1.3 °C
Pirms simt gadiem, 1925. gada 3. janvārī parakstot Draudzības līgumu, Turcijas Republika nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku. Par godu šim notikumam Turcijas Republikas vēstniecība 22. janvārī Latvijas Universitātē organizēja konferenci "Simtgade diplomātisko attiecību nodibināšanai starp Turcijas Republiku un Latvijas Republiku: no pagātnes uz nākotni".
Turcija atzina Latvijas neatkarību 1925. gadā un savu pirmo diplomātisko pārstāvniecību, kas bija akreditēta visās Baltijas valstīs, atvēra Rīgā 1929. gadā. Svarīgi atzīmēt, ka Padomju Savienības veikto Latvijas okupāciju un piespiedu aneksiju Turcija nekad nav atzinusi. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gada 3. septembrī Turcijas Republikas un Latvijas Republikas diplomātiskās attiecības atjaunojās, 1994. gada 12. jūlijā parakstot jaunu līgumu.
Konferenci atklāja Turcijas Republikas vēstniece LR V. E. Şule Öztunç kundze, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš un LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons. Pieminot traģiskā ugunsgrēkā bojā gājušos cilvēkus, 22. janvāris Turcijā bija izsludināts par sēru dienu, tādēļ svinīgais pasākums arī Rīgā iesākās ar cieņas izrādīšanu un klusuma minūti.
Lekcijas par saviem pētījumiem konferencē no Latvijas puses lasīja vēsturnieki Gints Apals un Latvijas Universitātes profesors, grāmatas “Latvija un Turcija: aizmirstās attiecības 1918–1940” autors Ēriks Jēkabsons. No Turcijas puses konferencē uzstājās Ankaras Universitātes akadēmiķi, profesore Neşe Özden un profesors Lemi Atalay. Neşe Özden bija pētījusi abu valstu attiecības un diplomātisko saraksti LR prezidenta Alberta Kvieša laikā, savukārt Lemi Atalay – attiecības pēc 1934. gada, kad LR prezidents bija Kārlis Ulmanis.
Konferencē piedalījās diplomātisko misiju pārstāvji, studenti un citi interesenti. Pasākuma ietvaros Turcijas vēstniecība bija sarīkojusi arī diplomātisko arhīvu dokumentu izstādi.
"Mūsdienu Turcijas vēsturei ir daudz līdzību ar mūsu valsti – izveidojusies pēc I pasaules kara. Tas, ka turku vēsturnieki par mums tik aktīvi interesējas, apliecina, ka esam ar viņiem vienā reģionā.
Turcija par mūsu kaimiņiem jāuzskata ne tikai vēstures, bet arī mūsdienu kontekstā. Neapšaubāmi, ka turki mums ir tālāki kaimiņi, taču, lai Latvija labāk saprastu savu pozīciju reģionā, mums jāskatās ne tikai uz lietuviešiem un igauņiem,"
sarunā ar "Latvijas Avīzi" izteicās profesors Ēriks Jēkabsons. Līdzīgu uzskatu viņš paudis savā grāmatā: arī 20. gadsimta 20. un 30. gadi ir bijis periods, kad ar Turciju attīstījušies intensīvi sakari. Jau tajā laikā Turcija bija ietekmīga valsts, kas skaidri pretendējusi uz savas lomas palielināšanu pasaulē. To skaidri apzinājušies arī tā laika Latvijas valsts vadītāji. Tādējādi starp abām zemēm pastāvēja daudzpusējas attiecības, kuru aktualitāti mūsdienās būtiski palielina apstāklis, ka arī patlaban Latviju un Turciju saista draudzīgas attiecības un sadarbība, jo sevišķi NATO ietvaros.
"Samērā aktīva sadarbība pirmās LR periodā ar Turciju bija ne tikai diplomātiskajā, bet arī tirdzniecības ziņā. Saprotams, ka tolaik pamatā tās bija lauksaimniecības un sadzīves preces. Piemēram, no Turcijas daudz iepirka tabaku, bet no Latvijas uz turieni eksportēja sērkociņus. Protams, bija arī citas preču grupas, savukārt mūsdienās tirdzniecība notiek jau ar daudz augstākas pievienotās vērtības precēm – medikamentiem, tehnoloģiskām iekārtām utt. Notiek arī zinātniskā sadarbība universitāšu līmenī un regulāra studentu apmaiņa. Ģeogrāfiskais attālums nav šķērslis!" rezumēja Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš.
"Vērtīga ir visa mūsu valstu savstarpējo attiecību vēsture. Es gribētu teikt, ka mums ir un būs lieliskas diplomātiskās, politiskās un ekonomiskās attiecības. Kā šodien dzirdējām konferencē – tām ir ļoti sena pagātne. Mēs esam sabiedrotie arī NATO aliansē. Iespējams, ka tās ietvaros mums turpmāk vajadzētu vairāk sadarboties arī aizsardzības industrijā – tā ir ļoti svarīga sadarbības nozare. Šajā virzienā darbojos arī kā vēstniece, tāpat arī – lai paplašinātu mūsu saimnieciskās saites un sadarbību, tirdzniecību ieskaitot.
Latvijā man patīk viss, un šajos ģeopolitiskajos apstākļos te ir ļoti nozīmīga vieta arī manam kā diplomātes darbam.
Daudzi Turcijas iedzīvotāji joprojām domā, ka Latvija ir tālu, bet tā tas nav: apmēram trīs stundas lidojuma. Latvija ir ES un NATO dalībvalsts. No sadzīviskā viedokļa šeit ir ērti un viegli dzīvot. Skaisti parki, daudz zaļuma, draudzīgi un profesionāli cilvēki. Latvijā šobrīd mācās vismaz 200 studentu no Turcijas. Cik zinu, pārsvarā inženierzinātnes un medicīnu. Studentu skaits turpmāk noteikti pieaugs. Daudzi šeit arī strādā IT nozarē. Mūsu valstu diplomātisko attiecību simtgade noteikti ir labs pamats arvien plašākai un ciešākai turpmākajai sadarbībai!" domā Turcijas Republikas vēstniece LR V. E. Şule Öztunç kundze.
Turcijas vēstniecība, pieminot svarīgo Turcijas un Latvijas attiecību simtgadi, plāno organizēt virkni kultūras pasākumu visa 2025. gada garumā.
Raksts tapis sadarbībā ar Turcijas Republikas vēstniecību.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
