Pārvilinot deputātu, var izraisīt pārmaiņas

Pazīstamā bārmeņa, Rīgas domes deputāta Andra Reizenberga pāriešanai no "Gods kalpot Rīgai" ("GKR") uz "Jauno Vienotību" ("JV") pirms pāris nedēļām varētu nepievērst lielu uzmanību, ja vien tas nebūtu noticis Rīgas domes valdošās koalīcijas ietvaros un partija, kura zaudēja vienu deputātu, nejustos aizskarta.

Runa ir par "GKR", uz kuras deputātu balsīm turas ne tikai Rīgas domes vairākums, bet arī valdības koalīcija. Partijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs nav tikai viena vērtīga balss Saeimā, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, kurš sadarbībā ar "JV" novadīja divu sarežģītu likumu pieņemšanu parlamentā par Rēzeknes domes atlaišanu un administratīvi teritoriālo reformu.

Viena no versijām – "Jaunā Vienotība" ir ieinteresēta, lai O. Burovs nekandidētu Rīgas domes vēlēšanās kā mēra kandidāts, bet paliek Saeimā, kur sadarbojas ar koalīcijā pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Iespējams, tāpēc esot centieni vājināt "GKR" pozīcijas. Taču tādā gadījumā ir risks pazaudēt atbalsta bāzi Rīgas domē – ja četri palikušie "GKR" deputāti par kādu svarīgu jautājumu nenobalso, tad Rīgas mēra Viļņa Ķirša ("JV") vadītajai koalīcijai paliek 30 balsis, kas vairs nav vairākums. Ar to saistīti minējumi, ka "JV" varētu mēģināt Rīgā atsākt sarunas par sadarbību ar "Progresīvajiem", ar kuriem strādā kopā valdībā.

Ir jāpiemin vēl kāds senāks notikums, kad 17. maijā, kas bija piektdiena, domi apmeklēja premjere Evika Siliņa ("JV"). Tikšanās premjeres kalendārā parādījās tikai dienu iepriekš – ceturtdienas pēcpusdienā. Visas E. Siliņas sarunas domē gan esot bijušas pietiekami plašas, un tajās neesot vērtētas partiju attiecības, taču 

vairāku frakciju pārstāvji tomēr "starp rindām" saklausījuši mudinājumu savstarpēji nestrīdēties un strādāt kopā, ja grib cerēt uz valdības atbalstu Rīgas pašvaldībai. 

Daži apgalvoja, ka valdības vadītāja pat esot norājusi "JV" un arī "Progresīvo" vadību par neprasmi saprasties, bet V. Ķirsis sacīja, ka tā neesot patiesība.

Rīgas domes 60 deputāti ir sadalījušies astoņās frakcijās, bet četri domnieki, neskaitot A. Reizenbergu, kura politiskā piederība vēl nav skaidra, ir ārpus tām. Opozīcijā ir "Saskaņa", Latvijas Krievu savienība un "Progresīvie". Savukārt koalīcija ir daudz sadrumstalotāka. Tajā ir "JV" – 11 deputāti, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība – astoņi, "GKR" un "Kods Rīgai" – katrā pa četriem, "Latvijas attīstībai" – trīs, kā arī vēl trīs neatkarīgie deputāti. Tādā ziņā "Progresīvie" ar 11 balsīm būtu daudz stabilāks partneris. Pēc sarunām ar Rīgas domniekiem ir iespaids, ka ir kādi nepārvarami šķēršļi, lai "JV" un "Progresīvie", viņu pašu vārdiem runājot, Rīgā noraktu kara cirvi. Labākajā gadījumā partijas varētu vienoties viena otru neapkarot vēlēšanu kampaņā, lai nepavērtu ceļu partijas "Latvija pirmajā vietā" līdera Aināra Šlesera panākumiem Rīgas domes vēlēšanās.

"GKR" zelta kārts Rīgā un Saeimā

Taču atslēgas figūra ir "Gods kalpot Rīgai". Gan Rīgas domes frakcijas vadītājs Juris Radzevičs, gan O. Burovs "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka viņus pārsteigusi "JV" ne visai gudrā rīcība pārvilināt pie sevis A. Reizenbergu, šādi graujot savstarpējo uzticību. Varot saprast kādas partijas interesi pieaicināt deputātu no opozīcijas, bet ne no citas koalīcijas partijas. 

"No tā, ka pārliek piecus eiro no kreisās kabatas labajā kabatā, naudas jau vairāk nekļūst," notikušo ilustrēja J. Radzevičs. 

O. Burovs sagaidītu, ka pirms tam V. Ķirsis būtu vismaz koleģiāli piezvanījis un painformējis par interesei pieņemt partijā A. Reizenbergu, bet mērs tikai esot atbildējis, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā katram ir brīva izvēle. Tādā gadījumā arī "GKR" gan Rīgas domē, gan Saeimā varētu ņemt vērā šo principu, piebilda O. Burovs.

Rīgas domes deputāts Andris Reizenbergs 5. jūlijā sociālajos tīklos ierakstīja: "Pēc pusgada pieredzes Rīgas domē esmu nolēmis izstāties no "Gods kalpot Rīgai" frakcijas un pēc paša iniciatīvas vēlos pievienoties Rīgas domes deputātu frakcijai "Jaunā Vienotība", lai turpinātu iesāktos darbus un īstenotu ieceres, ar kurām startēju 2020. gada vēlēšanās."

Foto: Zane Bitere/LETA

Ir iespaids, ka "GKR" negrasās domē pamest vairākumu, bet gan turēs neziņā "JV", jo "GKR" būs brīvākas rokas negaidīti rīkoties, par saviem nodomiem iepriekš nebrīdinot. V. Ķirsis "Latvijas Avīzei" skaidroja, ka A. Reizenbergs pats izrādījis iniciatīvu pāriet no "GKR", kurā nejūtoties īsti iederīgs, uz "JV". "Mēs viņu nevilinājām. Tas ir Andra Reizenberga lēmums. Nebūtu pareizi mums tagad atstumt jaunu cilvēku," teica V. Ķirsis. Pagājušajā nedēļā A. Reizenbergs vēl nebija uzņemts ne "JV" frakcijā, ne partijā.

"JV" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, kurš iepriekš ir strādājis arī Rīgas domē, apstiprināja, ka ar O. Burovu kā Saeimas komisijas vadītāju koalīcijai ir izveidojusies laba sadarbība. Taču, ja viņš vēlēsies kandidēt Rīgas domes vēlēšanās, tad to "JV" nevarot ietekmēt. Arī O. Burovs netic sazvērestības teorijām, ka A. Reizenberga pāriešana uz "JV" būtu saistīta ar mēģinājumu vājināt "GKR". O. Burovs apstiprināja: "Es plānoju startēt Rīgas domes vēlēšanās kopā ar Zaļo un zemnieku savienību." Tiesa, tas neizskanēja vairs tik pārliecinoši kā iepriekš, jo uzskaitīja vairākus priekšnoteikumus, lai to darītu. Vispirms tai ir jābūt labai un vienotai komandai, skaidram plānam par kampaņas norisi un finansējumu. Reģionālajām partijām nav valsts budžeta finansējuma, tāpēc "GKR" jebkurā gadījumā meklēs sabiedrotos. Zināms, ka partijas iekšienē arī par to ir dažādas domas. 

Rīgas domē "GKR" tagad ir satuvinājusies ar "Latvijas attīstībai", bet vēl daži biedri par labu sabiedroto joprojām uzskata A. Šleseru, 

ar kuru savulaik bijuši kopā vienā partijā. Arī O. Burovs Saeimā ir ievēlēts no "LPV".

Ķirsis runā ar "Progresīvo" vadību

Rīgas mērs V. Ķirsis negribēja prognozēt, kas notiks, ja negaidīti "GKR" nenobalsos par kādu svarīgu jautājumu, jo cer, ka kolēģi tā nerīkosies. Taču jau līdz šim bijuši gadījumi, kad "GKR" domnieki ir balsojuši atšķirīgi. E. Siliņas viesošanos Rīgas domē V. Ķirsis neesot uztvēris kā pamudinājumu salabt un strādāt kopā ar "Progresīvajiem", vismaz tieši tas tā neesot izskanējis, "varbūt kāda vispārīga frāze bija". Saruna bijusi par Rīgas lomu valsts attīstībā. Taču viņš vienmēr esot uzskatījis, ka "tā ņemšanās nāk par labu Šleseram". V. Ķirsim esot labas attiecības ar "Progresīvo" līdzpriekšsēdētāju Justīni Panteļējevu, bijušo kultūras ministri Agnesi Loginu un vēl vairākiem partijas deputātiem. Taču viņš izvairījās atbildēt, vai plāno runāt arī ar frakcijas vadītāju Mārtiņu Kossoviču.

M. Kossovičs, Mārtiņš Staķis, kurš tagad ir Eiropas Parlamentā, un Viesturs Kleinbergs bija tie deputāti, kuri visasāk kurināja politiskos nemierus abu partiju starpā un uzbruka V. Ķirsim. Iespējams, tāpēc mēram nav vienkārši vai arī viņš neredz jēgu runāt ar "Progresīvo" frakcijas vadītāju, liecina citu politiķu teiktais. Taču, 

ja rudenī abas lielākās domes frakcijas satuvinātos, tad risks zaudēt vietu koalīcijā būtu gan "GKR", gan "Latvijas attīstībai". 

"Kods Rīgai", kuru pārstāv Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, vairākumā, visticamāk, paliktu, jo liela iespējamība, ka dažus vai pat visus šīs frakcijas deputātus nākamajās vēlēšanās varēs redzēt "Jaunās Vienotības" sarakstā. "Kods Rīgai" frakcijas vadītājs Dāvis Stalts apstiprināja, ka frakcijas deputāti, kas ievēlēti domē no Jaunās konservatīvās partijas, būtu gatavi strādāt kopā arī ar "Progresīvajiem". Vēl ir jautājums, vai tam piekristu NA/LRA, bet tādā gadījumā "Progresīvie" varētu ieņemt NA/LRA vietu. Līdz vēlēšanām ir palicis mazāk nekā gads, tāpēc maz ticams, ka tādas pārmaiņas ir iespējamas.

Kossovičs: "Tā ir pārziemošanas koalīcija."

"Progresīvo" frakcijas vadītājs M. Kossovičs nedomā, ka premjeres vizīte domē bija ar mērķi panākt "JV" un "Progresīvo" tuvināšanos. Uz tikšanos bija aicināti visu frakciju vadītāji, bet no opozīcijas ieradās tikai "Progresīvie". Jāatgādina, ka premjeres padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos ir Aleksis Zoldners, kurš iepriekš šos pienākumus veica bijušā Rīgas mēra M. Staķa birojā. M. Kossovičs esot priecīgs, ka kāds valdības vadītājs beidzot interesējas par Rīgas pašvaldībā notiekošo un saredz Rīgas kā ekonomikas motora lomu valsts attīstībā. 

M. Kossovičs arī premjerei esot pateicis, ka ne jau tāpēc A. Šlesers var nākt pie varas, ka partijas domē plēsīsies, bet gan tad, ja Rīgā nenotiks pārmaiņas.

Te gan jāsaka – vismaz publiskā informācija liecina, ka Rīgas domei ir daudzas ieceres, lai sakārtotu Rīgu, tostarp uzlabotu satiksmes infrastruktūru, uzsāktu tiltu remontus un visbeidzot – sarīkotu pamanāmu Rīgas svētku mēnesi augustā. M. Kossovičs savukārt uzskata, ka V. Ķirša vadītā koalīcija jau no sākuma ir bijusi "aprēķina un tāda kā pārziemošanas koalīcija", kas nav stabila. Uz vaicāto, vai "Progresīvie" būtu gatavi strādāt pozīcijā, M. Kossovičs atbildēja: "Mēs būtu gatavi sarunām, ja varam aizstāvēt savus principus par godīgu un saimniecisku pārvaldību, bet diez vai Vilnis Ķirsis līdz tam nonāks." Savukārt V. Ķirsis uz to pašu jautājumu atbildēja, ka viņš jau tagad sarunājas un saprotas ar tiem "Progresīvo" līderiem un deputātiem, kuri ir vērsti uz sadarbību. Taču tieši M. Kossovičs diemžēl attālinot tādas tuvināšanās iespēju.