Pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš amatā stājies jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš.
Pirms ievēlēšanas amatā viņš solīja, ka LU viņa vadībā kļūs par modernāko universitāti Baltijas valstīs un starptautiskajos reitingos iekļūs starp pasaules 500 labākajām augstskolām.
Pēc kādiem principiem, stājoties pie LU stūres, veidojāt savu komandu? Par studiju prorektori esat iecēlis Kristīni Stradu- Rozenbergu, kas bija veiksmīga Juridiskās fakultātes dekāne, bet par zinātnes prorektoru – Guntaru Kitenbergu, kas ir zināms pētnieks un mācībspēks fizikā. Vai pārceļot viņus uz LU administrāciju, nekaitējat attiecīgajām fakultātēm un mācību jomām?
G. Bērziņš: Protams, ka lokāli tas ir zaudējums, tomēr universitātes kapacitāte un cilvēkresurss ir gana lieli. Noteikti būs cilvēki attiecīgajās fakultātēs un zinātņu jomās, kas spēs viņus ļoti labi aizstāt. Veidojot savu komandu, raudzījos pēc cilvēkiem, kuru spēja kaut ko dot visai universitātei ir nozīmīga. Pārnesīsim tās kvalitātes, ko šie cilvēki deva savai fakultātei vai pētnieku grupai, uz visu universitāti.
Piemēram, no Juridiskās fakultātes uz visu LU gribētu pārnest ļoti sistēmisko pieeju kvalitātes standartu nodrošināšanai. Juridiskā fakultāte ir atpazīstama visā Latvijā kā pirmā izvēle juridiskās izglītības ieguvei. Tas ir panākts, ilgstoši noturot kvalitāti.
Gribētu, lai katra LU studiju programma būtu tik izcila, ka tiktu uzskatīta par pirmo izvēli.
Savukārt no Kitenberga vēlētos paņemt zināšanas par zinātniskā darba organizāciju, ko viņš guvis arī ārzemēs, un pārnest tās uz visu universitāti. Ir svarīgi panākt, lai jaunie zinātnieki gribētu strādāt LU, attīstot te pētniecību. Kitenbergs ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienības aktīvs dalībnieks. Viņam ir pieredze, kā motivēt jaunos zinātniekus strādāt Latvijā, nevis doties uz ārzemēm. Mums jāzina, ko jaunie zinātnieki domā, ko viņi vēlas pētīt. Tas palīdzēs radīt mehānismu, kas viņus piesaistīs un noturēs darbā LU.