Šogad pavasaris Latvijā mazliet aizkavējies, tāpēc arī meža stādīšana sākusies vēlāk. Ja Kurzemē un Latvijas dienvidu daļā mežu varēja stādīt jau aprīļa vidū, Ziemeļvidzemē un Latgalē pie stādīšanas varēja ķerties vēlāk.
Taču, pirms dodas pēc stādiem, vērts saprast, kas, kur un kā jāstāda, lai izdotos izaudzēt kvalitatīvu mežu, kas tā īpašniekam dotu labāko iespējamo ekonomisko ieguvumu – mežs ir ne tikai dabas vērtība, bet arī viena no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm.
Stādīt vai kopt?
Kalsnavas Meža pētīšanas stacijas Kalsnavas mežu novada informācijas centra vadītājs Mārtiņš Linde, kurš Vietalvas apkaimē apsaimnieko arī savas dzimtas privāto mežu, teic, ka par meža stādīšanu jāsāk domāt vismaz gadu pirms plānotās stādu iegādes.
Ir meža augšanas apstākļu tipi, kuros mežs jāstāda, izmantojot stādaudzētavās izaudzētus stādus. Taču ir arī auglīgu augšņu tipi, kuros ekonomiski izdevīgāk ļaut mežam atjaunoties dabiskā veidā, bet obligāti veicot kopšanu.
“Piemēram, silā, mētrājā un lānā augsnes ir smilšainas, barības vielām nabadzīgākas. Šādos meža tipos noteikti jāstāda priedes, turklāt tieši jāstāda, nevis jāpaļaujas uz dabīgo atjaunošanos. Pretējā gadījumā audzē ienāks lapukoki, kas labi neaugs, un nākotnē iegūsim mazvērtīgu audzi,” skaidro Mārtiņš Linde.
“Damaksnī, vērī un gāršā augsnes ir auglīgākas un mitrākas, dabiskā atjaunošanās notiek daudz ātrāk. Tas, protams, neliedz iespēju mežu atjaunot, izmantojot stādus.”
Slapjos augšanas apstākļos ir gan grūtāk mežu izstrādāt, gan grūtāk ieaudzēt. Reti kad privātpersona izvēlas mākslīgi atjaunot slapjos meža tipus. Ļoti labs risinājums ir veidot pacilas un uz tām stādīt konkrētajam meža tipam atbilstīgāko koku sugu. Jāizvērtē, kas šajā vietā iepriekš veiksmīgi audzis. Šīs koku sugas tur jutīsies vislabāk, arī mežu atjaunojot, viņš piebilst.
Auglīgākajos meža tipos var paļauties uz dabisko meža atjaunošanos, taču arī šajā gadījumā mežam nepieciešama rūpīga un savlaicīga kopšana.