Šokējoši! Latvijas pilsonis uzdevies par slavenu dīdžeju. Kā viņu pieķēra?

Portāls "Cybernews.com" janvāra vidū publicēja rakstu, kurā atmaskoti kāda 33 gadus veca Latvijas pilsoņa centieni piesavināties cita izpildītāja vārdu, mūziku un uzstāties Londonas klubos. "Cybernews" nodarbojas ar dažādu kibernoziegumu izmeklēšanu, sniedz padomus informācijas tehnoloģiju drošības jomā, kā arī raksta par aktuālo IT vidē.

"Cybernews.com" atklāj viltvārža identitāti

"Viss tika pārkopēts un pārpublicēts, izliekoties, ka tas ir viss viņa. [..] Vienīgā lieta, ko viņš nepārpublicēja, bija mans foto, jo viņš nezināja, kā es izskatos," portālam "Cybernews" stāsta producents un komponists Karolis Labanauskis no Lietuvas, kurš ar segvārdu Embody piedalījies pasaulē zināmu hitu radīšanā, piemēram, "David Guetta, Galantis, and 5 Seconds Of Summer – Lighter", kas nupat "Latvijas Eiropas hitu radio" astoņas nedēļas noturējās atzītāko dziesmu topā.

Paralēli darbam ar citiem izpildītājiem Karolis Labanauskis 2021. gadā uzsāka jaunu projektu ar nosaukumu "Notsobad", neatklājot savu īsto vārdu, kas ir izplatīta prakse pazīstamu mūziķu vidū, jo ļauj eksperimentēt ar dažādiem stiliem. "Notsobad" mūzika kļuva populāra, strauji piesaistot arvien jaunus klausītājus, un drīz uzradies viltus profils "Facebook", tam sekojuši konti citos sociālajos medijos. 

Par viltus profiliem ticis ziņots, taču ne "Instagram", ne "Facebook" neko nedarīja.

Tikmēr Londonā dzīvojošais pasākumu organizators un mūzikas producents DJ Mneemo, īstajā vārdā Jaroslavs Gorovojs, pateicoties kopīgiem paziņām, iepazīstināts ar Latvijas pilsoni Iļju Griškeviču, kurš sevi dēvējis par DJ Notsobad, stāstot, ka beidzot izlēmis sākt publiski uzstāties. Piedāvājums spēlēt Londonas klubā sākotnēji bez atlīdzības šķitis ļoti labs, ņemot vērā iespaidīgo Notsobad klausītāju loku tiešsaistē.

Situācija būtu tāda pati, ja, piemēram, kāds izveidotu Raimonda Paula profilu ar populārākajām dziesmām, foto, aprakstiem un šī persona ierastos koncertzālē, apgalvojot, ka viņš ir Raimonds Pauls un vēlas sākt regulāri uzstāties, nesaņemot honorāru.

Viltvārža spējas nepārliecina

Aizdomas sākušas rasties, izdzirdot paša Iļjas Griškeviča radīto mūziku, kas esot bijusi zemā līmenī un stipri atšķīrusies no internetā publicētās Notsobad mūzikas. Tāpat Iļja esot izvairījies no fotografēšanās reklāmas materiāliem, pieprasot, lai viņa foto būtu miglaini vai viņš būtu saulesbrillēs. "Viņa dīdžejošanas prasmes bija viduvējas, lai neteiktu vairāk," portālam "Cybernews" atzīst Jaroslavs Gorovojs.

Aizdomas vēl vairāk pastiprinājušās pērn oktobra vidū, kad Iļja Griškevičs naktsklubā "B London" saticies ar iespējamo sadarbības partneri – Lūku Pauveru. 

Uz jautājumu, ko domā par granulārā sintezatora izmantošanu vienā no paša radītajiem skaņdarbiem, Iļja nav varējis atbildēt un taisnojies, ka mūzikas tapšanā piedalās vairāki cilvēki, tādēļ neesot informēts par tehniskām detaļām. 

Granulārā sintēze ir modernajā elektroniskajā mūzikā bieži izmantota skaņas sadalīšana mazos gabaliņos, tos pēc tam mainot vietām un dažādi apstrādājot, piemēram, mainot ātrumu vai skaņas augstumu.

Viltvārdis galu galā pieķerts, īstajam Notsobad sazinoties ar Lūku Pauveru. Jāpiebilst, ka cilvēks, kurš Londonas klubā uzdevies par Notsobad, bijis Iļja Griškevičs, jo pasākumu organizatori noskaidrojuši viņa patieso identitāti.

Brīdī, kad "Cybernews" uzsācis izmeklēšanu, Iļja Griškevičs vairs nav bijis sazvanāms, tāpat nav atbildējis uz e-pastiem un ziņām sociālajos tīklos, vairāki viņa konti vairs nav bijuši publiski pieejami. 

Arī visi "Latvijas Avīzes" centieni sazināties ar Londonā dzīvojošo Iļju Griškeviču, lai noskaidrotu viņa viedokli, bija bez panākumiem.

Kāds no krāpšanas labums?

Īstais Notsobad – Karolis Labanauskis – uzsver, ka viltvārdis ne tikai zaga viņa mūziku, bet arī izlikās par viņu. "Domāju, ka viņa galvenais mērķis bija kļūt par pazīstamu dīdžeju," intervijā "Latvijas Avīzei" stāsta Karolis. "Mūsdienās, ja vēlies uzstāties un braukāt apkārt, ir ļoti svarīgi radīt pašam savu mūziku. Viņa paša mūzika tādu iespēju nedeva, jo trūka nepieciešamo iemaņu. Tā nu viņš izdomāja plānu – atrada veiksmīgu projektu, kura radītāji nav publiski zināmi, un izlikās, ka tas ir viņa, radot iespaidu, ka viņš ir veiksmīgs DJ un mūzikas producents."

Viltus profilam "Instagram" sākotnēji bijis pat vairāk sekotāju nekā īstajam profilam, nākuši sadarbības piedāvājumi un fanu vēstules. 

"Pasākumu organizatori, kuri deva viņam iespēju uzstāties kā dīdžejam, bija pārsteigti par rupjo izturēšanos un zemo līmeni uzstājoties, kas savukārt apdraudēja pasākuma reputāciju," 

skaidro Karolis. "Industrijā darbojošos cilvēku loks nemaz nav tik liels, viss balstīts uz uzticēšanos, tādēļ informācija izplatās ļoti ātri un mākslinieka raksturs ir viens no noteicošajiem faktoriem tajā, vai kāds ar tevi strādās vai ne," uzsver pieredzējušais mūzikas producents, uzskatot, ka tādējādi tika iedragāta arī viņa paša reputācija.

Tā kā nebija iespējams izdzēst viltvārža sociālo tīklu kontus, tad Karolim nācies veikt izmeklēšanu, brīdinot visus, kurus iespējams pabrīdināt. Par notikušo ir ziņots arī policijai Lietuvā.

Otrs viltvārža upuris – Jaroslavs Gorovojs –, kurš labi pārzina situāciju Londonas klubos, skaidro, ka nepazīstamu dīdžeju uzstāšanās Londonas klubos par brīvu, lai pamazām iegūtu popularitāti, ir vispārpieņemta prakse. Honorāru saņem tikai pazīstami dīdžeji, kuriem arī sociālajos tīklos ir daudz sekotāju, jo tādējādi klubam ir nodrošināts labs apmeklējums un peļņa.

"Kad Iļja ar mums sakontaktējās, viņš apgalvoja, ka tā ir viņa pirmā parādīšanās publikai, prezentējot sevi kā cilvēku, kurš papildus radošajam darbam ierakstu studijā vēlas sākt dīdžeja karjeru," "Latvijas Avīzei" stāsta pasākumu organizators. "Baidījāmies riskēt, tādēļ piedāvājām spēlēt pašās beigās – pēdējā nakts stundā, kas parasti ir mazāk kritiska kopējā pasākuma veiksmei."

Šis gadījums visiem ir bijusi laba mācība, lai nākotnē būtu īpaši piesardzīgi.

Viltoti konti arī pašmāju slavenībām

Latvijas slavenību kontu viltošana jau kļuvusi teju par ikdienu. Piemēram, Roberts Lejasmeijers, kurš pazīstams gan kā dīdžejs, gan kā mūzikas producents, arī ticis pie vairākiem viltotiem kontiem. ""Tiktokā" ir veseli divi, viens no tiem pat raksta citiem. Paņemta mana bilde, mans vārds, uzvārds – Roberts Lejasmeijers, salikti visi mani video. Ja pats skatītos, tad noticētu, ka tas ir mans konts! Vienīgi mans lietotājvārds ir Roberts Lejasmeijers, bet viltus profilam ir Roberts Ljasmeijers, bez "e" burta, tas ir izlaists, ko grūti pamanīt."

Īstā konta sekotāju pulks "Tiktokā" strauji aug, jo tur pieredzējušais dīdžejs mēdz publicēt dzīvās uzstāšanās video.

Roberta Lejasmeijera "Tiktok" īstais profils.

Foto: Ekrānuzņēmums no TikTok

Roberta Lejasmeijera viltotais "Tiktok" profils.

Foto: Ekrānuzņēmums no TikTok

Roberts Lejasmeijers stāsta: "Es speciāli saku saviem sekotājiem, lai "paspēlē" līdzi viltus profilam, lai redzētu, kur aizvedīs. Pagaidām tas ir aizvedis uz "WhatsApp" kontu, kas ir Filipīnās reģistrēts telefona numurs, arī uz "Telegram" kontu. Droši vien pēc kāda laika viltvārdis paziņos – tagad ir grūti laiki, rīt spēle, vai nevari pārskaitīt naudu? Vai aizķēries kaut kur lidostā, un vajag naudu. Iespējams, kāds arī pārskaitītu, jo padomās – Roberts Lejasmeijers tak ir Latvijā zināms dīdžejs, varbūt tiešām viņam ir problēmas, viņš tak atdos!" Viņš piebilst, ka pats ar ko tādu saskaras pirmoreiz: "Likās, ka ar to saskaras tikai milzīgi slavenie influenceri!"

Viedoklis

Krāpnieku mērķis nav tikai slava

Vitālijs Rakstiņš, Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vadītājs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Vitālijs Rakstiņš, Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vadītājs, drošības speciālists ar daudzu gadu pieredzi: "Riski, kas saistīti ar pazīstamu cilvēku viltus profilu izveidi, visbiežāk saistīti ar reputācijas un krāpniecības riskiem. Piemēram, viens no pirmajiem skaļākiem šādiem incidentiem notika 2012. gadā, kad ļaundari izveidoja NATO spēku virspavēlnieka Eiropā admirāļa Džeimsa Stavridisa viltus sociālo tīklu profilu. Netika konstatēts, ka NATO amatpersonas izpauda kādu sensitīvu informāciju viltus admirālim, bet šādi spiegošanas, tostarp ekonomiskās vai korporatīvās spiegošanas, riski noteikti pastāv. Pirms trim gadiem mediju plašu ievērību ieguva gadījums, kad Latvijas toreizējā aizsardzības ministra Arta Pabrika identitāte tika izmantota palielas naudas summas izkrāpšanai no sievietes Apvienotajā Karalistē.

Slavenību profilu sekotāji pakļauti gan krāpniecības riskiem, gan dezinformācijas vai maldināšanas riskiem, ja viltus elks izplata nepatiesas ziņas vai nodarbojas ar pikšķerēšanu. 

Daudzām platformām ir identitātes apliecinājuma zīmes, taču ne vienmēr tām var uzticēties. Vēlams pārbaudīt sociālā tīkla profila izveides datumu, bildes, aprakstu, sekotāju skaitu, pievēršot uzmanību saturam, kas tiek publicēts. Šaubu gadījumā vislabāk sameklēt sociālo tīklu kontus amatpersonu vai slavenību oficiālajās tīmekļa vietnēs. Diemžēl mūsdienās pat tiem populārajiem cilvēkiem, kuriem nekad nav bijuši sociālo tīklu konti, ir regulāri jāpārbauda un jāveic monitorings tīmeklī, vai kāds nav uztaisījis viņu viltus kontu."

Uzziņa

Ko nosaka autortiesību likumi

Autortiesību likumi visā pasaulē nosaka, ka autortiesības ir spēkā kopš darba radīšanas brīža, taču līdz ar tehnoloģiju attīstību izplatās arī dažādu veidu krāpniecība.

Autoriem pašiem rūpīgi jāizturas pret savu darbu aizsardzību, piemēram, publicējot darbus internetā, jāizmanto dažādi tehniski marķēšanas un identificēšanas rīki, lai strīda gadījumā varētu apliecināt autorību.

Vēlams uzskaitīt, kur un kad darbi tikuši publicēti, kā arī jāizvērtē tīmekļvietnes un to reputācija.

Regulāri jāveic mērķvietņu analīze un, ja tiek identificēts pārkāpuma gadījums, tad jālūdz vietņu administratoriem ierobežot nelikumīgo saturu.

Sociālās saziņas vietņu kontiem jābūt piesaistītiem personu identitātei, pretējā gadījumā kontā publicētie darbi nepieder fiziskai personai, bet gan virtuālam, neidentificētam simbolu virknējumam bez tiesībspējas.

Ja tiek konstatēts tiesību pārkāpums, tad autoram vai tā tiesību pārstāvim dokumentāli jāapkopo autorību apliecinošie fakti un jāvēršas pie darbu publicētāja ar konkrētu prasību, piemēram, pārtraukt darba nelikumīgu izziņošanu sabiedrībai vai saņemt licenci izmantošanai. Ja tas nav iespējams, tad jāvēršas pie tīmekļvietnes redaktora, lūdzot pārtraukt darba nelikumīgu izziņošanu. Ja uz lūgumu neatsaucas, tad jāvēršas pie tīmekļvietnes pakalpojumu sniedzēja.

Praksē tas nozīmē, ka katram nākamajam adresātam tiek pārsūtīts e-pasts ar autorību apliecinošo dokumentu apkopojumu, un, ja autorība ir pamatota, tad darba autors no tiesību pārkāpēja, iespējams, saņem atlīdzību vai darba nelikumīga publicēšana tiek pārtraukta.

Ja darba nelikumīga izziņošana sabiedrībai pārtraukta netiek, tad autoram ar iesniegumu jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lūdzot vērsties pret starpniekpakalpojumu sniedzēju, kurš nav pildījis Digitālo pakalpojumu aktā tam noteiktos pienākumus un nav pārtraucis darba nelikumīgu izziņošanu sabiedrībai.

Ja strīdu joprojām nav izdevies atrisināt, tad persona ar iesniegumu var vērsties Valsts policijā vai tiesā. Sniedzot iesniegumu Valsts policijā, autoram papildus autorības apliecināšanai nepieciešams pamatot savām tiesībām nodarītā kaitējuma apmēru vismaz desmit minimālo mēnešalgu apmērā.

Avots: Valsts policija.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes