Pēdējo gadu notikumi pasaulē – Krievijas agresija Ukrainā, Izraēlas–Palestīnas konflikts Tuvajos Austrumos un "paģiras" pēc koronavīrusa pandēmijas – ievērojami ietekmējuši Dānijas megauzņēmumu darbību un ienākumus.
Kritušas cenas uzņēmumu akcijām, tiek atlaisti darbinieki, nebūtībā aiziet iesākti miljardus vērti projekti, bet dāņi nepadodas – tiek meklēti jauni tirgi un jaunas iespējas tālākai attīstībai.
"Carlsberg" nozagšana Krievijā
Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā "Carlsberg" paziņoja, ka pilnībā pametīs Krievijas tirgu. Uzņēmuma vadība pieņēma tūlītēju lēmumu pārdot savus uzņēmumus un pagājušā gada jūnijā informēja, ka ir parakstījusi līgumu par Krievijas biznesa pārdošanu, taču tas neizdevās, jo Putins izdeva dekrētu par uzņēmuma pilnīgu nodošanu "Rosimushchestvo" (Krievijas Federālās valsts īpašuma pārvaldības aģentūra) pārziņā.
"Carlsberg" bija spiests paziņot, ka pēc Putina dekrēta izdošanas pārdošanas izredzes ir pilnīgi nesaprotamas un ka Krievijā ir notikusi nelikumīga biznesa sagrābšana.
Varētu teikt, ka ir notikusi "Carlsberg" nozagšana.
2023. gada decembrī Krievijas tiesa arī nolēma, ka "Carlsberg" nevar liegt krieviem turpmāk izmantot Dānijas alus darītavas preču zīmes Krievijā.
Kopumā "Carlsberg", kas ir Dānijas lielākā un pasaules ceturtā lielākā alus darītava, ir aprēķinājis, ka darbības pārtraukšana Krievijā uzņēmumam ir sagādājusi 40,8 miljardu dāņu kronu (apmēram 5,3 miljardi eiro) lielus zaudējumus.
Tagad koncerns ir paziņojis, ka nākamos trīs gadus savu darbību koncentrēs uz dārgāku premiuma klases alu un dzērienu ārpus alus segmentu, kā arī strādās pie jauniem tirgiem Āzijā, piemēram, attīstot darbību Ķīnā, Vjetnamā un Indijā. Āzija ir reģions, kurā "Carlsberg" saskata īpašu potenciālu. Uzņēmuma vadība Dānijas medijos apgalvo, ka koncerna finansiālais stāvoklis ir stabils un ka "Carlsberg" var turpināt īstenot savas ambīcijas un ilgtermiņa vērtību radīšanu.
Miljardu zaudējumi zaļās enerģijas jomā
Pagājušajā gadā ievērojami nokritās dāņu zaļās enerģijas ražotāja "Orsted" akciju vērtība. Tas bijis saistīts ar uzņēmuma darbībām biržā – potenciālo investoru naudas piesaisti, kas samazinājusi akciju vērtību esošajiem akcionāriem. Turklāt uzņēmums cietis arī miljardiem lielus zaudējumus, iesākot, bet pēc tam atsakoties no diviem lieliem jūras vēja turbīnu projektiem ASV.