Latvijā pirmoreiz ievieš "viedo aproci" varmākam — policija redz visu!

Sākot ar šā gada 1. jūliju, policija aizdomās turētajiem, kuri rada augstu vardarbības risku citai personai, ar tiesas lēmumu drīkst piemērot līdz šim nebijušu drošības līdzekli – elektronisko uzraudzību.

Valsts policija (VP) informēja, ka pagaidām tas piemērots tikai vienai personai – 1975. gadā dzimušam vīrietim, kurš ilgstoši izmantojis emocionālu un fizisku vardarbību pret savu sievu. Viņa no dzīvesbiedra bija saņēmusi draudus par viņas un vēl kāda ģimenes locekļa nogalināšanu, kā arī piedzīvojusi tīšu viņas telefona bojāšanu pie notāra laulības šķiršanas laikā. Vīrietis iepriekš neesot bijis sodīts. Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese jūnijā viņam piemēroja apcietinājumu, bet augustā atteica turpināt šo drošības līdzekli un nodeva viņu policijas uzraudzībā. Varmākam ir aizliegts izbraukt no Latvijas bez procesa virzītāja atļaujas.

Tomēr, izvērtējot visus lietas apstākļus, kā arī to, ka pastāv pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais rada augstu vardarbības risku citai personai, Valsts policija, pamatojoties uz Krimināllikumu, sagatavoja tiesai ierosinājumu par nepieciešamību aizdomās turētajam piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisko ierīci.

Cietušās personas deva savu piekrišanu, un 28. augustā aizdomās turētajam ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses lēmumu tika noteikta nepārtraukta drošības līdzekļa – elektroniskās uzraudzības – izpilde, kā arī noteikts konkrēts attālums netuvoties cietušai personai. Pagaidām persona cītīgi ievērojot visus uzliktos ierobežojumus.

Policijas ieskatā minētā elektroniskās uzraudzības sistēma vērtējama kā efektīvs veids, lai kontrolētu un tādējādi atturētu personas no cietsirdīgas uzvedības.

Viens no elektroniskās uzraudzības koncepcijas autoriem ir Andis Rinkevics, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības biroja priekšnieks, kuram ir vairāk nekā desmit gadu pieredze varmācības apkarošanas jomā. Viņš ir pārliecināts, ka elektroniskā uzraudzība būtu ieviesta tik un tā – ar vai bez Stambulas konvencijas un valsts apstiprinātā vardarbības apkarošanas plāna.

A. Rinkevics: "Pētījumi skaidri apliecina, ka vardarbībai ir cikliskums, bet tam nav juridisku pierādījumu. Taču tas neizslēdz to, ka ir nepieciešama rīcība. Līdz ar to tika radīta vajadzība personas kontrolēt, jo tās personas, par kurām mēs šobrīd runājam, ir ļoti specifiskas, tām ir problēmas ar jebkādu sevis disciplinēšanu. Mēs esam gana ilgi analizējuši visus šos cilvēkus, kuri nonāk policijas redzeslokā vai nu ar tiesas lēmumiem par cietušo pagaidu aizsardzību, vai arī ar policijas pieņemtajiem lēmumiem par varmāku nošķiršanu. Gandrīz visas šīs personas vismaz tajā brīdī, kad tās ir nonākušas saskarsmē ar Valsts policiju, ir bijušas alkohola reibumā. Tā nav mūsu kompetence, vai viņus automātiski var ierindot kategorijā "alkoholiķis", bet lielākajā daļā gadījumu, kad ar šādām personām satiekamies, alkohols ir viens no riska faktoriem. Apmēram četrdesmit procentiem no uzraugāmajām personām, ar kurām policistiem ir jāstrādā, ir desmit dažādi pārkāpumi. Tie nav noziegumi, bet policijas iepriekš uzlikto ierobežojumu pārkāpumi, kas nekādi neliecina par paklausību likumam, par spēju sevi disciplinēt un iekļauties sabiedriskajā dzīvē."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Policija redz, kur varmāka atrodas

A. Rinkevics informēja, ka elektroniskā uzraudzība esot viens no risinājumiem, kas pārbaudīts daudzās valstīs, un secināts, ka tā ir efektīva. Taču tā nekādā veidā negarantējot, ka nekad nekas nevarētu notikt, jo šīs personas ir uz brīvām kājām.

Kad policijai ir ticamas ziņas un iegūta pārliecība, ka attiecīgā persona var izdarīt jaunu noziegumu vai kaitēt cietušajam, tad ar tiesas lēmumu viņu var apcietināt. Ja šādu ziņu nav, bet tomēr persona nav tendēta ievērot jebkādus tai noteiktos saskarsmes ierobežojumus, tad ar tiesas lēmumu tai nosaka tuvošanās ierobežojumus cietušajai personai vai tās dzīvesvietai. A. Rinkevics ir pārliecināts, ka elektroniskā uzraudzība ļoti disciplinējot tos ievērot. Kamēr nebija ieviests šis drošības līdzeklis, tiesneša lēmumi par tuvošanās aizliegumu pārkāpumiem vienmēr balstījušies uz cietušā spēju pamanīt, kā arī liecinieku liecībām, bet nekādā veidā uz aktīvu kontroli. Policija redzot, kur varmāka atrodas, un varot nekavējoties rīkoties.

A. Rinkevics: "Valsts policijai līdz 2027. gada beigām ir jāsniedz Ministru kabinetam izvērtējums, kā strādā šobrīd ieviestā elektroniskā uzraudzība. Tā attiecas tikai un vienīgi uz atsevišķiem Krimināllikuma pantiem – par miesas bojājumu nodarīšanu pret ģimenes locekli, vajāšanu, draudiem izdarīt slepkavību, kā arī par pagaidu aizsardzības pārkāpšanu, balstoties uz tiesas lēmumu. Cietušais var vērsties tiesā par to, ka persona pret viņu ir bijusi varmācīga. To var darīt ne tikai individuālā kārtā, bet arī ar policijas starpniecību. Tiesnesis šīs ziņas izskata un pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu. Tas nozīmē, ka persona, par kuru cietušais ir liecinājis, nedrīkst atrasties mājoklī, kā arī nedrīkst tuvoties cietušajam tuvāk par tiesas noteikto attālumu. Šis tiesas lēmums nonāk policijas izpildē. Mūsu uzdevums ir kontrolēt, kā attiecīgā persona ievēro tiesas uzliktos nosacījumus. Ja šos nosacījumus pārkāpj ļaunprātīgi, tad iestājas kriminālatbildība. Ļaunprātība nav tad, ja, piemēram, vīrs un sieva grib atjaunot attiecības un vēršas tiesā, jo tikai tiesa drīkst izskatīt, vai ir pamats grozīt iepriekšējo lēmumu.

No visiem 1600 lēmumiem par pagaidu aizsardzību, kas tika pieņemti 2024. gadā, pārkāpti tika vairāk nekā 900 lēmumu, no kuriem ap 85 procentiem ir pamats uzsākt kriminālprocesu. Tikai ap 15% no tām personām, kurām ir jāievēro pagaidu aizsardzības noteikumi, ir nejauši satikušās, piemēram, veikalā vai kur citur ar cilvēku, kurš ir cietis no attiecīgās personas. Šādā gadījumā tas netiek uzskatīts par apzinātu tiesas lēmuma pārkāpumu."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Elektroniskā uzraudzība neapsteidz noziegumu

Lēmumi par pagaidu aizsardzību ir beztermiņa. No 2014. gada, kad tiesneši sāka šos lēmumus pieņemt, tie krājas un krājas. Šobrīd ir vairāki tūkstoši cilvēku, kuriem šis lēmums ir spēkā, situāciju skaidroja Rinkevics. Viņš uzsvēra, ka tiesas sākotnēji pieņemtie lēmumi par pagaidu aizsardzību nekādā veidā neesot saistīti ar elektronisko uzraudzību. Tikai tad, ja tiekot pārkāpts lēmums par pagaidu aizsardzību (aizliegums tuvoties personai un aizliegums tuvoties cietušā dzīvesvietai), policija kā procesa virzītāja sākot kriminālprocesu par šo pārkāpumu un vēršas tiesā, lai pārkāpējam piemēro elektronisko uzraudzību. Tas nozīmē, ka elektroniskajai uzraudzībai savā ziņā ir ierobežojums – ir jāizdara noziegums, lai to varētu piemērot. "Ja godīgi būtu jāsaka, vai tā apsteidz noziegumu, es atbildētu, ka neapsteidz, jo to piemēros tikai tad, kad jau pirmais noziegums būs izdarīts. Elektroniskā uzraudzība novērš iespējamo nākamo noziegumu," tā jauno drošības līdzekli raksturoja Andis Rinkevics.

Ierīces uz kājas un rokās

Šovasar policija preses konferencē žurnālistiem rādīja, kā darbosies elektroniskās uzraudzības ierīce. Tā sastāv no diviem elementiem – viena ir aproce, ka aplikta ap kāju un aizzīmogota, otrs ir mobilais telefons ar speciālu programmu, kas veic uzraudzību, sūtot visus signālus policijai.

Foto: Valsts policija

Kāds ir elektroniskās uzraudzības ierīces tehniskais risinājums? Rinkevics pastāstīja, ka varmākam esot divas ierīces – viena ir aplikta ap kāju un aizzīmogota, to nevar noņemt nesalaužot. Tiklīdz to salauztu, policija saņemtu brīdinājuma signālu, un tas nozīmētu, ka persona izvairās no drošības līdzekļa ievērošanas un tiktu apcietināta. Otra ir rokas ierīce jeb mobilais telefons, kurā ir instalēta specifiska programma, kas veic uzraudzību, sūtot visus signālus policijai. Uzraugāmajai personai vienmēr jābūt līdzi gan kājas, gan rokas ierīcei. Lai varētu nomazgāties, turpināt sociālo dzīvi, mobilā rokas ierīce no kājas ierīces nedrīkstot atrasties tālāk par četrdesmit metriem. Taču varot gadīties, ka signāls, ko policija saņem no uzraugāmās personas, uz kādu brīdi pazūd. Šādā gadījumā operatīvās vadības struktūrvienība saņemot ziņu, ka personas ierīce ir attālinājusies. Policija nekavējoties zvanot un vaicājot: kas notiek?

Arī cietušajam ir telefons ar noteiktu programmu. Abiem tiekot izsniegti tādi tālruņi, kurus nevarot izslēgt, un nekavējoties varot zvanīt policijai. Kad varmākas ierīce tuvojas cietušā ierīcei, atskanot skaļš signāls. Cietušajam, redzot pāri darītāja pietuvošanos, ir iespēja izvairīties no jebkāda kontakta. Policija redzēšot arī to, ja persona viena otrai tuvosies ārpus Latvijas.

Rinkevics sacīja, ka lielākā problēma esot nodrošināt pagaidu aizsardzības izpildi pilnīgi visās Latvijas vietās. Cietušais taču brīvi pārvietojas pa Latviju, dodas pazemes stāvvietās, pagrabā, dzelzceļa stacijas tunelī, kur bieži mēdzot pazust signāls.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Vajag cietušā piekrišanu

Elektroniskās uzraudzības ierīces ir paredzētas 400 varmākām un tikpat daudz cietušajiem. Bet, lai izmantotu šo drošības līdzekli, nepietiek, ka policija prasa atļauju tiesai, arī cietušajam ir jāpiekrīt, ka tiek veikta elektroniskā uzraudzība.

"Tā ir iespēja ietaupīt laiku un tehniskos resursus, jo agrāk, lai kontrolētu uzraugāmās personas, bija jāizbrauc uz vietām. Skaidrs, ka, pieaugot uzraugāmo klientu apjomam, būs nepieciešams vērtēt, vai tiekam galā ar pašreizējiem resursiem, lai apstrādātu visu ienākošo signālu apjomu. Pie vardarbības novēršanas mērķtiecīgi esam strādājuši kopš 2014. gada un esam absolūti pārliecināti, ka ne jau Stambulas konvencijas pieņemšana veicināja to, lai mēs nonāktu pie efektīvākiem uzraudzības līdzekļiem. Tas ir loģisks attīstības etaps," uzskata Andis Rinkevics.

Diemžēl esot arī tādi gadījumi, kad nenostrādājot kāds no ķēdes posmiem. Lai to novērstu, tiekot attīstītas iekšējās risku vadības procedūras un apmācīti kolēģi. Rinkevics uzskata, ka policisti esot vieni no visvairāk apmācītajiem varmācības apkarošanas jomā. Te gan jāpiebilst, ka apmācības ir bijušas un turpinās arī prokuroriem un tiesnešiem un būs arī tiesnešu palīgiem.

"Daudziem šķiet, ka viss taču ir redzams, ja policija ir izsaukta uz konflikta vietu, jo upurim jābūt ķermeņa sasitumiem, zilumiem. Taču jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu nekas nav redzams. 

Ir divas personas, no kurām viena vai abas bieži ir piedzērušās, viena uz otru bļauj, un ne vienmēr būs iespējams pateikt, kurš ir primārais un kurš sekundārais agresors. Un ne vienmēr tur būs saskatāms noziegums. Policisti attīsta prasmes strādāt ar gadījumiem, kuri ir vardarbīgi pēc būtības, bet nav sasnieguši vēl to līmeni, lai persona būtu sodāma Krimināllikuma izpratnē. Tā ir sociāla katastrofa, dziļa sociālā krīze, kuru nekādā veidā nevar atrisināt policija, to neatrisinās arī Stambulas konvencija. Skatoties, ko vairāk vajadzētu apmācīt un trenēt, kur vajadzētu investēt, tad tās ir sociālās programmas, lai palīdzētu šiem cilvēkiem mainīties. Recidīvs sešos gados nav mazinājies. Policija var nošķirt varmāku, bet tas nemaina vardarbīgo uzvedību," uzskata Andis Rinkevics.

Par to, kā apmāca varmākas vardarbīgas uzvedības mazināšanai; kas uzrauga Stambulas konvencijas ieviešanu – lasiet "Latvijas Avīzes" rītdienas numurā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam