Klāt putnu ligzdošanas un arī meža stādīšanas laiks. Par to, kādi darbi jāpaspēj, lai netraucētu putnu ligzdošanu, stāsta pieredzējis mežkopis Jānis Sils, kurš mežu kopj Lietuvas pierobežā.

Mežkopim ir savs viedoklis par to, kādus kokus patlaban izdevīgāk stādīt un audzēt.

Vēl var veikt atēnošanu

Jānis Sils iesaka mežaudzes kopt rudenī, kaut gan arī ziemā un tagad pavasarī līdz putnu ligzdošanai ir virkne darbu, kas vēl nav nokavēti.

Kad zeme atkususi, darbiem, kuros jāizmanto lieljaudas tehnika, jau ir par vēlu. “Kamēr vēl bija piesalis, gan es, gan mans brālis savos īpašumos centāmies izzāģēt mizgraužu sabojātās egles un izvest tās no meža. Taču šobrīd šiem darbiem jau ir par vēlu – uz ceļiem sākuši šķīst dubļi. 

Tomēr līdz putnu ligzdošanas laikam, kad tiks aizliegta jaunaudžu kopšana, var paspēt atēnošanu jaunaudzēs, kur tas vēl nav izdarīts,”

 stāsta Jānis Sils.

Tāpat jaunaudzēs, kur pērn tika stādītas eglītes un palikusi garāka zāle, to ap kociņiem var piemīdīt, lai eglītēm piekļūtu iespējami vairāk saules gaismas. Var kopt arī biezākas apšu un baltalkšņu audzes. “Parasti tās kopj rudenī, taču tad vienlaikus jādomā par audžu pasargāšanu no pārnadžu postījumiem. Kopjot pavasarī, šie riski nav tik lieli. Atjaunojoties veģetācijai, pārnadžiem ir pieejama plaša barības bāze, un jaunaudžu postījumi mazinās,” skaidro mežsaimnieks.

Pret briežiem palīdz… lauza

Lielākos postījumus jaunaudzēm nodara tieši brieži. Lai arī medniekiem tiek palielināts šo dzīvnieku nomedīšanas limits un tas visbiežāk arī tiek izpildīts, postījumu apmērs tik un tā ir liels, īpaši apšu audzēs. Jānis Sils iesaka vairākus kopšanas paņēmienus, kas var palīdzēt.

Piemēram, gar jaunaudzes malām atstāj vairāk koku, kas briežiem garšo, piemēram, blīgznas, ja tā ir baltalkšņu audze, pa kādai apsītei. Savukārt audzes iekšpusē izzāģējamie koki jānogāž tā, lai veidotos necaurejams biezoknis, – nedrīkst kokiem ļaut pilnībā nokrist zemē, tiem jāpaliek krustu šķērsu karājamies gaisā. 

“Jā, vizuāli šāda audze izskatās briesmīgi, un pāris gadu pa to pārvietoties ir ārkārtīgi sarežģīti, turklāt ne tikai cilvēkiem, bet arī pārnadžiem, kuris šādā lauzā iet iekšā nelabprāt. Pēc pāris gadiem nozāģētie koki satrunēs un paši nokritīs zemē,” skaidro mežkopis.

Arī pie audzes malas būtu atstājams vairāk koku, nekā ierasti. Vēlāk sabojātos kokus varēs nozāģēt. “Protams, ja tiek izmantots Eiropas fondu atbalsts, jāievēro stingrie nosacījumi. Tomēr tik un tā labāk balansēt uz naža asmens nekā būt pārliecinātam, ka reti izkopto audzi tik un tā nopostīs pārnadži un būs jādomā par pārstādīšanu vai valdošās sugas maiņu,” turpina Jānis Sils.

Pasargāt apšu audzes ir ļoti sarežģīti un dārgi. Lielākiem kokiem repelenti vairs nelīdzēs, vienīgi divarpus metru augsts žogs, kas ir pārāk dārgs risinājums… 

Ja briedis sācis posta darbus, visticamāk, beigto kociņu vietā būs jāieaudzē bērzi.

Jānojauc bebru dambji

Vēl viens darbs, kas jāpaspēj pavasarī, kad zeme sāk atkust, – jāpārliecinās, ka grāvjos nekas netraucē ūdens tecei. Jānojauc bebru dambji un jāseko, lai tie netiktu atjaunoti. Tur, kur bebru savairojies ļoti daudz, tos drīkst turpināt medīt līdz 15. aprīlim, meliorācijas sistēmās pat līdz 30. aprīlim. Viens no efektīvākajiem medību veidiem ir slazdošana, izmantojot rāmju tipa lamatas, kas tajās iekļuvušo dzīvnieku nonāvē nekavējoties.

Lai arī medību tiesības īpašumā pieder tā īpašniekam, viņš drīkst medīt vien tad, ja ir nokārtojis mednieka eksāmenu. Pretējā gadījumā par bebru ķeršanu jāvienojas ar vietējo mednieku kolektīvu.

“Līdz putnu ligzdošanai un pēc tās dambju jaukšanai un tīrīšanai var izmantot jaudīgāku tehniku, grāvju malas nocērtot un gultni pārtīrot. Ligzdošanas laikā būs jāiztiek ar lāpstu un ķeksi,” padomu dod Jānis Sils.

Kuru koku sugu audzēt

Lapukokiem pārnadžu postījumi, eglēm mizgraužu uzbrukumi. Savukārt mitrākā vietā priedes vienkārši neaugs. Tas viss liek domāt, kuru sugu kokus audzēt.

Jānis Sils pārliecināts, ka tomēr jāizvēlas lapukoki, kuru cena patlaban ir salīdzinošai augsta, pat pārspējot skujkoku cenu. “Patlaban audzēt apsi ir izdevīgāk nekā egli. Kamēr egle izaug līdz ciršanas vecumam, apsi var nocirst trīs reizes…” Apse ir ātraudzīgs koks, īpaši hibrīdā apse. Ja apsei krāja ir ap 400 m3 no hektāra, pie pašreizējām cenām, kad apses A klases zāģbaļķis maksā vairāk nekā tādas pašas klases egles zāģbaļķis, izdevīgums ir acīm redzams.

Savulaik apsi nepamatoti noniecināja par taras dēlīšu koku. Tagad situācija ir pavisam cita. Savukārt mitrākās vietās var stādīt melnalksni, kam arī augsta cena. Vērtīgs ir arī baltalksnis, stāsta mežkopis. 

“To var realizēt kā baltalkšņa malku, kam cena lielāka par parasto malku. Arī baltalksnis aug ļoti ātri, tikai tas jāizkopj. Protams, joprojām izdevīgi audzēt bērzu,” 

zina mežkopis. Viņš norāda, ka svarīgs ir arī augsnes tips: “Tur, kur ir sils un mētrājs, lāns, nav variantu – jāstāda priede. Bet citos augsnes tipos izvēle ir lielāka. Daba pati parāda, kura koku suga konkrētajā vietā jūtas vislabāk, un tā arī jāaudzē. Turklāt apses un alkšņi nav jāstāda – tikai jāizkopj tas, kas aug pats.”

Svarīgi

Ja liekais ūdens pavasarī neaiztecēs, mežs strauji pārpurvosies. Lielākā daļa koku sugu šādos pārmitros apstākļos aiziet bojā, īpaši egļu un bērzu audzes. Lielāks mitrums patīk vienīgi melnalkšņiem.