Ģirts Valdis Kristovskis: Amatpersonu algas atklās katru mēnesi

Ikvienam cilvēkam ir jābūt brīvai iespējai vērtēt valsts un pašvaldību budžeta izlietojumu, tostarp amatpersonu atalgojumu.

Informācijas atklātība ir cilvēktiesības, kas izriet no Satversmes 100. pantā nostiprinātās vārda brīvības. Lai izteiktu viedokli, sabiedrībai ir jābūt pieejamai saprotamai un aktuālai informācijai uz kuru pamata to veidot. Tādējādi atklātība ir valsts pārvaldes pienākums. Tomēr sabiedrībai pieejamā informācija par valsts pārvaldes amatpersonu un darbinieku atalgojumu pašreiz nav pietiekama, tā ierobežo atlīdzības caurskatāmību, tāpēc tā neatbilst labas pārvaldības principam. Taču ir labas ziņas!

Aizvadītā gada nogalē likumdevējs sadarbībā ar valdību veica nozīmīgas normatīvu izmaiņas par labu tiesiskai, demokrātiskai un labas pārvaldības principos balstītai valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontrolei. Tagad iestāžu amatpersonu algas ir jāpublicē internetā katru mēnesi, kas kopš 2017. gada tika pārtraukts likuma kļūdainas transformācijas rezultātā.

Pēc 8 gadiem atjauno atlīdzības caurskatāmību

2025. gada 1. februārī stāsies spēkā  Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrā daļa jaunā redakcijā, kas paredz, ka iestādes amatpersonām aprēķināto atalgojumu iestāde katru mēnesi publisko savā tīmekļa vietnē, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto atalgojumu, ja likums nenosaka citādi. Pants arī paredz, ka Ministru kabinets nosaka termiņu, cik ilgi amatpersonām aprēķinātais atalgojums ir publiskots iestādes tīmekļa vietnē. No Saeimas komisijā notikušajām diskusijām izriet, ka šim termiņam būtu jābūt aptuveni četrus līdz astoņus gadus ilgam.

Tā kā 2024. gada 11. novembra sēdē parlaments likuma galīgajā lasījumā par piemērotāko atzina deputātes Skaidrītes Ābramas (Progresīvie)priekšlikumu, vēlos piebilst, ka likumdošanas procesā, sadarbībā ar minēto kolēģi tika virzīts arī ļoti līdzīgs mans, deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikums, kuru atbalstīja arī vairākums Jaunās Vienotības (JV) deputātu. Jāpiebilst, ka tas sakņojās agrāko Saeimas sasakumu partijas Vienotība deputātu Kārļa Šadurska un Inta Dāldera iniciatīvās, kas paredzēja valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku algu regulāru, ikmēneša publicēšanu. Tādējādi Jaunā Vienotība arī 14. Saeimas laikā ir apliecinājusi, ka tā vienmēr ir iestājusies par valsts un pašvaldību iestāžu maksimālu atklātību sabiedrības priekšā.

Jaunā atjaunotā tiesiskā situācija

Lai saprastu tiesību normas evolūciju, ir jāatgādina normas vēsture Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Proti, 2010. gada 13. maijā Saeima pieņēma gandrīz identisku likuma 92. panta otrās daļas redakciju – “Iestādes amatpersonām aprēķināto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķinātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.” Šī redakcija paredzēja tikai valsts pārvaldes iestāžu amatpersonu atlīdzības publicēšanu.

2017. gadā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā notika plaša diskusija par nepieciešamību amatpersonu algu publicēšanai pakļautās grupas paplašināt ar darbiniekiem. Pēc Sergeja Dolgopolova, 10. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja iniciatīvas, kuru atbalstīja komisija kā savu priekšlikumu, Saeima izslēdza šo normu 2017. gada 16. novembrī, vienlaikus aizstājot to ar atsauci uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta spriedums

Šādu likumdevēja darbību rezultātā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā Saeima integrēja līdzīgu normu, kas nosaka pienākumu publicēt gan amatpersonu, gan darbinieku algas. Tomēr šīs likumdevēja iniciatīvas pretinieki vērsās Satversmes tiesā iestājoties pret darbinieku algu publicēšanu.

Satversmes tiesa 2019. gada 6. marta spriedumā lietā Nr. 2018-11-01 secināja, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums par atlīdzības publicēšanu nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu un tās neatbilst Satversmes 96. pantam. Rezultātā Satversmes tiesa Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nonākušo normu atcēla likumdošanas procesuālu iemeslu dēļ.

Tādējādi normas par amatpersonu atlīdzības publicēšanu atrašanās iepriekš Valsts pārvaldes iekārtas likumā pēc būtības nav saistāma ar Satversmes tiesas spriedumu, jo 2010. gada 13. maija likumā noteiktais Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta regulējums nekad nav ticis apstrīdēts Satversmes tiesā.

Tiesību normu saturiskā un terminoloģiskā evolūcija

Salīdzinot 2010. gada 13. maija 92. panta otrās daļas redakciju ar Saeimā 2024. gada nogalē pieņemto ir redzams, ka līdz 2017. gadam iestādes publicēja izmaksāto, proti, bezskaidrā naudā amatpersonas kontā nonākušo summu pēc nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas, taču tagad ir paredzēts publicēt aprēķināto summu pirms darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas. Tātad jaunā norma ir progresīvāka, jo žurnālistiem, sabiedrības organizācijām un ikvienam pilsonim būs iespējams vērtēt iestādes publiskotās summas kontekstā ar ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijās uzrādītajiem datiem.

Tādējādi gan deputātes Skaidrītes Ābramas, kā arī mans līdzīgais 2024. gada nogales priekšlikums satur terminu “aprēķināto”, kas  2010. gada 13. maija 92. panta otrās daļās redakcijā aizstāj vārdu “izmaksāto”. Turklāt tagad likums satur prasību, ka iestāde aprēķināto atalgojumu “katru mēnesi publisko savā mājaslapā internetā”, kā to paredzēja gan atbalstītais deputātes Ābramas, gan mans deputāta Kristovska terminoloģiski nebūtiski atšķirīgais priekšlikums.

Jaunais regulējums attiecas Ministru kabinetam padotām valsts pārvaldes iestādēm

Tāpat kā iepriekš, proti, līdz 2017. gadam jaunais regulējums attieksies uz visām Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam pakļautajām institūcijām, ja likums nenosaka citādi.  Latvijas Republikas Satversmes 58. pants paredz, ka valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Tātad visas Ministru kabinetam padotās iestādes publiskos amatpersonu atalgojumu.

Normas spēkā stāšanās laiks

Vēršu vērību uz iepriekš minēto normu stāšanos spēkā februāra sākumā. Iestādēm būs jāpublicē viss februārī aprēķinātais atalgojums neatkarīgi no tā, kāds būs Ministru kabineta noteiktais termiņš šīs informācijas publiskošanas internetā saglabāšanai – pieci gadi, desmit gadi vai garāks. Pat ja šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu, iestādēm ir jāvadās saskaņā ar Latvijas juridiskā doktrīnā paredzēto juridiskās obstrukcijas aizliegumu.

Jāpublicē tikai amatpersonu atalgojums

Vēršu vērību, ka likumdevējs ir paredzējis saudzīgu regulējumu un paredz publicēt tikai amatpersonu, nevis iestāžu darbinieku atalgojumu. Tas saistīts ar Eiropas Savienības fizisko personu datu aizsardzības normām, kā arī apstākli, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas normu iedzīvināšanai izveidotā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pašsaprotami noteikusi, ka atšķirībā no privātpersonām valsts amatpersonu darbība ir daudz lielākā mērā pakļauta sabiedrības kontrolei.

Neiedziļinoties garos juridiskos kalambūros, vienkāršoti var teikt, ka iestāžu amatpersonas šīs normas izpratnē ir visas tās personas, kurām jau šobrīd ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā valsts amatpersonas deklarācijas, kā arī Satversmes tiesa, tiesas, Valsts Prezidents, Valsts kontrole un Saeima, kas nav padotas Ministru kabinetam Satversmes 58. panta izpratnē. Vērts piebilst, ka šādu aprēķinātā deputātu atalgojuma publicēšanas praksi Saeima līdz šim jau ir atzinusi par nepieciešamu, tāpēc turpinās to darīt arī turpmāk.

Nacionākie bruņotie spēki un drošības iestādes

Tā kā Nacionālie bruņotie spēki nav valsts pārvaldes iestāde, tāpēc tie nav pakļauti šā likuma regulējumam. Turklāt normas izņēmums “ja likums nenosaka citādi” uz valsts drošības iestādēm, kuru personāls ir valsts noslēpuma objekts. Tāpēc ir pašsaprotami, ka tās nepublicēs informāciju ne par savu  personālu, ne arī tā atalgojumu. Līdz ar to norma neskar Militārās pretizlūkošanas dienestu, Valsts drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju, kā arī citu iestāžu amatpersonas, kas ir valsts noslēpuma subjekts, ja tādas būtu.

Atvasinātas publiskas personas

Būtiski uzsvērt, ka likums attiecināms ne tikai uz ministrijām un tām padotajām valsts pārvaldes iestādēm, bet uz visām valsts iestādēm, tajā skaitā visu atvasināto publisko personu iestādēm. Atvasinātas publiskas personas ir pašvaldības, universitātes, valsts zinātniskie institūti, brīvostas, speciālās ekonomiskās zonas, nu arī Tieslietu akadēmija.

Visu šo atvasināto publisko personu pastarpinātās pārvaldes iestādēm algu publicēšana internetā ik mēnesi ir saistoša. Jāpublisko būs, piemēram, universitāšu institūciju – rektoru, dekānu, senātu, akadēmisko šķīrējtiesu, padomju un citu institūciju amatpersonas atalgojums.

Valsts pārvaldes uzdevumu pildītāji

Atalgojums būs jāpublisko arī tām privātpersonām, kas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. pantā noteiktā deleģēšanas instrumenta starpniecību pilda valsts pārvaldes uzdevumus, piemēram, dažādas profesionālās sertificēšanas institūcijas, ja tur valsts amatpersonas saņem algu. Protams, jāpublisko alga tikai amatpersonām, kas līdz šim jau iesniedza valsts amatpersonu deklarācijas.

Valsts Prezidenta kanceleja nav valsts pārvaldes iestāde, taču laipni aicinu Valsts prezidentu brīvprātīgi publicēt katru mēnesi šīs kancelejas algas tieši tāpat kā to dara Saeima. Tiesu administrācija ir valsts pārvaldes iestāde, taču tiesas, protams, tādas nav, jo pieder tiesu varai. Atkal var vien aicināt gan tiesas, gan Valsts kontroli, gan Satversmes tiesu zināmā apmērā brīvprātīgi publicēt atalgojumu katru mēnesi.

Ko mēs iegūsim kā sabiedrība?

Jaunā kārtība dos iespēju sabiedrībai pilnīgāk īstenot Satversmē nostiprinātās tiesības uz informācijas atklātību, tās pieejamību, turklāt tiks mazinātas fiktīvas nodarbinātības iespējas, tiks ierobežota nesaprātīga amatu savienošana, vai nedabiski lielu darba slodžu praktizēšana, kas neliecina par efektīvu nodarbinātības un publisko līdzekļu izlietojuma politiku.

Aprēķināto valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku algu publicēšana katru mēnesi iestādes mājaslapā, salīdzinot ar valsts amatpersonu deklarācijām, radīs sabiedrībai plašākas iespējas kontrolēt budžeta līdzekļu saprātīgu izlietojumu.

Šādu pārskatāmību sekmēs tas, ka:

• vienkopus būs redzama iestādes atalgojuma politika un tajā notiekošās izmaiņas;
• sabiedrībai būs iespējams izvērtēt atalgojumu taisnīgas un līdzvērtīgas darba samaksas kontekstā, tostarp mazinot korupcijas riskus valsts un pašvaldību iestādēs;
• sabiedrībai būs iespēja reaģēt uz atalgojuma izmaiņām savlaicīgi. Reakcija nepieciešamības gadījumā būs ievērojami ātrāka salīdzinot ar gadījumiem, kad secinājumi tiek izdarīti no ikgadējo deklarāciju datiem.

Īpaši jāuzsver, ka jaunā atalgojuma publiskošanas kārtība atvieglos darbu žurnālistiem, kā arī sabiedrības organizācijām un atsevišķiem cilvēkiem, kuri varēs uzraudzīt katru mēnesi līdzekļu izlietojumu attiecīgā iestādē, ministrijā, universitātē, pašvaldībā.

Nav noslēpums, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Ja nebūtu šāda atklātība, kuru paredz jaunā norma, tad debatēm pašvaldībās 2025. gada pavasarī par reāli izmaksāto algās trūktu aktuālo datu, jo tos par šo gadu varētu iegūt tikai pēc valsts amatpersonu deklarāciju publicēšanas 2026. gada vasarā. Tagad sabiedrībai būs pieejamas ziņas kvalitatīvākām diskusijām par katras pašvaldības veikumu personāla politikā un nodokļu maksātāju naudas tēriņos.