Cilvēks. Izdzīvotājs, kurš iekritis krācēs. Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis Latvijas augstākā ierēdņa amatā ir aizvadījis septiņus gadus un līdz šim plašākai publikai bijis pat diezgan nemanāms.
Viena no retajām reizēm, kad viņš bija uzmanības centrā – kad apņēmības pilns ķērās pie VK vadības grožiem un iepazīstināja sabiedrību ar savu plānu izveidot mazu, efektīvu valsts pārvaldi. Ja ir runa par "galvas ciršanu" birokrātiskajam aparātam, sabiedrība to parasti dzird un uzņem ar gandarījumu. Diemžēl Citskovskim savu reformu ir izdevies īstenot tikai minimālā apmērā, un sākotnējā apņēmība noplaka, jo VK direktors nespēja tikt galā ar ministriju iebildumiem. Tagad viņam jācīnās ar pamatīgām krācēm pavisam citā vietā, un no tām, kā izskatās, nebūs viegli izkulties. Prokuratūra kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju ir sākusi kriminālprocesu par bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa speciālajiem lidojumiem, liecības izmeklētājiem ir jādod arī VK direktoram. Viņa vadītā augstākā valsts pārvaldes iestāde veica apmaksu Ministru prezidenta biroja izvēlētajiem pakalpojumiem un tādējādi, kā spriež Valsts kontrole, nelikumīgi izšķērdēts 221 tūkstotis eiro no valsts budžeta.
Valdības vadītāja Evika Siliņa kancelejas direktoru atstādinājusi no amata pienākumu pildīšanas, kamēr izmeklēšanu veic arī viņas izveidotā disciplinārās izmeklēšanas komisija.
Aizvadītā gada rudenī, kad atklātībā nonāca ziņas par premjerministra speciālajiem avioreisiem, Citskovskis bija viens no pirmajiem, kuram žurnālisti uzdeva jautājumus, bet saņēma nepilnīgas šūtas atbildes. Tikai tad, kad Valsts kontrole publiskoja savu ziņojumu un Citskovskim, kurš, kā saka viņam pietuvinātie kolēģi, vienmēr bijis izdzīvotājs, kurš ievērojis "mutes disciplīnu", nekas cits neatlika kā velt vainu nost no sevis, jo nu jau ir runa par kriminālatbildības draudiem.
Atstādinātais VK direktors žurnālistiem stāsta, ka Valsts kanceleja vispār neesot iesaistīta premjerministra komandējumu plānošanas procesā, ka kancelejai neesot tiesību izvērtēt augstāk stāvošas personas lēmumu un tā tikai veicot apmaksu Ministru prezidenta biroja izvēlētajiem pakalpojumiem. Ja valdības vadītājs gribētu iekļaut speciālajā avioreisā, piemēram, striptīza dejotāju pakalpojumus, vai arī tad Citskovskis klusētu?
Jāņem vērā, ka
Ministru prezidenta birojs ir Valsts kancelejas sastāvdaļa, tāpēc šķiet dīvaini, ka abas šīs viena organisma struktūrvienības dzīvojušas katra savā burbulī, un nu tas ir plīsis, lai sāktos apmētāšanās ar dubļiem.
Tieši tāda sajūta rodas, lasot Valsts kontroles revidentu secinājumus un klausoties Kariņa lidojumu lietā iesaistīto taisnošanos.
Kad Citskovskis stājās amatā, toreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis viņam novēlēja kļūt par līderi visai valsts pārvaldes komandai. Bet tagad izrādās, ka Citskovskis aizvadītajos darba gados ir kļuvis nevis par līderi, kurš spējīgs iebilst, ja redz nelikumības, bet izdzīvotāju, kurš paraksta visu, ko viņam noliek priekšā augstāk stāvoša persona.
Šaubas. Zem Briseles lietussarga
Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") saglabās Eiropas Parlamenta (EP) deputāta imunitāti, aizvadītajā nedēļā nolēma EP deputātu vairākums. Latvijā abi tiek turēti aizdomās par dienesta stāvokļa izmantošanu Rīgas domē, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzņēmums "Rīgas mikroautobusu satiksme" varētu saņemt maksājumus no "Rīgas satiksmes" par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu. Tas galvaspilsētai radījis 10 miljonu eiro zaudējumus.
Amerikam balsojums ir vājš mierinājums, jo viņš drīz vairs nebūs EP deputāts un tātad no kriminālvajāšanas nevarēs izvairīties, bet Ušakovam kā "Saskaņas" saraksta līderim ir labas iespējas palikt Briselē vēl piecus gadus.
Bet kāpēc tad EP nolēmis pasargāt abus bijušos Rīgas vadītājus? Iemesli tam var būt dažādi. Pirmkārt, ja tā var teikt, tradīcijas un attieksme pret deputāta imunitāti kā institūtu. Latvijā pēc dažādiem vēsturiskajiem skandāliem, kas savulaik noveduši pat līdz Saeimas atlaišanai (atgādinājumam, 2011. gadā Valsts prezidents Valdis Zatlers izziņoja savu Rīkojumu Nr. 2 pēc tam, kad Saeima ar balsojumu neatļāva KNAB veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā), ir veidojies priekšstats, ka parlaments no savas puses nedrīkst likt nekādus šķēršļus tiesībsargājošajām iestādēm, bet Briselē imunitātes noņemšana joprojām tiek uztverta kā kaut kas ārkārtējs.
Otrkārt, Nils Ušakovs nesenā pagātnē jau izgāja līdzīgu procedūru un tika izdots tiesāšanai par citu lietu – neatļautas videonovērošanas ierīces slepenu glabāšanu savā kabinetā laikā, kad bija Rīgas mērs. "Saskaņas" politiķis nebeidza atkārtot, ka tas viss darīts tikai tāpēc, lai grautu viņa reputāciju, un attaisnojošais spriedums šo argmentu palīdzējis stiprināt. It īpaši, ja lielākā daļa balsotāju tajā pat neiedziļinās. Treškārt, varētu būt arī politiskais iemesls, kuru soctīklos bija atzīmējusi EP deputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") – ziņojumu Juridiskajā komisijā sagatavojis deputāts no Francijas Žils Lebretons. Viņš pārstāv Marinas Lepēnas partiju, bet šī politiskā spēka agrākās īpašās attiecības ar Putina Krieviju nav nekāds noslēpums – te iezīmējas kaut kas kopīgs ar "Saskaņu". Tomēr Lebretona ziņojumu atbalstījuši arī EP deputāti no citām politiskajām grupām.