Sirsnīgā noskaņā ar ārvalstu vēstnieku līdzdalību un prominencēm publikā aizvadītajā ceturtdienā, 18. septembrī, Rīgas Ebreju kopienas namā Skolas ielā 6 savā simt gadu jubilejā tika godināts vēsturnieks Marģers Vestermanis.

Reklāma

Jubilārs ir cilvēks, kurš vācu okupācijas līdznestā holokausta laikā, Okupācijas muzeja pārstāvja un laikabiedra Valtera Nollendorfa vārdiem, "atradās necilvēcības epicentrā", taču vienīgais no savas dzimtas izdzīvoja un mūžu veltījis ebreju un ebreju glābēju likteņu pētniecībai; izveidojis muzeju "Ebreji Latvijā". Kas jo sevišķi svarīgi, Vestermaņa kunga nostāja, pētījumi un autoritāte devusi lielu ieguldījumu, lai, par spīti Otrā pasaules kara notikumiem, mūsdienās starp latviešiem un ebreju kopienu pastāvētu draudzīgas attiecības.

Kopā ar Latvijas amatpersonām, sabiedrības pārstāvjiem jubilāru sveica arī Izraēlas, Vācijas, Ungārijas un Austrijas vēstnieki, turklāt Izraēlas pārstāvis pārveda apsveikumu arī no valsts prezidenta Ichaka Hercoga.

Pats Vestermaņa kungs uzrunā atzina, ka viņam mūžā daudzkārt nācies atbildēt uz dažādos toņos uzdoto jautājumu: "Kā tu izdzīvoji?" Kā, daudzkārt atrodoties nāves priekšā, allaž izdevies izglābties situācijās, kurās tika noslepkavoti un gāja bojā tūkstošiem tautiešu? Viņš to salīdzināja ar kaujas lauku, kad daudzi karavīri krīt, bet dažiem lodes paskrien garām. Un krīze nenoslēdzās ar kara nobeigumu, jo, izejot no Kurzemes mežiem, kas bija patvērums no koncentrācijas nometnes izbēgušajam, nāca atskārsme, ka pasaulē vairs nav neviena tuvinieka un nav pat īsti kurp doties: "Tad es sastapu latviešu sabiedrībā iejūtīgumu, biedriskumu, domubiedrus, arī patiesus draugus. Diez vai es pēc šīs izglābšanās bez tā būtu pēc kara izdzīvojis. Tā bija kā mana otrā piedzimšana."

Vēlme pastāstīt, liecināt savām acīm redzēto un pieredzēto padomju apstākļos legāli nebija īstenojama, jo PSRS to, ko mūsdienās sauc par holokaustu, pasludināja par "ebreju buržuāzisko nacionālistu izdomu". Pēc nacionālās pazīmes veiktā ebreju plānveidīgā nogalināšana bija jātraktē kā "padomju cilvēku" bez nacionalitātes noslepkavošana. Citādi nedrīkstēja norādīt pat uz ebreju masu kapiem. "Kad 1962. gadā, būdams Latvijas PSR Valsts arhīva Publikāciju daļas vadītājs, uzdrošinājos publicēt dokumentus par ebreju traģēdiju okupētajā Latvijā, mani nekavējoties izmeta no darba un manas zinātniskās darbības iespējas bija beigušās. Mans glābiņš, ka atradu maizes darbu pedagoģijā," uz mūža notikumiem atskatījās Vestermaņa kungs, norādot: 

jā, ebrejiem bija "romāns ar padomju varu", un tie bija un būs pateicīgi karā kritušajiem "miljoniem krievu zaldātu", jo nacisma sagrāve izglāba ebreju dzīvības, taču šis "romāns" beidzās, sastopoties ar Staļina un padomju režīma antisemītismu.

Praktiski pirmā holokausta traģēdijai veltītā publikācija tolaik vēl Latvijas PSR presē bija Marģera Vestermaņa 1988. gada 25. novembra raksts "Cilvēcībai bija jāklusē" avīzē "Literatūra un Māksla". "Latvijas neatkarības atjaunošana mums, Latvijas ebrejiem, deva iespēju attīstīt savu kultūru, savu politisko dzīvi. Man tas nozīmēja, ka beidzot varu piepildīt savu sapni – stāstīt par nevainīgajiem upuriem, kuru asinis brēca uz debesīm," savā simtgadē atzīmēja autors. Pirmie soļi pētniecībā tika sperti ar Vācijas vēsturnieku un vēstniecības atbalstu.

Centrālais jubilāra sumināšanas notikums bija ar redaktores un literatūrzinātnieces Jolantas Treiles palīdzību sagatavotā Marģera Vestermaņa grāmatas "Cilvēcība tomēr nebija mirusi" prezentācija. Materiāli grāmatai vākti divdesmit gadus, un tā veltīta galvenokārt ebreju glābējiem nacistu okupētajā Latvijā. Tas ir arī saistošā, neakadēmiskā valodā uzrakstīts un piemēriem bagāts stāsts par latviešu dažādo attieksmi pret ebrejiem holokausta laikā, mēģinājums atbildēt uz jautājumiem, kāpēc starp latviešiem bija gan "žīdu šāvēji", gan glābēji.

Vestermaņa vadībā izveidotajā ebreju glābēju sarakstā šobrīd ir 644 glābēji un 84 atbalstītāji, tomēr tas nav uzskatāms par galīgo skaitu. 127 glābēju vārdi nav zināmi, jo sistemātiska meklēšana un datu apkopošana tika sākta vien 90. gados, kad daudzi liecinieki un līdzdalībnieki jau bija miruši, bet dokumentos par to nekā daudz nav, tāpēc galvenie ir stāsti.

"Kas mani motivēja garus gadus veltīt tematam, kura izpētei trūkst dokumentāras avotu bāzes un kas pārsvarā balstās uz grūti pārbaudāmām mutvārdu liecībām? Es varētu atbildēt, ka esmu ebrejs, kas izdzīvojis šausmās, ko šodien dēvē par holokaustu, un savu ciešanu apzīmogoto pagātni visu mūžu esmu nēsājis kā gliemezis savu māju, tāpēc it īpaši protu novērtēt glābēju uzupurēšanos," ievadvārdos grāmatai raksta Vestermanis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu