Mūsu valsts svētku priekšvakarā devāmies uz Bērzciemu Engures pagastā pie zvejnieku sētas "Dieniņas" saimnieces Ivetas Celkartes, kuru daudzi iepazinuši, skatoties LTV1 raidījumu "Īstās latvju saimnieces". Viņa ir koša, atraktīva un darbīga. Izdzirdot kādu runājam tāmnieku jeb lībiskajā dialektā, skaidrs, ka tepat kaut kur ir Iveta. Bet kāda ir vitālās kurzemnieces ikdiena, cik bieza ir maizes garoziņa zivju apstrādātājiem un piekrastes zvejniekiem, un ko "Dieniņās" liek galdā svētkos?

Iveta mūs sagaida pie XIX gadsimta beigās celta zvejnieku namiņa, tērpusies ar tamborētām mežģīnēm rotātā kleitā, ko piesedz kārtīgs saimnieces priekšauts, kuru izšuvusi viņas vecmāmiņa, bet galvā sniegbalts lakatiņš. Pirms ieejam guļbaļķu namiņā, kur parasti tiek uzņemti viesi, ceļotāji, kāzinieki un atpūtnieki, uzmetam acis jūrai, kas viļņojas tikai kādus 50 metrus no Dieniņām. 

Un tad jau skatienam paveras senās zvejnieku mājas burvība: kamīnā sprakšķ degošās pagales, galdi apklāti ar Ivetas vecmāmiņas darinātiem galdautiem, pie sienām plaukti ar veclaicīgiem traukiem, kā arī fotogrāfijas, kurās redzami dzimtas pārstāvji, otrā istabā redzamas tēvutēvu laika gultas, kas apklātas ar šatierī austiem vilnas deķiem. 

“Šo guļbūvi uzcēla mana tēva vectēva ģimene. Padomju gados to lika nojaukt, jo nedrīkstēja būt divas dzīvojamās mājas uz viena gruntsgabala. Vectēvs teica – es to nedarīšu, ja jums vajag, jauciet paši. Viņa stingrās nostājas dēļ seno zvejnieku māju izdevās saglabāt,” stāsta Iveta. 

“Pirms divdesmit gadiem to renovējām un iekārtojām viesu namiņu. Tur rīkojam dažādus pasākumus, kā arī telpas izīrējam kāzu, dzimšanas dienu un citu godu rīkošanai, tāpat nelielai ģimenei iespējams šeit uzturēties ilgāku laiku, jo ir, kur nakšņot, un virtuvīte, kur gatavot ēst.”