Jožefs Lāslo: Kāpēc Orbāns zaudēja

Šogad Budapeštā Jaungada priekšvakars pienāca 12. aprīļa vakarā – un tā bija arī jaunā gada pirmā diena.

Jožefs Lāslo, Bālinta Ģerģa Žurnālistu akadēmijas direktors Budapeštā.

Foto: Publicitātes

Tāpat kā Vecgada vakarā pūļi svinēja ielās: cilvēki dziedāja, apskāva viens otru un skandēja: "Krievi, ejiet mājās!" Šis sauklis nāk no 1956. gada revolūcijas, kad tas bija vērsts pret padomju okupāciju. Šodien tas atgriezies kā protests pret Krievijas ietekmi. Tajā dienā vēlēšanās tika pārrauta Viktora Orbāna 16 gadus ilgā dominance. Viņa sistēma sabruka. Eiforijas sajūta kopš tā laika nav zudusi – vismaz vairākumam –, jo ik dienu atklājas jaunas detaļas par netaisnībām un pāridarījumiem, ko radījuši "Fidesz" politiķi.

Kā teica kāds mans kolēģis, viņš tikpat labi varētu atcelt savus filmu straumēšanas platformu "Netflix" un "HBO" abonementus, jo realitāte "YouTube" ir daudz aizraujošāka. Tikmēr lielākā daļa "Fidesz" atbalstītāju vēl nav attapušies no šoka – viņi vienkārši neticēja, ka tas var notikt, jo viņu pašu aptaujas prognozēja drošu uzvaru. Tomēr līdz aprīļa beigām starp izlēmušajiem vēlētājiem partija "Tisza" jau apsteidza Orbāna "Fidesz" ar 66 pret 25 procentiem.

Orbānam bija visi instrumenti

Tomēr Orbānam bija gandrīz viss, kas vajadzīgs uzvarai. Viņam bija nauda, mediji, valsts institucionālais aparāts, disciplinēta partija, ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadoņa Vladimira Putina politiskais atbalsts, kā arī Krievijas informatīvais – un pat viltus ziņu – atbalsts. Sešpadsmit gadu laikā viņš bija izveidojis sistēmu, kurā vara ne tikai valdīja, bet organizēja valsti ap sevi. Uz šī fona "Fidesz" sakāve nav vienkārši neveiksme – tas ir vēsturisks sabrukums.

Partija "Tisza", kas pirms diviem gadiem gandrīz neeksistēja, ieguva 141 no 199 parlamenta vietām – vairāk nekā divas trešdaļas. Šis konstitucionālais supervairākums ir būtisks, lai juridiski atjaunotu demokrātisku institucionālo darbību. "Fidesz–KDNP" saruka līdz 52 vietām, bet galēji labējā "Mi Hazánk" ieguva sešus mandātus. Ungārijas jauktajā vēlēšanu sistēmā "Tisza" uzvarēja 96 no 106 vienmandāta apgabaliem. Sistēma noslēdza pilnu apli – pats vēlēšanu ietvars, ko "Fidesz" bija izveidojis, lai nostiprinātu savu varu, galu galā to aizslaucīja. Tā nav proporcionāla – tie, kas uzvar individuālajos apgabalos, tiek ievērojami atalgoti. Divpadsmit gadus tā darbojās Orbāna labā. Tagad sistēma pavērsās pret viņu.

Konstitucionālā revolūcija

1990. gadā Ungārijā runāja par "kluso revolūciju", jo komunistiskā partija samērā miermīlīgi atteicās no varas. Šīs vēlēšanas bija citādas, tomēr tikpat laikmetīgas. Daži tās sauc par konstitucionālu revolūciju, jo "Tisza" divu trešdaļu vairākums teorētiski ļauj demontēt Orbāna sistēmas konstitucionālo un institucionālo struktūru. Citi tās raksturo kā vēlēšanu revolūciju, jo pārmaiņas notika nevis ielu sacelšanās, bet balsošanas urnās. Būtība ir tā pati: sistēma, kas darbojās pēc autoritāras loģikas, bet bija leģitimēta ar vēlēšanām, tika sakauta vēlēšanu ceļā.

Pirmais sakāves iemesls bija sistēmiskais nogurums. Ilgu laiku "Fidesz" šķita neuzvarams, jo tas solīja stabilitāti, nacionālo lepnumu un materiālus labumus – un tos arī nodrošināja savai lojālajai bāzei. Tomēr pēdējos gados stabilitātes solījums izsīka. Klasiskajā strīdā starp televīziju un ledusskapi uzvarēja pēdējais: augsta inflācija, stagnējošs dzīves līmenis un veselības aprūpes un izglītības pasliktināšanās bija jūtama ne tikai opozīciju atbalstošajās pilsētās, bet arī "Fidesz" lauku cietokšņos. 

Orbāna kara retorika, kā arī pastāvīgā Briseles un Ukrainas demonizēšana arvien mazāk spēja sniegt atbildes uz ikdienas problēmām.

Otrais iemesls bija korupcija un pretelites noskaņojums. "Fidesz" bija kļuvis ne tikai par partiju, bet par ekonomisku šķiru. Gadiem ilgi valdīja sabiedriskais noskaņojums: mēs zinām, ka viņi zog, bet vismaz viņi prot valdīt. Taču, tiklīdz drošības sajūta vājinājās, bagātināšanās vairs nešķita panākums, bet privilēģija.

Trešais faktors bija tā sauktais apžēlošanas skandāls, kas izraisīja morālu lūzumu un noveda pie atkāpšanās no amatiem. Skandāls sasniedza augstākos valdības līmeņus un smagi iedragāja uzticamību. Tā būtība: prezidente Katalina Novāka pēc tieslietu ministres Juditas Vargas ieteikuma piešķīra apžēlošanu personai, kas bija saistīta ar pedofilijas lietu. Reakcija bija tik spēcīga, ka gan prezidente, gan tieslietu ministre atkāpās, tika satricināts reformētās baznīcas bīskapa un bijušā ministra amats, un lieta aizsniedzās līdz Viktora Orbāna tuvākajam lokam. Saskaņā ar neapstiprinātiem preses ziņojumiem tieši Orbāna sieva ierosināja apžēlošanu. Tieši šajā brīdī publiskajā uzmanības centrā nonāca Pēters Maģars, runājot par lietas fonu, savu bijušo sievu Juditu Vargu un sistēmas iekšējo darbību. Skandālam pieņemoties spēkā, pieauga arī viņa popularitāte – lai gan iepriekš viņš nebija politiķis.

Tas noved pie ceturtā faktora: Pētera Maģara izvirzīšanās, kurš, nākdams no pašas sistēmas, formulēja pārliecinošu kritiku. Viņš nenāca no malas, nedz arī bija kreiso figūra, un viņš neidentificējās ar veco opozīciju. Tā vietā viņš izveidoja jaunu politisko centru. Neskatoties uz "Fidesz" milzīgo dominanci tradicionālajos medijos, sociālie tīkli un neatkarīgās tiešsaistes platformas pārvarēja valdības mediju sistēmas robežas. Jaunie politiskie spēki uzrunāja vēlētājus tieši caur "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "TikTok". Tieši tur parādījās cilvēki, kuri atklāja slepeno dienestu taktiku, ko Orbāna valdība izmantoja, lai mēģinātu diskreditēt partiju "Tisza" – bijušais izmeklētājs un bijušais IT speciālists pēkšņi kļuva par tautas varoņiem. Savukārt Pēters Maģars, nākdams no pašas sistēmas, formulēja tās pārliecinošu kritiku.

Piektais faktors bija divpolu sacensības izveidošanās: Orbāns vai Maģars. Tas novērsa opozīcijas sadrumstalotību un piespieda tiešu viens pret vienu konkurenci. Ilgu laiku Orbāns bija aizņemts ar lielas lomas nostiprināšanu Eiropas un globālajā politikā, pat cenšoties panākt Trampa–Putina samitu par Ukrainu Budapeštā. Kā zināms, tas nenotika.

Sestais faktors bija ārpolitiskā izolācija un konflikti ar Eiropas Savienību. Pats Orbāns teica, ka vēlas būt "sprūds riteņa spieķos" ES – un ar veto palīdzību viņam tas bieži izdevās. Viņš izturējās pret Eiropas Savienību kā pret pretinieku, kas jāsakauj, bieži aicinot "okupēt" Briseli, lai gan vairāk nekā 70 procenti ungāru atbalsta dalību ES.

Visbeidzot, bija jauniešu vēlētāju pieplūdums. Neapmierinātība, kas uzkrājās Covid-19 laikā un pēc tā, kopā ar jaunāko paaudžu attieksmes un dzīvesveida noniecināšanu un drūmajām perspektīvām dzimtenē noveda pie tā, ka "Fidesz" un Orbāna popularitāte vēlētāju vidū līdz 24 gadu vecumam sabruka līdz astoņiem deviņiem procentiem.

Kas notiks tālāk?

Galvenie jautājumi būs miermīlīga pāreja, institucionālās reformas, atbildība un Eiropas attiecību atjaunošana. Jaunajai valdībai ir tikai daži mēneši, lai nodrošinātu ES līdzekļus, kas Ungārijai Orbāna laikā tika liegti tiesiskuma principu pārkāpumu dēļ. 

Sagaidāms, ka Ungārija pievienosies Eiropas Prokuratūrai, paātrinot izmeklēšanu par ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu – korupcija bija vēl viens iemesls, kāpēc finansējums tika apturēts.

Pirms gada neatkarīgos medijus un pilsoniskās organizācijas pie varas esošie raksturoja kā kukaiņus, kas jāsaspiež. Viktors Orbāns burtiski sauca viņus par "blaktīm", ar to domājot neatkarīgos žurnālistus, NVO un tiesas. Valdības propaganda izmeklējošos žurnālistus apzīmēja kā spiegus un, sekojot Krievijas modelim, runāja par "ārvalstu aģentiem". Par laimi, šis periods ir aiz muguras. Tagad galvenais jautājums ir, kas notiks ar valsts televīziju un radio, kas pilnībā darbojušies kā valdības propagandas kanāli.

Ungāri atvērs "čekas maisus"

Ungārija joprojām ir vienīgā Austrumeiropas valsts, kurā to cilvēku vārdi, kuri sadarbojās ar komunistiskā laika slepenajiem dienestiem – informatori un viņu vadītāji –, nav pilnībā atklāti. Jaunā valdība sola šo informāciju publiskot līdz 23. oktobrim, Ungārijas valsts svētkiem. Pilnais arhīvs, kā ziņots, atrodas Maskavā, uz turieni pārvests 1989.–1990. gadā. Saskaņā ar plāniem arhīvs tiks publiskots un padarīts pieejams pētniecībai.

Ungārijas jaunais parlaments 9. maijā Pēteru Maģaru ievēlēja premjerministra amatā. Zvēresta ceremonijā viņš citstarp arī teica: "Ungārijas demokrātijas ēkā es aicinu augstus amatus ieņemošos iepriekšējās sistēmas kalpus atkāpties no amata šodien vai līdz 31. maijam."

Oligarhi pārceļas uz ārzemēm

Nav skaidrs, kādi "skeleti" varētu tikt atrasti aizejošās Orbāna valdības fiskālajā skapī pēc sešpadsmit gadiem, taču valdīšanas pēdējās dienās valsts kase tiek iztukšota līdz pēdējam centam – pagaidu kabinets pilnā ātrumā izdalīja līdzekļus. Ziņojumi liecina, ka Orbānam pietuvinātie oligarhi sāka pārvietot savus aktīvus uz ārzemēm – no Urugvajas līdz Dubaijai. Aplēses rāda, ka Orbāna gados tika uzkrāti ap 20–22 miljardiem dolāru bagātības. Šajā lokā ietilpst Orbāna ģimene, viņa znots un viņa bērnības draugs – gāzes montieris, kurš kļuva par miljardieri un Ungārijas bagātāko cilvēku. Vien viņa bagātība pagājušajā gadā tika lēsta ap pieciem miljardiem dolāru, lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka Lērincs Mēšārošs ir tikai kasieris, bet patiesais bagātības īpašnieks ir pats Orbāns – lai gan pagaidām to neapstiprina nekādi pierādījumi.

Ungārija nav tikai nomainījusi valdību. Ilgi stabila sistēma – vēlēšanu autokrātija, kas bija piešķīrusi sev ārkārtējas pārvaldes pilnvaras – ir sabrukusi, un visai iespaidīgā veidā. Šis nav tikai Ungārijas jautājums. Šim būs Eiropas un, iespējams, globālas sekas, jo šī sistēma bija kalpojusi par paraugu autoritāri populistiskiem politiķiem citviet. Orbāns var ieiet pasaules vēsturē ar lomu, ko viņš ilgi ir meklējis – lai gan, iespējams, ne tā, kā viņš bija iecerējis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

• Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
• Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
• Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu