Futbols mīl asiņaino krievu naudu

Lai gan daudzas valstis ieviesušas sankcijas pret Krieviju pēc Kremļa barbariskā iebrukuma Ukrainā, kas turpinās jau divus gadus, starptautiskās futbola organizācijas UEFA un FIFA nav apturējušas spēlētāju apriti starp Krievijas un pasaules futbola klubiem, turpinot ierasto biznesu.

Krievijas spiediens

Ar FIFA līdzdalību ārzemju futbolistu kontrakti Krievijas klubos palika juridiski apstiprināti arī pēc Kremļa agresijas sākuma. Par spīti sankcijām, kas vērstas pret Krievijas firmu "Gazprom", tās pārstāvis joprojām darbojas UEFA administratīvajā valdē. Aleksandrs Djukovs, Krievijas naftas un gāzes firmas "Gazprom Neft" valdes priekšsēdis, joprojām ir Šveicē izvietotās Eiropas Futbola savienību apvienības (UEFA) izpildkomitejas loceklis. No tehniskā viedokļa tas varētu būt likumīgi – pret viņu nav vērstas ES sankcijas –, bet viņš ir Apvienotās Karalistes, Austrālijas un Jaunzēlandes sankciju sarakstā. Djukovs ir arī Krievijas Futbola savienības galva. Krievijas amatpersonas palikšana UEFA izpildkomitejā ir pretrunā ar UEFA mēģinājumiem izslēgt Krieviju no starptautiskajām līgām un futbola turnīriem pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā. UEFA ir svītrojusi "Gazprom" no Čempionu līgas sponsoru saraksta, taču pēc tam ir mainījusi lēmumu un atļāvusi Krievijas U-17 komandām piedalīties starptautiskās sacensībās. Šāda attieksme izraisīja sabiedrības protestus Zviedrijā, kuras nacionālo sporta apvienību prezidentam nācās atkāpties, jo viņš bija atbalstījis šo UEFA lēmumu.

UEFA neizlēmīgā rīcība izraisījusi šķelšanos organizācijā, Dānijas, Anglijas un Īrijas nacionālajām futbola savienībām paziņojot par nepiedalīšanos spēlēs ar Krievijas komandām.

Anglija bija saniknota, kad UEFA septembrī atļāva Serbijas komandai "Red Star" spēlēt Čempionu līgas mačā Belgradā ar "Gazprom" logo uz futbolistu krekliem.

Analītiķi norāda, ka Krievijas spiediens un centieni pamudināt savus satelītus veidot alternatīvas struktūras olimpiskajām spēlēm un citām starptautiskajām sporta organizācijām, tajā skaitā UEFA un FIFA, rada eksistenciālus draudus pasaules sporta kopienas vienotībai.

Astoņi darījumi janvārī

Starptautiskās sankcijas nav kavējušas Maskavas "Spartaka", daudzkārtēja valsts čempiona un viena no valsts bagātākajiem klubiem, pārstāvjus apceļot pasauli un iepirkt talantīgus futbolistus. Kluba pārstāvis nesen bija ieradies Teksasā, kur piedāvāja 13 miljonus dolāru par Hesusu Fereiru, kluba "FC Dallas" uzbrucēju, kurš dzimis Kolumbijā, bet vēlāk ieguvis ASV pilsonību. Kopš 2022. gada neviens ASV klubs nebija veicis spēlētāju pāreju uz Krieviju, bet šoreiz Dalasas klubs piekrita. 

Netika pat ņemts vērā fakts, ka "Spartaks" pieder Krievijas naftas firmai "Lukoil", kas ir ASV sankciju sarakstā. 

ASV Nacionālā futbola līga (MLS) bloķēja šo darījumu: finanšu darījuma risks ar Krieviju bija pārāk augsts. Nīderlandē "Spartakam" veicās labāk: 15 miljonu eiro piedāvājums par Enshedes kluba "FC Twente" uzbrucēju Manfredu Ugaldi tika pieņemts, futbolistam lielākas algas gaidās un viņa aģentam izdarot spiedienu uz kluba vadību. "Labi uzbrucēji maksā naudu," atzinis kluba "Twente" tehniskais direktors Arnolds Brugings. Pirms pusgada viņš bija nopircis uzbrucēju Ugaldi no kluba "Manchester City" par četriem miljoniem eiro.

Astoņi Eiropas futbola klubi no Bulgārijas, Francijas, Ungārijas, Nīderlandes, Austrijas, Slovēnijas un Slovākijas ir veikuši darījumus ar Krievijas klubiem 2024. gada janvārī. Francijas klubs "RC Strasbourg" pārdeva spēlētāju Maskavas "Lokomotīvei", bet Bratislavas "Slovan" – Groznijas klubam "Akhmad", kura goda prezidents ir Čečenijas vietvaldis un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais Ramzans Kadirovs.

Iepriekšējā sezona bija veiksmīga 24 gadus vecajam brazīliešu futbolistamKamilo de Oliveiram, kurš palīdzēja Beļģijas klubam "RWD Molenbeek" tikt augstākā līgā. Oliveiram ir kontrakts ar Francijas klubu Lionas "Olympique", bet tika iznomāts beļģiem. Tagad viņš grib pāriet uz jau pieminēto "Akhmad". 

Vienīgā problēma – viņa pāreja būtu ES sankciju pārkāpums. Kadirovs ir ES un ASV sankciju sarakstā jau kopš 2014. gada. 

"Olympique", kura budžets ir 200 miljoni eiro un akcijas reģistrētas biržā, nebija priecīgs par Oliveiras izvēli, taču nolēma neapstrīdēt pāreju un principā neveidot nekādus finanšu kontaktus ar Krieviju.

Kritizē darījumus

Kā atzīmē izdevums "Follow the Money", kas pēta aizdomīgus finanšu darījumus, aizvadītajos divos gados pasaules futbola klubi ir veikuši vismaz 114 darījumus 347 miljonu eiro apjomā ar Krievijas klubiem, neieskaitot krievu spēlētāju īri uz ārzemēm.

Jevgeņijs Ļevčenko, kurš vada Nīderlandes profesionālo futbolistu savienību, kritizējis šos darījumus. Bijušais Ukrainas profesionālais futbolists uzskata, ka klubi "mērc rokas asinīs".

Analītiķu vērtējumā Kremlim ir svarīgi, ka Krievijas klubos ir ārzemju spēlētāji, jo tas ļauj gan pašmāju, gan ārzemju auditorijā apgalvot, ka "bizness turpinās kā parasti". "Ja Krievijas klubi nevarētu iegūt ārzemju spēlētājus, tas būtu signāls kā faniem, tā plašākai sabiedrībai, ka kaut kas nav kārtībā, ka valsts tēls ir iedragāts. 

Ārzemju sportistu klātbūtni Krievijas klubos Krievijas propaganda cenšas uzdot kā nomierinošu faktoru, kas liecinot par valsts iekšējo drošību," 

uzskata Parīzes Biznesa skolas profesors Simons Čedviks. Sankcijas pagaidām nerada nopietnus škēršļus "Twente" pārdot spēlētāju Maskavas "Spartakam", jo kluba īpašnieks nav ES sankciju sarakstā. Situācija var sarežģīties, ja "Twente" saņems naudu par spēlētāja pāreju. Ieviestie ierobežojumi starptautiskiem maksājumiem padara gandrīz neiespējamu naudas pārskaitīšanu uz vai no Krievijas.

Ļevčenko, kurš spēlējis futbolu daudzās Nīderlandes un citu valstu komandās, apgalvo, ka pastāv ētiskas barjeras. Viņaprāt, turpināt darījumus ar Krievijas futbola klubiem nozīmētu "leģitimizēt Putina režīmu un tā sākto karu". Viņš uzskata, ka sports vienmēr bijis politisks:

"Diktatoriski režīmi kā Krievijā izmanto futbolu kā līdzekli cilvēku ietekmēšanai." Līdzīgās domās ir sporta pētnieks profesors Čedviks: 

"Sporta klubi un citas organizācijas, kas turpina darījumus ar Krieviju, darbojas kā starpnieki šīs valsts nemitīgajiem centieniem graut un ietekmēt ne tikai futbolu, bet sporta dzīvi kopumā, kā arī ģeopolitiskos un ekonomiskos notikumus, sējot šķelšanos un nesaskaņas."

 Lai arī daudzu spēlētāju vārdi ir mazpazīstami, tie iederas Krievijas graujošajā darbībā pasaules sporta kopienā, uzskata Čedviks.

FIFA veido savus noteikumus

Pasaules Futbola asociāciju apvienība FIFA, kurā ir arī klubi no Tuvo Austrumu valstīm, Dienvidamerikas un Āfrikas, turpina sadarbību ar Krieviju, jo nav pakļauti sankcijām. FIFA panākusi, ka Krievijas klubi var saglabāt savas transfēra tiesības un jau nopirktie spēlētāji nevar vienkārši anulēt savus kontraktus pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Jau 2022. gada martā Nīderlandes un 20 citu rietumvalstu futbola savienības mudināja FIFA izbeigt visus darījumus ar Krieviju. Tad FIFA ieviesa noteikumu, kas atļauj uz laiku ārzemju futbolistiem spēlēt ārpus Krievijas, ja viņi ir iznomāti ārzemju klubiem. UEFA kā risinājumu ieteica Eiropas klubiem veidot pagaidu trasta depozītu, kur uzglabāt naudu, kas saņemta darījumos ar Krievijas klubiem. Sankciju režīms gan aizliedz depozītu virs simt tūkstošiem eiro. UEFA paziņojusi, ka nauda varētu tikt izmaksāta Krievijas klubiem, "ja sankcijas tiktu atceltas". 

Juristi uzskata, ka šāds juridiski nekorekts formulējums nav pieļaujams, jo radīts sankciju apiešanai. 

Tā vietā, lai ļautu spēlētājiem vienpusēji izbeigt līgumus, UEFA un FIFA ieteiktie daļējie risinājumi nobīda klubus pelēkajā zonā, vairojot juridiskās un morālās problēmas, uzskata Nīderlandes jurists Rojs Vermērs.

Naudas saikne starp UEFA un Krieviju

Iepriekšējos desmit gados saikni starp UEFA un Krieviju nostiprināja 40 miljoni eiro, ko "Gazprom" katru gadu pārskaitīja UEFA kontā tās mītnē Nionā Šveicē. Krievijas mērķis bija vairot Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, lai ietekmētu ģeopolitiskos procesus kontinentā. Čedviks atgādina, ka savulaik "Gazprom" bija arī populārā Vācijas futbola kluba "Schalke 04" sponsors.

Virkne Eiropas futbola klubu, tajā skaitā "Real Sociedad", "PSV Eindhoven", "Torino", "Udinese" u. c., ir pārkāpuši pret Krieviju vērstās sankcijas, veicot darījumus ar Krievijas klubiem. Klubu vadība apgalvo, ka FIFA atļāvusi spēlētāju transfērus, bet pasaules futbola bosi uzskata, ka atbildība par sankciju ievērošanu spēlētāju pārejā jāuzņemas klubiem. 

Daži klubi maz raizējas par triecienu savai reputācijai, slēdzot darījumus ar Krievijas klubiem pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā. 

Piemēram, "Red Bull" no Zalcburgas veica futbolista Darko Todoroviča pāreju uz jau pieminēto "Akhmat". Lježas "Standard" 2022. gada beigās veica spēlētāja pāreju uz Krievijas klubu "FC Sochi", kas pieder Borisam Rotenbergam, Putina sabiedrotajam, kas iekļauts ES un ASV sankciju sarakstā. Maskavas klubs "Lokomotiv" iznomāja čehu futbolistu Janu Kuhtu Prāgas "Sparta", kas pēc tam nopirka šo spēlētāju. "Real Sociedad", kas par lielu summu gribēja nopirkt Krievijas futbolistu Arsenu Zaharjanu. Sākotnēji bija paredzēta Zaharjana pāreja uz Londonas "Chelsea", taču darījumu apturēja britu sankcijas. Nelīdzēja arī mēģinājums kā starpnieku iesaistīt klubu "Strasbourg". Visvairāk pārejas darījumu Krievijas klubi veikuši ar brazīliešu futbolistiem. Uzbrucējs Malkoms no Sanktpēterburgas "Zenit" par 60 miljoniem eiro tika pārdots Saūda Arābijas "Al-Hilal", kur spēlē arī Neimars.

Arī hokejs un basketbols

Futbola bizness ir globālāks par hokeju un basketbolu, taču ārzemju spēlētājus cenšas piesaistīt arī Krievijas Kontinentālā hokeja līga (KHL) un Krievijas basketbola līga (KBL), kurā dominē Maskavas "CSKA" ar pieciem ārzemniekiem pamatsastāvā. KHL 23 klubos vairākums visvairāk rietumnieku ir no Kanādas (44), bet 19 no ASV. KHL naudu pelna arī daži slovāki, čehi un zviedri, pa vienam somam, francūzim, slovēnim, kā arī Jānis Kalniņš.