8 °C
Iecavas pagasta "Rāmrītu" biškopim Otto Lodiņam ir vairākas dravas novietnes: Rīgā, Jāņupē un Plakanciemā. Centrālā drava ir pie mājas, kas atrodas smilšainas, senas kāpas galā.
Apkārt ir purvainas pļavas un mežs, kuram bites nelabprāt lido pāri. Aizaugušajās pļavās un izzāģētā meža vietās ir gan zeltslotiņas, gan aveņu plantācijas, kas ir labas ganības bitēm. Tuvumā nav lielajā lauksaimniecībā izmantojamu lauku.
Bišu dravā Otto cenšas darboties ar bioloģiskajām metodēm. Bitenieks arī apguvis bioloģiskās biškopības kursu. Taču, lai dravu sertificētu kā bioloģisko, ir gandrīz neiespējami atrast vietu, kura atbilstu prasībām. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nedrīkst būt dravai tuvāk par trim kilometriem. Kuriozi, bet šīm prasībām atbilst vienīgi novietne Rīgā. Citur Zemgalē šādu vietu gandrīz nav.
Rudenī baro dāsni
Ieziemojot savas bites, dravnieks lieto gan parasto cukuru, gan invertsīrupu. Bioloģiskajiem biškopjiem jāpērk ļoti dārgais bioloģiskais cukurs, kas sadārdzina arī medus cenu, vai jāatstāj medus. Taču, ja bites ir ienesušas medu, kas ziemošanai neder (ātri kristalizējas, izsvīdumu medus), saime neizziemos.
Ja vēlas stropā uz ziemu atstāt vairāk bišu vāktā medus, dravnieks iesaka bites vest ganībās uz zeltslotiņu plantācijām. Šis vēlā ienesuma medus labi der ziemošanai.
Ja uz ziemu saimē barībai atstāj arī medus rāmjus, tos novieto ligzdas malās. Pavasarī, kad bites tiks līdz tiem, tās varēs ārā izlidoties. Tad barības kvalitātei vairs nav tik būtiskas nozīmes. Pavasarī bitēm var izbarot arī pietaupīto medu, uzlikt saglabātās medus šūnas, ja šķiet, ka barības bijis pamaz. Tas arī stimulēs saimes attīstību.
Bitēm ziemas barību dod tik daudz, cik tās ņem pretī.
Bišu daba svarīga
Kā labākās savai dravai Otto Lodziņš izvēlējies Bakfāstas šķirnes bites. Katru gadu iegādājas gan jaunas mātes, gan atjauno tās no paša ataudzētajām.
“Vecās dravošanas metodes vairs īsti nedarbojas, jo bites ir citādas,” secina Otto.
Tagad dravās pārsvarā ir tā sauktās dienvidnieces. Tīras vietējās bites, kas vislabāk bija pielāgojušās Latvijas apstākļiem un ilgajam ziemas periodam stropā, dabā nav saglabājušās. Bet dienvidniecēm ir problēmas ar ilgo mājsēdi. Tādā rudenī kā pašreiz bites jūtas labi, jo var izlidoties. Taču ir risks – saglabājoties netipiski siltam laikam, mātes var sākt perot. Tas nav vēlams – kad, iznāks jaunās bites, laiks būs ziemīgs, un tās nevarēs iztīrīt zarnas. Ja tas notiek stropā, aptraipītās kāres var rosināt slimību attīstību. Dienvidniecēm sevišķi svarīga arī kvalitatīva barība. Tās nespēj tik ilgi paciesties ar tualetes apmeklējumu kā sendienu bites.
