Rudenī beidzas Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes, kurā pašlaik darbojas Egils Siliņš, Sandis Voldiņš un Inese Eglīte, pilnvaru termiņš. Tāpēc tieši šobrīd notiek Kultūras ministrijas izsludinātais atklātais konkurss uz trīs valdes locekļu amatiem. Pieteikušies divdesmit trīs pretendenti, kurus patlaban vēta Kultūras ministrija. Pašreizējā Operas direktora Egila Siliņa vārda viņu vidū nav. 

Kādēļ viens no pieprasītākajiem savas paaudzes basbaritoniem pasaulē un trīskārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts nevēlas uzņemties Operas direktora amatu vēl nākamos piecus gadus, par to šajā sarunā.

Sākšu ar to, kas interesē visus operas cienītājus, – ziņa, ka Egils Siliņš guvis traumu.

E. Siliņš: Negadījums notika manās lauku mājās Kurzemes jūrmalā. Kā jau praktiskos darbos, tu aicini kādu talkā, bet vienreiz tiek atteikts, otrreiz tiek pārcelts... Savās lauku mājās varu būt tikai nedēļas nogalēs, pacietības pietrūkst, un tad tu pats kāp uz jumta. Trepju defekta dēļ kritu uz muguras no nepilnu četru metru augstuma. Labi, ka nevis uz betona vai terases, bet zālē. Viens muguras skriemelis lauzts, to operēja. Bet, kā publika jau redzēja, 14. jūnijā Operā dziedāju Verdi "Rekviēmu".

Jūs neesat pieteicies konkursam uz Operas direktora amatu.

Jā, konkursā nepiedalījos. Aizvadītajos piecos gados ir labi pastrādāts, to rāda arī mūsu finanšu rezultāti. Esam strādājuši ar peļņu, Operas apmeklētība ir pāri deviņdesmit procentiem, kas ir viens no labākajiem rādītājiem ne tikai Latvijā, bet arī Rietumeiropas kontekstā. 2024. gada pirmajā pusē biļešu ieņēmumos esam guvuši tikpat daudz, cik iepriekšējā Operas vadība (kad direktora amatā bija komponists Zigmars Liepiņš. – V. K.) gada laikā. Tas, ka publikas apmeklētība ir tik liela, pierāda, ka mūsu iestudētās operas un baleti cilvēkus interesē un apmierina mākslinieciskais sniegums. Citādi jau tauta nenāktu.