Klāt putnu ligzdošanas un arī meža stādīšanas laiks. Par to, kādi darbi jāpaspēj, lai netraucētu putnu ligzdošanu, stāsta pieredzējis mežkopis Jānis Sils, kurš mežu kopj Lietuvas pierobežā.
Mežkopim ir savs viedoklis par to, kādus kokus patlaban izdevīgāk stādīt un audzēt.
Vēl var veikt atēnošanu
Jānis Sils iesaka mežaudzes kopt rudenī, kaut gan arī ziemā un tagad pavasarī līdz putnu ligzdošanai ir virkne darbu, kas vēl nav nokavēti.
Kad zeme atkususi, darbiem, kuros jāizmanto lieljaudas tehnika, jau ir par vēlu. “Kamēr vēl bija piesalis, gan es, gan mans brālis savos īpašumos centāmies izzāģēt mizgraužu sabojātās egles un izvest tās no meža. Taču šobrīd šiem darbiem jau ir par vēlu – uz ceļiem sākuši šķīst dubļi.
Tomēr līdz putnu ligzdošanas laikam, kad tiks aizliegta jaunaudžu kopšana, var paspēt atēnošanu jaunaudzēs, kur tas vēl nav izdarīts,”
stāsta Jānis Sils.
Tāpat jaunaudzēs, kur pērn tika stādītas eglītes un palikusi garāka zāle, to ap kociņiem var piemīdīt, lai eglītēm piekļūtu iespējami vairāk saules gaismas. Var kopt arī biezākas apšu un baltalkšņu audzes. “Parasti tās kopj rudenī, taču tad vienlaikus jādomā par audžu pasargāšanu no pārnadžu postījumiem. Kopjot pavasarī, šie riski nav tik lieli. Atjaunojoties veģetācijai, pārnadžiem ir pieejama plaša barības bāze, un jaunaudžu postījumi mazinās,” skaidro mežsaimnieks.
Pret briežiem palīdz… lauza
Lielākos postījumus jaunaudzēm nodara tieši brieži. Lai arī medniekiem tiek palielināts šo dzīvnieku nomedīšanas limits un tas visbiežāk arī tiek izpildīts, postījumu apmērs tik un tā ir liels, īpaši apšu audzēs. Jānis Sils iesaka vairākus kopšanas paņēmienus, kas var palīdzēt.
Piemēram, gar jaunaudzes malām atstāj vairāk koku, kas briežiem garšo, piemēram, blīgznas, ja tā ir baltalkšņu audze, pa kādai apsītei. Savukārt audzes iekšpusē izzāģējamie koki jānogāž tā, lai veidotos necaurejams biezoknis, – nedrīkst kokiem ļaut pilnībā nokrist zemē, tiem jāpaliek krustu šķērsu karājamies gaisā.
“Jā, vizuāli šāda audze izskatās briesmīgi, un pāris gadu pa to pārvietoties ir ārkārtīgi sarežģīti, turklāt ne tikai cilvēkiem, bet arī pārnadžiem, kuris šādā lauzā iet iekšā nelabprāt. Pēc pāris gadiem nozāģētie koki satrunēs un paši nokritīs zemē,” skaidro mežkopis.
Arī pie audzes malas būtu atstājams vairāk koku, nekā ierasti. Vēlāk sabojātos kokus varēs nozāģēt. “Protams, ja tiek izmantots Eiropas fondu atbalsts, jāievēro stingrie nosacījumi. Tomēr tik un tā labāk balansēt uz naža asmens nekā būt pārliecinātam, ka reti izkopto audzi tik un tā nopostīs pārnadži un būs jādomā par pārstādīšanu vai valdošās sugas maiņu,” turpina Jānis Sils.
Pasargāt apšu audzes ir ļoti sarežģīti un dārgi. Lielākiem kokiem repelenti vairs nelīdzēs, vienīgi divarpus metru augsts žogs, kas ir pārāk dārgs risinājums…