Vērtējot, kā šī Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā, tātad pēdējo piecu gadu laikā, īstenojies Zaļais kurss Latvijā, nākas konstatēt, ka situācija ir raiba kā dzeņa sāni – ir nozares, kurās vērojama pozitīva attīstība, bet ir arī tādas, kurās ir bezcerīga atpalicība.

Vispārliecinošāk Zaļais kurss Latvijā īstenojas enerģētikā. Pateicoties tam, ka tehnoloģijas ir nobriedušas, ka valsts atbalsta atjaunojamo resursu enerģētikas attīstību, bet uzņēmēji beidzot sapratuši, ka pašvaldību un to iedzīvotāju sadarbības atslēga meklējama, piedāvājot arī tiem zināmu labumu, saules paneļu stacijas pēdējos divos gados augušas kā sēnes pēc lietus.

Attīstība vēja elektrostaciju jomā tik strauja nav bijusi, jo tur birokrātijas krietni vairāk – visām iecerētajām vēja stacijām jāveic pilns ietekmes uz vidi novērtējums, bet speciālisti, kas spēj tādu veikt, un nepieciešamie eksperti Latvijā skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Arī investīciju apjoms un projektēšanas ilgums vajadzīgs krietni lielāks, tomēr pie apvāršņa jau skatāmi arī vairāki vēja parki. Lielākā enerģētikas nākotnes problēma, VAS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītāja Kristapa Ločmeļa vērtējumā, ir tas, ka izsniegtas atļaujas apmēram sešu gigavatu elektroģenerācijas jaudu uzstādīšanā, bet Latvijas vajadzības pat maksimuma stundās nepārsniedz 1,3 gigavatus un pat sekmīgas tautsaimniecības elektrifikācijas gadījumā diez vai pārsniegs divus gigavatus. "Nozarē gaidāma nežēlīga konkurence un cīņa par izdzīvošanu," vērtē K. Ločmelis.

Transporta jomā Latvija atteikusies no idejas, ka visus vajadzētu pārsēdināt no dīzeļauto uz elektriskajām automašīnām, saka bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš kā saraksta līderis pieteikts uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām no Jaunās konservatīvās partijas. Tā vietā izvēlēta stratēģija attīstīt sabiedrisko transportu kā transporta sistēmas mugurkaulu un koncentrēties uz iedzīvotāju paradumu maiņu – lielāku sabiedriskā transporta un videi draudzīgu personisko transporta līdzekļu (velosipēdu, skūteru u. c.) izmantošanu.

Šīs stratēģijas ietvaros virknē pilsētu – Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā un citās – notikusi autobusu parka nomaiņa, bet Rīgā notiek tramvaja līniju pārbūve. 

Nacionālā līmenī notiek dzelzceļa līniju pārmiju un kontakttīklu pārbūve, lai pielāgotu dzelzceļu lielākam pārvietošanās ātrumam – 120–150 km/h, bet gar lielākajiem autoceļiem 5–10 km rādiusā ap apdzīvotajām vietām tiek būvēti veloceliņi. Tomēr arī Linkaits atzīst, ka kuģu un smagā autotransporta jomā pagaidām videi draudzīga risinājuma nav, bet savukārt aviācijas nākotne klimata neitralitātes sasniegšanai saistīta ar sintētiskajām degvielām un mežu stādīšanu, lai kompensētu izmešus.

Zemkopības jomā Latvijā notiek pirmie piesardzīgie tiešās jeb precīzās sējas eksperimenti. Rezultāti, kā informē Lauku konsultāciju un izglītības centrs, ir cerīgi. Taču biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš teic, ka tiešā sēja saistīta ar modernu sējmašīnu iegādi, bet augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšana – ar satelītattēlu izmantošanu un precīzo augu aizsardzības smidzinātāju iegādi, kas novērš apstrādes zonu pārklāšanos. Īsumā – lai uz šīm tehnoloģijām pārietu, nepieciešams ilggadīgs valsts atbalsts.

Vissliktākā situācija no visām Zaļā kursa sastāvdaļām Latvijā ir mājokļu siltināšanā – ekspertu vērtējumā, lai pašreizējā tempā nosiltinātu visus Latvijas daudzdzīvokļu namus, būtu vajadzīgi 300 gadi. 

Šo situāciju nosaka 90. gados pieļautās kļūdas mājokļu privatizācijā – Latvija, atšķirībā, piemēram, no Igaunijas, atļāva privatizēt tikai dzīvokļus, neprasot visas mājas privatizāciju un mājas pārvaldes biedrības izveidošanu. Rezultātā ļoti daudzi iedzīvotāji uzskata, ka viņu atbildības joma ir tikai personiskais dzīvoklis, bet par mājas siltināšanu jārūpējas pašvaldībai. Šajā jomā daudzus gaida nepatīkama pamošanās.

Pastāv arī paradoksāli dati – Eiropā reģistrētais suņu daudzums pērngad bija 105,4 miljoni, bet kaķu – 127,2 miljoni. Pat ja pieņem, ka visi kaķi un suņi ēd tikai visekoloģiskāko, no vistas gatavoto barību, tad tikai Eiropas suņu ekoloģiskā pēda ir vismaz 50 miljoni tonnu CO2 gadā, kamēr "Greenpeace" aprēķini liecina, ka visas Eiropas privātās lidmašīnas pēdējo trīs gadu laikā emitējušas vien 5,3 milj. t CO2, tātad desmit reizes mazāk. Vai eiropieši būtu gatavi atteikties no saviem mīļdzīvniekiem Zaļā kursa vārdā?

Aptauja

Zinot, ka mīļdzīvnieku uzturēšana rada vairāk izmešus nekā privātās lidmašīnas, vai jūs "Zaļā kursa" vārdā spētu atteikties no sava mīļdzīvnieka?

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Foto: Publicitātes