"Kas notiek Latvijā?" – viens no pazīstamākajiem zīmoliem Latvijas žurnālistikā, tāpat kā raidījuma vadītājs Jānis Domburs. "KNL" bija Latvijas Televīzijas ēterā no 2001. līdz 2011. gadam, bet 2021. gadā tika atjaunots jau kā multimediāls projekts. Šajā intervijā par to, kādi ir "KNL" tuvākie plāni, Jāņa Dombura attiecības ar politisko vidi, viņa attieksme pret pēdējā laikā no sabiedriskā medija dzirdamajām sūdzībām par vārda brīvības sašaurināšanos, attieksme pret pirmsvēlēšanu debatēm krievu valodā, Kariņa speclidojumu skandālu un citiem jautājumiem.
Kā vispār parādījās nosaukums "Kas notiek Latvijā?" un slavenā ievadfrāze "Laiki mainās, bet jautājums paliek…" Pats izdomāji?
J. Domburs: Noteikti biju viens no idejas autoriem. Protams, tolaik apspriedos arī ar citiem, tā ka tas varēja dzimt arī kādās sarunās, vairs tik precīzi nepateikšu. Bet ideja jau skaidra – bija jāparāda tas mērogs, ka te nebūs nekāds "pasēdēsim, parunāsim", bet tiešām tiks aptverts visplašākais tēmu loks. Ar to ievadfrāzi bija interesanti. Sākotnēji tātad bija "Laiki mainās, bet jautājums paliek...", bet, kad 2021. gadā notika raidījuma restartēšana, es testēju pie vairākiem mārketinga un reklāmas cilvēkiem, vai to vajadzētu saglabāt. Pirmā reakcija – nekas jau nav mainījies, tas paliek spēkā.
Pēc tam nonācām līdz atziņai, ka aktuālais sauklis vairs nav "laiki mainās", bet "pasaule mainās". Un tālākie notikumi to arī apstiprināja – pēc dažiem mēnešiem sākās karš.
Tas mazliet apgāž priekšstatu, ka "KNL" ir viens pats Domburs. Tad fonā vēl ir citi, kas piemet idejas?
Pirmajā periodā noteikti svarīga persona visu ideju apspēlēšanā bija Armands Zvirbulis kā raidījuma režisors. Logo dizaina autors ir Guntars Ošenieks. "KNL" kā preču zīmei īpašnieki mēs esam kopīgi ar LTV. Bet, protams, šajā laikā dažādas idejas esmu apspriedis un padomus lūdzis daudziem cilvēkiem no dažādām jomām.
"KNL" pirmo reizi parādījās 2001. gadā, tātad pirms 23 gadiem. Var teikt – vesela paaudze izaugusi. Laiki mainās, jautājums paliek, bet vai esi pārliecināts, ka atbilde uz jautājumu tiek sagaidīta tieši diskusiju formā?
Tipiska atbilde būtu – gan jā, gan nē. Savā ziņā diskusijas formāts ir pat kļuvis svarīgāks, nekā tolaik, kad sociālo tīklu – feisbuka, tvitera – nebija, interneta mediji tikko dzima. Diskusiju formāts bija normāls turpinājums dzīvai komunikācijai, kas notika publiskos pasākumos. Tagad tīkli ir apēduši tik daudz laika un telpas, bet visi tie vēstījumi bieži paliek 140 zīmju formātā. Es jau bišku sāku žagoties, kad dzirdu vārdu savienojumu "soctīklu diskusija". Nav tur īsti diskusijas vai arī var to saukt par viltus diskusiju. Tomēr ir svarīgi, ja mēs ar diskusiju varam paskatīties pāris slāņus dziļāk. Protams, šādai sarunai ir jābūt sagatavotai.
18 °C
