Krievijas cietumā piektdien nomira pazīstamais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ieslodzījumā atradās vairāk nekā trīs gadus.

Krievijas ieslodzījuma vietu pārvalde paziņoja, ka Navaļnijam, kurš izcieta ilgu cietumsodu kolonijā Harpā Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, pēc pastaigas kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu. Tika izsaukta ātrā palīdzība, kas centusies Navaļniju reanimēt, tomēr opozicionārs četrdesmit septiņu gadu vecumā nomira.

Iepriekš juties normāli

Navaļniju trešdien apmeklēja advokāts, bet ceturtdien ieslodzītais opozicionārs attālināti piedalījās tiesas sēdē, kur izskatījās možs un jokoja. "Jūsu godība, es jums nosūtīšu sava personīgā bankas konta numuru, lai jūs no savas milzīgās federālā tiesneša algas varētu "uzsildīt" manu kontu, jo man sāk beigties nauda, un, pateicoties jūsu lēmumiem, tā beigsies vēl ātrāk," tiesnesim ceturtdien sacīja Navaļnijs.

Krievijas varasiestāžu izplatīto informāciju par Navaļnija nāvi sestdien apstiprināja arī opozicionāra līdzgaitnieki. Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša pavēstīja, ka opozicionāra mātei Ludmilai Navaļnijai izsniegts apliecinājums par viņa nāvi. 

Navaļnija mātei cietuma pārstāvji teikuši, ka viņas dēls miris no pēkšņas nāves sindroma, pavēstīja Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda direktors Ivans Ždanovs. 

Savukārt Saļehardas Izmeklēšanas komitejā Navaļnija advokātam teikts, ka nāves cēlonis nav noskaidrots, norādīja Jarmiša. Nav arī zināms, kur atrodas mirušā opozicionāra līķis. Cietumā Ludmilai Navaļnijai pateikts, ka viņas dēla līķis, pildot Krievijas Izmeklēšanas komitejas rīkojumu, ir aizvests uz morgu Saļehardā. Tomēr šajā pilsētā varasiestādes Navaļnija mātei pateikušas, ka opozicionāra līķis tur neatrodas, pavēstīja Jarmiša.

Aiztur protestētājus

Lai pieminētu mirušo opozīcijas līderi, daudzviet Krievijā cilvēki pulcējās uz piemiņas pasākumiem. Varasiestādes no piektdienas līdz sestdienai 39 Krievijas pilsētās aizturējušas vairākus simtus piemiņas pasākumu dalībnieku, vēsta izdevums "OVD-Info". Piemiņas akcijas notikušas arī citviet pasaulē, tostarp Rīgā iepretim Krievijas vēstniecībai. Ziņa par Navaļnija nāvi sakrita ar ikgadējo Minhenes Drošības konferenci, kuras dalībniekus pēc sēru vēsts saņemšanas uzrunāja arī opozicionāra atraitne Jūlija Navaļnija. Viņa starptautiskajā forumā aicināja saukt pie atbildības Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Jūlija Navaļnija iepriekš neplānotā uzrunā paziņoja, ka Putins un viņa sabiedrotie "tiks saukti pie atbildības par to, ko viņi nodarīja manai valstij, manai ģimenei un manam vīram".

Uz Kremļa kritiķa nāvi reaģējusi arī starptautiskā sabiedrība. 

Lielbritānijas valdība paziņoja, ka ir izsaukusi Krievijas vēstniecības diplomātus, lai liktu saprast, ka tā uzskata Krievijas varasiestādes par pilnībā atbildīgām par Navaļnija nāvi cietumā. "Pēdējos gados varasiestādes viņu ieslodzīja ar safabricētām apsūdzībām, indēja viņu ar aizliegtu nervu indi un nosūtīja viņu uz soda koloniju Arktikā. Nevienam nevajadzētu šaubīties par Krievijas iekārtas brutālo raksturu," paziņoja Lielbritānijas Ārlietu ministrija. Līdzīgu nostāju paudis arī ASV prezidents Džo Baidens. "Putins ir atbildīgs par Navaļnija nāvi," paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka Krievijas vadonis ir "gatavs nogalināt ne tikai citu valstu pilsoņus, bet arī savus pilsoņus".

Ieslodzīts aiz polārā loka

Navaļnijs bija ieslodzīts cietumā, kas atrodas aiz polārā loka un kur apmeklētājiem ir grūti piekļūt. Cietums pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tika uzcelts bijušās gulaga nometnes vietā. Uz šo cietumu Navaļnijs tika pārvests pagājušā gada decembrī. Iepriekš viņš bija ieslodzīts cietumā, kas atrodas tuvāk Maskavai. Navaļnijs ieslodzījumā atradās vairāk nekā trīs gadus. Kremļa kritiķis tika aizturēts 2021. gada janvārī, kad viņš atgriezās Krievijā no Vācijas, kur ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta aģentu sarīkotā noindēšanas mēģinājuma ar nervus paralizējošo vielu "Novičok". Tā gada februārī viņam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, pēc indēšanas ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu". Savukārt pagājušā gada augustā Navaļnijam tiesa piesprieda 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu". 

Atrodoties ieslodzījumā, Navaļnijam ir bijušas veselības problēmas, tostarp muguras sāpes, vēdera sāpes un nejutīgums kājās.

Navaļnijs Krievijā atpazīstamību iemantoja, asi vēršoties pret korupciju, kā arī piesakot savas politiskās ambīcijas. Viņš tomēr saņēmis pārmetumus par ksenofobiskiem izteikumiem par imigrantiem, kā arī 2014. gadā pausto viedokli, ka Krima pēc tās aneksijas ir Krievijas sastāvdaļa. 2014. gada oktobrī Navaļnijs intervijā radiostacijai "Eho Moskvi" norādīja, ka Krievija Krimu sagrāba, "rupji pārkāpjot visas starptautiskās normas, bet tagad tā ir Krievija". Viņš arī paziņoja, ka, kļūstot par prezidentu, neatdotu Krimu Ukrainai, jo šī pussala neesot "sviestmaize". Navaļnijs problēmas risināšanai arī rosināja Krimā rīkot referendumu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā opozicionāra nostāja mainījās, un viņš 2023. gadā, jau būdams ieslodzīts, runāja par Ukrainu, uzsverot tās starptautiski atzītās robežas. Navaļnijs arī stingri iestājās pret Krievijas agresiju Ukrainā un vainoja Kremli par "asinskāru apsēstību ar Ukrainu". Viņš arī norādīja, ka Krievijai būtu jāmaksā kompensācijas par Ukrainā nodarītajiem postījumiem.

KONTEKSTS

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 2021. gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma. Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu". Navaļnijs bija apsūdzēts arī ekstrēmismā. 2024. gada 15. vai 16. februārī Navaļnijs miris kolonijā Harpas ciematā.

Aleksejs Navaļnijs.