Kopš 2020. gada granulu katliem, kas sasniedz 70 kilovatstundu jaudu, ir jāatbilst energoefektivitātes prasībām un jābūt ar ekodizaina sertifikātu. "Pērkot apkures iekārtas, pircējam ir jāvaicā tirgotājam pēc abiem šiem kritērijiem, jo tirgū, neskatoties uz esošajām pārmaiņām, joprojām pārdošanā ir katli, kas neatbilst jaunajām prasībām," secina D. Palejs, norādot, ka
tie katli, kuri šobrīd ir mājsaimniecībās un neatbilst jaunajām prasībām, būtu jānomaina pret jauniem, jo filtru maiņa īsti nav iespējama tā, lai tie varētu atbilst noteiktajiem kritērijiem.
"Iepriekš uzstādītajiem katliem var veikt auditu, noteikt monitoringa periodu, atrast tehnisko risinājumu – pielāgotu tieši konkrētajam katlam, ieviest atjauninājumus un tad atkal veikt kontrolmērījumus, bet process ir sarežģīts, izmaksu ziņā dārgs, kā arī šobrīd nav atbilstošu speciālistu, kas to varētu veikt," vērtē D. Palejs.
Pašlaik ir iespējams saņemt valsts atbalstu granulu katlu uzstādīšanai gan finanšu institūcijā "Altum", gan Vides investīciju fondā, kas veido līdz pat 70% no kopējām izmaksām. Līdz šim ar EKII atbalstu Latvijas mājsaimniecībās uzstādīti 116 koksnes biomasas katli, kas piemēroti granulu kurināmajam. To kopējā jauda ir 2415 kilovati, bet attiecināmās izmaksas 576 791 eiro, no tām 53% jeb 307 855 eiro finansēts no EKII.
Sākot ar 2023. gadu, elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas iekārtu operatoriem, kuri izmanto biomasu, ir pienākums pierādīt biomasas ilgtspējīgu ražošanu un izmantošanu no noteiktas nominālās siltumjaudas (20 megavati vai lielāka). "Šobrīd ir uzņēmumi, kuri aktīvi izvēlas sertificēties, lai pierādītu ilgtspēju, kas radīs drošības sajūtu arī patērētāju vidū, respektīvi, tiem nevajadzēs uztraukties par cenu kāpumu, kas būs radies no emisiju sodiem nepierādītas ilgtspējas dēļ. Tie siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi, kas šobrīd vēl nogaida, riskē ar lielām izmaksām un sankcijām, kuras tiem var nākties samaksāt, kas šādā situācijā arī rezultētos ar cenu kāpumu gala lietotājiem," spriež D. Palejs.
Jāuzmanās no krāpniekiem
Granulu ražošana Latvijā pārsniedz vietējo patēriņu astoņas reizes – gadā tiek saražoti aptuveni divi miljoni tonnu, bet vietējais patēriņš ir aptuveni 250 000 tonnu. "Granulu nav trūcis nekad, atšķīrusies tikai granulu cena. Vislētāk kvalitatīvas granulas Latvijā var nopirkt pie vietējiem sertificētajiem ražotājiem – rūpnīcās.
Granulas, kas nopērkamas lētāk nekā pie ražotājiem, visticamāk, neatbilst kvalitātes rādītājiem.
Mājsaimniecību katli ir paredzēti premiuma kvalitātes granulu lietošanai. Ja tajos tiek lietotas industriālās kvalitātes granulas, tad, visticamāk, katls nestrādās vai arī tā darbība būs traucēta. Lietojot neatbilstošas kvalitātes granulas, rezultāts ir tāds pats, kā automašīnā ielejot neatbilstošu degvielu," salīdzina D. Palejs, informējot, ka pērn bijis daudz krāpniecības gadījumu, kas saistīti ar granulu tirdzniecību. "Shēma pavisam vienkārša – ir sludinājums, kur ļoti lēti tiek pārdotas granulas. No pircēja tiek prasīta priekšapmaksa. Pēc naudas saņemšanas pārdevējs pazūd. Tāpēc vēlos aicināt uzmanīties un nepirkt granulas ar priekšapmaksu," iesaka eksperts. Izņēmums granulu pirkšanai ar priekšapmaksu ir tad, ja tās tiek pirktas pa tiešo no sertificētas ražotnes Latvijā. "Arī šajā gadījumā ir svarīgi pārliecināties, ka ir pareizi kontakti, tiešām sazvanīts ražotājs, nevis kāds, kurš par tādu izliekas. Diemžēl pērn bijuši arī krāpnieciski gadījumi, kad kāds ir uzdevies par ražotāju," ir sarūgtināts eksperts.
Samazinās siltumnīcefekta gāzu izmešus
Daudzviet Latvijā siltumenerģijas ražotāji pāriet uz biomasas, tostarp granulu katlumājām. Piemēram, enerģētikas uzņēmums "Gren Jelgava" šogad Jelgavā īsteno divus projektus, kuru ietvaros divās katlumājās tiek veikta pārbūve pārejai no dabasgāzes uz koksnes granulu izmantošanu.
Līdz ar karadarbību Ukrainā, izmaiņām enerģētikas tirgū un neskaidrību par dabasgāzes pieejamību un cenām pērn, jautājums par alternatīva kurināmā izmantošanas iespējām dabasgāzes katlumājās kļuva īpaši aktuāls.
Tādēļ, balstoties uz iepriekšējās izpētes rezultātiem, tika pieņemts lēmums abās lokālajās katlumājās uzstādīt mūsdienīgus, vides prasībām atbilstošus granulu katlus. Nozīmīgs bijis arī pieejamais ES Kohēzijas fonda atbalsts programmā "Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē". Jelgavā apmēram 95–97% no pilsētas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražotai "Gren Jelgava" biomasas koģenerācijas stacijā – galvenokārt no šķeldas, kas ir vietējais, atjaunojamais resurss. Dabasgāze tiek izmantota vien nelielā apjomā centralizētās siltumapgādes sistēmas maksimumslodzes nodrošināšanai ziemas aukstākajās dienās. Nākamajā apkures sezonā līdz ar katlumāju pāreju uz granulu izmantošanu atkarība no importētās dabasgāzes Jelgavas centralizētajā siltumapgādē samazināsies vēl vairāk, sekmējot pilsētas enerģētisko neatkarību un uzlabojot siltumapgādes drošību klientiem. Projektu ietvaros katlumājā Kalnciema ceļā 109b ir uzstādīti ar koksnes granulām kurināmi katli ar jaudu 0,5 MW un 0,2 MW, kā arī granulu uzglabāšanas un padeves sistēma, bet katlumājā Neretas ielā 10a ir uzstādīts ar koksnes granulām kurināms katls ar nominālo jaudu 0,3 MW, kā arī granulu uzglabāšanas un padeves sistēma. Uzstādītie katli ir tehnoloģiski piemēroti dažādas kvalitātes koksnes granulu izmantošanai. "Gren Jelgava" sadarbojas ar vairākiem granulu piegādātājiem, ar kuriem tiek noslēgti ilgtermiņa sadarbības līgumi par granulu piegādēm.
Pārejai no fosilās dabasgāzes izmantošanas uz koksnes granulu izmantošanu abās lokālajās katlumājās būs arī vides ieguvums,
samazinot siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu no siltumenerģijas ražošanas Jelgavas pilsētā. Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā, īstenojot projektu katlumājā Neretas ielā 10a, plānots 248,783 CO2 ekvivalenta tonnas gadā, un Kalnciema ceļā 109b – 360,381 CO2 ekvivalenta tonnas gadā.
Cenu ietekmēs skaidu pieejamība
Pašlaik, salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, granulu cenas ir būtiski sarukušas. "Kā jebkuru gadu, arī šogad būtu ieteicams granulas nākamajai apkures sezonai sagādāt jau laikus. Tuvojoties vasaras otrai pusei, novērojams premiuma granulu cenu neliels kāpums. Iespējams, ka tas arī turpināsies. Tas pamatā ir saistīts ar granulu izejmateriāla cenu kāpumu. Premiuma kvalitātes granulas galvenokārt tiek ražotas no skaidām, kas tiek iepirktas no zāģētavām.
Pašlaik zāģētavām ir sarežģīta situācija – pasaules tirgos ir krities pieprasījums pēc zāģmateriāliem un cenas ir samazinājušās.
Vienlaikus zāģbaļķu cenas palikušas samērā augstas. Tas ir liels izaicinājums, tādēļ daļa zāģētavu ir būtiski samazinājušas ražošanu. Tas, protams, ir izraisījis arī pieejamo skaidu apjoma samazinājumu. Ja situācija vēl pasliktināsies, visticamāk, granulu cenu kāpums varētu turpināties. Tomēr Latvijas vietējam patēriņam granulu pietiks," sola D. Palejs.
Ažiotāžas nebūs
"Jau tagad mājsaimniecības steidz aktīvi iepirkt granulas nākamajai apkures sezonai, jo šobrīd piedāvājums tirgū ir visnotaļ plašs un cenas pieņemamas. Ja iedzīvotāji sekos tautas gudrībai taisīt ratus ziemā, bet ragavas vasarā, tuvojoties nākamajai ziemai, granulu iegādē nebūs tādas ažiotāžas, kāda tā bija pērn," atzīst uzņēmuma "Enefit Green" Brocēnu granulu ražotnes vadītājs Aleksandrs Mežeckis. Šogad "Enefit Green" plāno saražot 160 tūkst. tonnu granulu, no kurām 10% paliks vietējā tirgū. Pārējās tiks eksportētas uz Dāniju un Lietuvu. Pašlaik izejmateriāla – apaļkoksnes, kuru uzņēmums iepērk no AS "Latvijas valsts meži", – cena ir 50–60 eiro par vienu kubikmetru. 2022. gadā tās cena palielinājās no 30 eiro līdz pat 90 eiro par vienu kubikmetru. "Prognozēt granulu cenu ilgtermiņā ir ļoti grūti, jo tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp klimatiskajiem apstākļiem, ilgstošiem lietiem, kas traucē mežstrādniekiem izvest izejmateriālu no meža, vai egļu mizgraužu invāzijas," teic A. Mežeckis, atzīstot, ka
granulu ražotāju bizness ir atkarīgs no tā, cik auksta būs nākamā ziema.
Iedzīvotājiem izdevīgāki būs siltāki laika apstākļi, kuros nepieciešams mazāks energoresursu patēriņš, bet ražotājiem – tieši pretēji – aukstāka ziema rada lielāku granulu noietu, kas ir būtiski īpaši eksporta tirgos, jo, piemēram, Itālijā pērn siltās ziemas dēļ veidojušies lieli granulu uzkrājumi. Pērn uzņēmums "Enefit Green" veicis nozīmīgas investīcijas Brocēnu granulu ražotnē – iegādājoties automātisku kokmateriālu uzmērīšanas sistēmu, kura ir aprīkota ar svariem un skeneriem. "Iepriekš kravu uzmērīšana ilga 20 minūtes, bet šobrīd tā aizņem vien piecas minūtes, tādējādi uz ceļa vairs neveidojas sastrēgumi," gandarīts ir A. Mežeckis.
Koksne – lieliska alternatīva
"Vai šobrīd ir prātīgi iegādāties malku vai granulas? Salīdzinot ar situāciju pērn – noteikti jā! Neskaldīts malkas baļķis pagājušā gada jūlijā pārstrādes uzņēmumu cenu lapās grozījās ap 70 eiro par vienu kubikmetru, šajā pašā piegādes vietā to šodien iepērk par 50 eiro kubikmetrā. Protams, no patērētāja viedokļa mēs labprāt atgrieztos vismaz 2021. gada jūlijā, kad cena bija pat zem 30 eiro kubikmetrā, bet uz to cerēt nav pamata gluži vienkārši tādēļ, ka neviens produkts, pakalpojums un tai skaitā mežizstrādes process vairs neizmaksā tik lēti, cik pirms diviem gadiem. Visdrīzāk, ka apkures sezonas tuvošanās palielinās pieprasījumu, līdz ar to arī piedāvājuma puse reaģēs," secina Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, norādot, ka runā par apaļkoksni, jo šis izejmateriāls skaldītas, žāvētas malkas, kā arī granulu ražošanai ir viens no būtiskākajiem faktoriem produkta gala cenā. "Ja skatāmies ilgtermiņā, tad skaidrs, ka koksne apkurē turpinās pastāvēt līdz ar citiem enerģijas avotiem, jo dabasgāzes izmantošana saprotamu iemeslu dēļ samazinās, savukārt vietā nāk ar elektroenerģiju darbināmas apkures iekārtas.
Katram no risinājumiem ir savi plusi un mīnusi, bet koksne Latvijas gadījumā vēl ilgi būs plāns A vai vismaz B gan mājsaimniecībām, gan katlumājām,"
ir pārliecināts A. Bukonts. Viņš uzsver, ka koksne, kas nākusi no atbildīgi apsaimniekotiem mežiem, tiek un tiks uzskatīta par atjaunojamu un ilgtspējīgu enerģijas avotu. "Protams, tai sadegot, rodas CO2 izmeši, tomēr to kompensē piesaiste jaunajā, augošajā mežā. Un nav mazsvarīgi, ka šis lokālais enerģijas avots mums vienmēr būs pieejams kaut vai kā alternatīva dažādās krīzes situācijās," norāda A. Bukonts, kurš no personīgās pieredzes zina, ka ir prātīgi padomāt par kādu kamīnu vai krāsniņu mājās un uzturēt skursteņus darba kārtībā, ja nu kādā aukstā ziemas dienā siltumsūknis pārstāj darboties.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
15 °C
