2.3 °C
“Aizdomīgie” notikumi jeb drīzāk diversijas Baltijas jūrā mudina apsvērt, ka arī par drošību uz ūdeņiem būs jādomā ne mazāk nopietni kā par situāciju uz sauszemes. Tāliek domāt divi nesenie incidenti - avārija Somiju un Igauniju savienojošajā gāzesvadā “Balticconnector”, kur nezināmas ārējas iejaukšanās dēļ tika novērota spiediena krišanās, un bojājumi arī abas valstis savienojošajā komunikāciju kabelī. Vēlāk līdzīga “avārija” skāra arī sakaru kabeli jūrā starp Zviedriju un Igauniju.
Nav pārsteidzoši, ka pēc tam pagājušajā nedēļā Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izteicās, ka varētu būt nepieciešama diskusija par Baltijas jūras slēgšanu, ja tiks konstatēta Krievijas vaina zemūdens infrastruktūras bojājumos. Vai tiešām tiks fiksēta krievu atbildība, nav zināms, taču jau tagad tiek plānota lielāka alianses spēku aktivitāte jūrā. Plānots veikt papildu novērošanas un izlūkošanas lidojumus, tai skaitā ar jūras patruļlidmašīnām, NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīnām un lidrobotiem. Uz reģionu nosūtīti arī četri NATO kuģi, kas aprīkoti speciāli mīnu meklēšanai.
Zināmā mērā šie incidenti varētu būt atbilde aliansei uz tās nesenajām jūras spēku mācībām “Northern Coasts 2023”, kurās piedalījās 14 nācijas. To ievērojamo mērogu apliecina 29 kuģu, tajā skaitā vienas zemūdenes, 19 lidaparātu, tostarp desmit dažādu helikopteru, vairāk nekā 3000 karavīru un jūras spēku personāla dalība.
Mācībās tika veikta sabiedroto spēku izcelšanās Latvijas krastā, kā arī pildīti dažādi uzdevumi jūrā. Skaidri konvenciālie mācību uzdevumi ar palīdzību sabiedrotajai valstij.
Dažas dienas daļa no iespaidīgās flotiles visiem bija apskatāma pašā Rīgas centrā. Kā jau iepriekš izteikušies jūras spēku pārstāvji, to vajadzētu uzskatīt par skaidru vēstījumu potenciālajam ienaidniekam, liekot tam atturēties no jebkādām provokācijām. Iespējams, aliansei nepieciešams izstrādāt modeli, kā novērst dažādas iespējamās hibrīdkara izpausmes. Piemēram, tās, kas nesen tika fiksētas starp Igauniju un kaimiņiem otrpus jūras.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
