Pazīstamā bārmeņa, Rīgas domes deputāta Andra Reizenberga pāriešanai no "Gods kalpot Rīgai" ("GKR") uz "Jauno Vienotību" ("JV") pirms pāris nedēļām varētu nepievērst lielu uzmanību, ja vien tas nebūtu noticis Rīgas domes valdošās koalīcijas ietvaros un partija, kura zaudēja vienu deputātu, nejustos aizskarta.
Runa ir par "GKR", uz kuras deputātu balsīm turas ne tikai Rīgas domes vairākums, bet arī valdības koalīcija. Partijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs nav tikai viena vērtīga balss Saeimā, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, kurš sadarbībā ar "JV" novadīja divu sarežģītu likumu pieņemšanu parlamentā par Rēzeknes domes atlaišanu un administratīvi teritoriālo reformu.
Viena no versijām – "Jaunā Vienotība" ir ieinteresēta, lai O. Burovs nekandidētu Rīgas domes vēlēšanās kā mēra kandidāts, bet paliek Saeimā, kur sadarbojas ar koalīcijā pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Iespējams, tāpēc esot centieni vājināt "GKR" pozīcijas. Taču tādā gadījumā ir risks pazaudēt atbalsta bāzi Rīgas domē – ja četri palikušie "GKR" deputāti par kādu svarīgu jautājumu nenobalso, tad Rīgas mēra Viļņa Ķirša ("JV") vadītajai koalīcijai paliek 30 balsis, kas vairs nav vairākums. Ar to saistīti minējumi, ka "JV" varētu mēģināt Rīgā atsākt sarunas par sadarbību ar "Progresīvajiem", ar kuriem strādā kopā valdībā.
Ir jāpiemin vēl kāds senāks notikums, kad 17. maijā, kas bija piektdiena, domi apmeklēja premjere Evika Siliņa ("JV"). Tikšanās premjeres kalendārā parādījās tikai dienu iepriekš – ceturtdienas pēcpusdienā. Visas E. Siliņas sarunas domē gan esot bijušas pietiekami plašas, un tajās neesot vērtētas partiju attiecības, taču
vairāku frakciju pārstāvji tomēr "starp rindām" saklausījuši mudinājumu savstarpēji nestrīdēties un strādāt kopā, ja grib cerēt uz valdības atbalstu Rīgas pašvaldībai.
Daži apgalvoja, ka valdības vadītāja pat esot norājusi "JV" un arī "Progresīvo" vadību par neprasmi saprasties, bet V. Ķirsis sacīja, ka tā neesot patiesība.
Rīgas domes 60 deputāti ir sadalījušies astoņās frakcijās, bet četri domnieki, neskaitot A. Reizenbergu, kura politiskā piederība vēl nav skaidra, ir ārpus tām. Opozīcijā ir "Saskaņa", Latvijas Krievu savienība un "Progresīvie". Savukārt koalīcija ir daudz sadrumstalotāka. Tajā ir "JV" – 11 deputāti, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība – astoņi, "GKR" un "Kods Rīgai" – katrā pa četriem, "Latvijas attīstībai" – trīs, kā arī vēl trīs neatkarīgie deputāti. Tādā ziņā "Progresīvie" ar 11 balsīm būtu daudz stabilāks partneris. Pēc sarunām ar Rīgas domniekiem ir iespaids, ka ir kādi nepārvarami šķēršļi, lai "JV" un "Progresīvie", viņu pašu vārdiem runājot, Rīgā noraktu kara cirvi. Labākajā gadījumā partijas varētu vienoties viena otru neapkarot vēlēšanu kampaņā, lai nepavērtu ceļu partijas "Latvija pirmajā vietā" līdera Aināra Šlesera panākumiem Rīgas domes vēlēšanās.
"GKR" zelta kārts Rīgā un Saeimā
Taču atslēgas figūra ir "Gods kalpot Rīgai". Gan Rīgas domes frakcijas vadītājs Juris Radzevičs, gan O. Burovs "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka viņus pārsteigusi "JV" ne visai gudrā rīcība pārvilināt pie sevis A. Reizenbergu, šādi graujot savstarpējo uzticību. Varot saprast kādas partijas interesi pieaicināt deputātu no opozīcijas, bet ne no citas koalīcijas partijas.
"No tā, ka pārliek piecus eiro no kreisās kabatas labajā kabatā, naudas jau vairāk nekļūst," notikušo ilustrēja J. Radzevičs.
O. Burovs sagaidītu, ka pirms tam V. Ķirsis būtu vismaz koleģiāli piezvanījis un painformējis par interesei pieņemt partijā A. Reizenbergu, bet mērs tikai esot atbildējis, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā katram ir brīva izvēle. Tādā gadījumā arī "GKR" gan Rīgas domē, gan Saeimā varētu ņemt vērā šo principu, piebilda O. Burovs.