pa plauktiem.
Kas tad notika šoreiz? Gods kam gods, finanšu ministrs Arvils Ašeradens visu bija noorganizējis ļoti iekļaujoši. Atšķirībā no sava priekšgājēja Jāņa Reira, kurš parasti ātri atšuj visus neērtos sarunu partnerus, Ašeradens ir izveidojis garu un plašu diskusiju formātu, kad darba grupas sanāksmēs nereti piedalās vairāki desmiti cilvēku no dažādām iestādēm un organizācijām.
Taču būtībā rezultāts ir čiks – ne par ko vienoties nav izdevies. Kāpēc tā noticis? Viens no iemesliem varētu būt paša ministra neizlēmība,
iespējama arī kaut kāda iekšēja rīvēšanās koalīcijā vai valdošās partijas iekšienē – pienāk dažādi signāli, ka attiecības nebūt nav īpaši sirsnīgas. Tāpat ekonomiskā vide šogad ir pievīlusi un situācija nav tik laba, kā tika cerēts pērnā gada beigās – ekonomika būtībā stāv uz nulles. Tādēļ valdības fiskālā telpa ir ļoti ierobežota, bet vienlaikus no visām pusēm nāk vaidi un pūtieni, ka vajagot vairāk naudas, bet naudas nav. Viss kā jau katru gadu – diskusija koncentrējas ap to, ko un kā pārdalīt, nevis ap kvalitatīvām izmaiņām, to, kā uzlabot ekonomiku.
Darba devēju mērķis, iesaistoties šajā reformu grupā, bija panākt uzņēmēju maksājamo darbaspēka nodokļu samazinājumu. Vai jums nav vilšanās sajūtas – galu galā tagad diskusija koncentrējusies ap to, kurus nodokļus un kā paaugstināt, nevis samazināt?
Mēs respektējam faktu, ka dzīvojam piefrontes zonā un ka šogad bijuši dažādi neparedzēti faktori. Tādēļ bijām gatavi diskusijai par aizsardzības izdevumu finansēšanu, tostarp arī pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Tādēļ daļa pašreizējās diskusijas ir pilnīgi dabiska.
20.3 °C
