Gan diemžēl, gan par laimi, nepiepildījās neviena pagājušā gada prognoze.

Anita Bormane.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) joprojām nav atgriezies savās vēsturiskajās mājās Dzirnavu ielā 25. Decembra beigās JRT ēka ir nodota ekspluatācijā, plānots, ka 1. martā teātris tajā sāks darbu. Neīstenojās arī radošo cilvēku cerības tikt pie īpaša, labi izstrādāta "mākslinieku nodokļa", jo 2023. un arī šogad visiem autoratlīdzību saņēmējiem būs jāievēro līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība. Tomēr no šā gada 1. janvāra divu likmju – 25 un 40% – vietā piemēros tikai vienu nodokļa likmi – 25%. Neraugoties uz dažādajām organizatoriskajām problēmām Dziesmu un deju svētku gaitā un to, ka kavēšanās ar finansējumu izraisīja novēlotus iepirkumus, par laimi, nepiepildījās prognoze, ka trūkstošā finansējuma dēļ varētu nākties svētkus "samazināt", atceļot kādu no lielajiem notikumiem.

Vai turpināsies skandāli Latvijas teātru vidē?

Varam prognozēt, ka jā. Gada sākumā noskaidrosies, kurš būs jaunais Liepājas teātra direktors, jo uz konkursa otro kārtu izvirzīti seši kandidāti. Četri pretendē uz valdes locekļa amatu ar atbildību par mākslinieciskajiem jautājumiem un divi – uz valdes locekļa amatu administratīvajā un saimnieciskajā jomā. Iepriekšējais ilggadējais teātra direktors Herberts Laukšteins rudenī atsauca savu kandidatūru pagaidu valdes locekļa amatam pēc tam, kad bija saskāries ar teātra aktieru daļas neapmierinātību savas ilgās valdīšanas dēļ. Protams, ir teātri, kur vadība arī nav mainījusies, piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī, kas nesaraujami saistīts ar režisora Alvja Hermaņa vārdu, kurš arī pazīstams kā personība, kam netrūkst skarba viedokļa par sabiedrībā notiekošo. 

Jaunas vēsmas teātru dzīvē varētu ienest arī Dailes teātra direktora Jura Žagara iniciatīva ieviest terminētos aktieru darba līgumus, kas bez pamatīga drošības spilvena var izrādīties ļoti diskutabls un sensitīvs pasākums.

Vai varētu atsākt runāt par Laikmetīgās mākslas muzeja būvi?

Diemžēl – nē. Laikmetīgās mākslas muzejs un Rīgas akustiskā koncertzāle ir būves, par kurām Latvijas sabiedrībā jau spriež vairāk nekā 30 gadu, un reiz bija pat plānots tos atvērt reizē. Koncertzālei 2023. gada izskaņā tika izsludināti metu konkursa uzvarētāji, bet muzeja jau gatavajam projektam, visticamāk, neizdosies izkustēties no sastinguma pozīcijas. Latvija – valsts un galvaspilsēta – bez spēcīgu privātu sponsoru līdzdalības finansiāli "nepavilks" šo dārgo būvi. Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa kopš 2020. gada vasaras nevar izšķirties, vai pieņemt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMF) dāvināto sera Deivida Adžeja Laikmetīgās mākslas muzeja projektu četru miljonu eiro vērtībā. Tiek norādīts – pirms valstij to pieņemt, jābūt pilnīgai pārliecībai par tajā ieguldīto līdzekļu tīrību un finansiālajām iespējām to īstenot. 2024. gadā LLMM projektam beidzas tam izsniegtā būvatļauja.

Vai kultūras darbiniekiem pieaugs algas?

Prognoze ir – jā. Tomēr 3,8 miljonu eiro Kultūras ministrijas budžeta palielinājums šim mērķim nodrošina tikai 6% algas pieaugumu, ko saņems valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieki. 

Pilnīgi absurdā kārtā šis pielikums neattieksies uz muzeju darbiniekiem. 

Tiek apgalvots, ka pārējiem atalgojums būs līdzvērtīgs vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā, tomēr zemākajos līmeņos tas tomēr būs mazs, sevišķi salīdzinot ar kultūras darbinieku algu līmeni Igaunijā un Lietuvā. Nozares profesionāļi uzsver, ka būtu nepieciešams algu paaugstinājums par 20% gadā, lai mūsu kultūras darbinieku atalgojums būtu konkurētspējīgs kaut vai Baltijas mērogā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.