Dāņu firmas cīnās ar ģeopolitiskajiem izaicinājumiem

Pēdējo gadu notikumi pasaulē – Krievijas agresija Ukrainā, Izraēlas–Palestīnas konflikts Tuvajos Austrumos un "paģiras" pēc koronavīrusa pandēmijas – ievērojami ietekmējuši Dānijas megauzņēmumu darbību un ienākumus.

Kritušas cenas uzņēmumu akcijām, tiek atlaisti darbinieki, nebūtībā aiziet iesākti miljardus vērti projekti, bet dāņi nepadodas – tiek meklēti jauni tirgi un jaunas iespējas tālākai attīstībai.

"Carlsberg" nozagšana Krievijā

Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā "Carlsberg" paziņoja, ka pilnībā pametīs Krievijas tirgu. Uzņēmuma vadība pieņēma tūlītēju lēmumu pārdot savus uzņēmumus un pagājušā gada jūnijā informēja, ka ir parakstījusi līgumu par Krievijas biznesa pārdošanu, taču tas neizdevās, jo Putins izdeva dekrētu par uzņēmuma pilnīgu nodošanu "Rosimushchestvo" (Krievijas Federālās valsts īpašuma pārvaldības aģentūra) pārziņā.

"Carlsberg" bija spiests paziņot, ka pēc Putina dekrēta izdošanas pārdošanas izredzes ir pilnīgi nesaprotamas un ka Krievijā ir notikusi nelikumīga biznesa sagrābšana. 

Varētu teikt, ka ir notikusi "Carlsberg" nozagšana. 

2023. gada decembrī Krievijas tiesa arī nolēma, ka "Carlsberg" nevar liegt krieviem turpmāk izmantot Dānijas alus darītavas preču zīmes Krievijā.

Kopumā "Carlsberg", kas ir Dānijas lielākā un pasaules ceturtā lielākā alus darītava, ir aprēķinājis, ka darbības pārtraukšana Krievijā uzņēmumam ir sagādājusi 40,8 miljardu dāņu kronu (apmēram 5,3 miljardi eiro) lielus zaudējumus.

Tagad koncerns ir paziņojis, ka nākamos trīs gadus savu darbību koncentrēs uz dārgāku premiuma klases alu un dzērienu ārpus alus segmentu, kā arī strādās pie jauniem tirgiem Āzijā, piemēram, attīstot darbību Ķīnā, Vjetnamā un Indijā. Āzija ir reģions, kurā "Carlsberg" saskata īpašu potenciālu. Uzņēmuma vadība Dānijas medijos apgalvo, ka koncerna finansiālais stāvoklis ir stabils un ka "Carlsberg" var turpināt īstenot savas ambīcijas un ilgtermiņa vērtību radīšanu.

Miljardu zaudējumi zaļās enerģijas jomā

Pagājušajā gadā ievērojami nokritās dāņu zaļās enerģijas ražotāja "Orsted" akciju vērtība. Tas bijis saistīts ar uzņēmuma darbībām biržā – potenciālo investoru naudas piesaisti, kas samazinājusi akciju vērtību esošajiem akcionāriem. Turklāt uzņēmums cietis arī miljardiem lielus zaudējumus, iesākot, bet pēc tam atsakoties no diviem lieliem jūras vēja turbīnu projektiem ASV.

"Orsted" akciju cenu krituma apjoms ir pārsteidzošs. 2021. gadā akcijas cena bijusi 1351,50 dāņu kronas (177,4 eiro), bet uzņēmuma akciju tirgus vērtība – aptuveni 552 miljardi dāņu kronu (72,4 miljardi eiro). Savukārt 2024. gada februārī cena par vienu akciju ir vien 385,50 dāņu kronas (50,6 eiro), un uzņēmuma tirgus vērtība – 162,8 miljardi dāņu kronu (21,3 miljardi eiro). 

Šo situāciju paši dāņi sauc par katastrofu, kuru neglābj arī vairākkārt izstrādātie un prezentētie uzņēmuma attīstības plāni.

""Orsted" pašlaik ir kā ievainots dzīvnieks Dānijas akciju savannā, un metāllūžņos tiek nodoti vairāki vēja turbīnu projekti," tā par zaļās enerģijas gigantu tiek ziņots Dānijas plašsaziņas līdzekļos.

Uzņēmums ir informējis, ka 2024. gadā tiks likvidētas 600–800 darba vietas, enerģijas parki tiks pārdoti agrāk, nekā plānots. Šobrīd "Orsted" strādā aptuveni 8000 darbinieku – puse no tiem Dānijā.

Lai arī 2023. gads dāņu zaļās enerģijas milzim bijis katastrofāls, "Orsted" joprojām sevi pozicionē kā pasaules līderi jūras vēja enerģijas ražošanā un kā ietekmīgu reģionālo uzņēmumu sauszemes atjaunojamās enerģijas jomā Eiropā un ASV.

"Orsted" ir paziņojis, ka vēja parku un saules elektrostaciju celtniecībā līdz 2030. gadam plāno ieguldīt 270 miljardus dāņu kronu (35,4 miljardus eiro), norādot, ka tas būs iespējams, neprasot akcionāriem ieplūdināt uzņēmumā papildu finansējumu.

Peļņas svārstības loģistikas biznesā

Grūti prognozējams pēdējā periodā bijis Dānijas loģistikas bizness. 

Piemēram, gigantiskais kravu pārvadātājs "Moller – Maersk" ziņo, ka ievērojami kritusies uzņēmuma peļņa. Pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, tā ir bijusi 7,5 reizes mazāka 

jeb – no vairāk nekā 200 miljardiem dāņu kronu kritusies līdz 27 miljardiem (attiecīgi eiro valūtā tas būtu kritums no 26,2 miljardiem uz 3,5 miljardiem). Straujo kritumu ir izraisījis kuģu konteineru pārvadājumu cenas samazinājums pasaulē, kas koronavīrusa pandēmijas laikā bijis rekordaugsts.

Peļņas kritums nozīmē arī to, ka "Moller – Maersk" gatavojas šogad astoņas reizes samazināt dividendes akcionāriem. Pērn akcionāri saņēma 4300 dāņu kronu (564,4 eiro) par akciju, bet šogad uzņēmums par vienu akciju dividendēs plāno izmaksāt 515 dāņu kronas, kas ir 67,6 eiro.

Sākoties Palestīnas–Izraēlas konfliktam, nemieri Sarkanajā jūrā un Suecas kanālā ir likuši mainīt ierastos maršrutus un kuģot ar ievērojamu līkumu: pirms konflikta Tuvajos Austrumos kuģu kravas pārvadājumi no Dānijas uz Ķīnu prasīja 29 dienas (19 400 km), savukārt tagad, apbraucot Āfriku, tas prasa jau 38 dienas (25 500 km). Līdz ar to augušas gan kravas pārvadājumu cenas, gan pašizmaksa. Konflikts Sarkanajā jūrā turpinās, taču pagaidām vēl ir grūti pateikt, vai pieaugošās kravu pārvadājumu likmes ietekmēs arī cenas veikalos.