15.7 °C
Krievijas ofensīvas temps Harkivas apgabalā pēdējo 24 stundu laikā ir palēninājies un Krievijas karaspēks ir mainījis uzbrukuma taktiku, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki.
Viņi norāda, ka Krievijas operāciju raksturs atbilst vērtējumam, ka
krievu prioritāte ir izveidot buferzonu pie robežas, nevis iekļūt dziļāk Harkivas apgabalā.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirillo Budanovs otrdien paziņoja, ka situācija Harkivas apgabalā sākusi stabilizēties pēc papildu Ukrainas vienību izvietošanas un aizsardzības pasākumu sākšanas.
Abu pušu avoti arī ziņoja, ka Krievijas karaspēks izmanto jaunu taktiku - izmanto nelielas uzbrukuma grupas - ne vairāk kā piecus cilvēkus vienā grupā, lai iefiltrētos Ukrainas pozīcijās, un pēc tam tās apvienojas ar citām nelielām grupām, veidojot lielākas trieciena grupas.
Tomēr mazo uzbrukuma grupu izmantošana var novest pie lieliem upuriem un palēnināt kopējo ofensīvas tempu, uzskata ISW pētnieki.
Ukrainas armijas ģenerālštāba priekšnieks Anatolijs Barhilevičs izteica pieņēmumu, ka Krievijas spēki šajā virzienā tikai pēdējo 24 stundu laikā vien ir zaudējuši līdz 1740 karavīru. ISW norādīja, ka aplēstais zaudējumu skaits varētu atbilst vispārējam ofensīvas tempa kritumam, kas tika novērots 14. maijā.
Ja ofensīvas temps saglabāsies salīdzinoši zems, Krievijas spēki, visticamāk, koncentrēsies uz jaunu pozīciju nostiprināšanu un buferzonas izveidi pierobežas reģionā, nevis virzīsies dziļāk apgabalā, pieļauj eksperti.
Ukraina atvilkusi karaspēku no vairākiem ciematiem Harkivas apgabalā
Ukraina atvilkusi karaspēku no vairākiem ciematiem Harkivas apgabalā, kur Krievijas karaspēks kopš pagājušās nedēļas virzās uz priekšu un apšauda apdzīvotās vietas gar robežu, paziņojusi Kijiva.
"Dažos apgabalos, ap Lukjanciem un Vovčansku, reaģējot uz ienaidnieka uguni un sauszemes karaspēka uzbrukumiem, kā arī lai glābtu mūsu karavīru dzīvības un izvairītos no zaudējumiem, mūsu vienības pārvietojās uz izdevīgākām pozīcijām," paziņoja Ukrainas bruņotie spēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka armija dara visu iespējamos, lai nepieļautu frontes izplešanos, un sākusi pretuzbrukumus.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
