17 °C
Cilvēks. Melnais zirdziņš. Jaunajā valdībā netrūkst ministru ar pieredzi izpildvarā vai parlamentārajā darbā, taču ir arī "melnie zirdzņi", kuru parādīšanās Ministru kabineta sastāvā uzskatāma par pārsteigumu. Viens no tādiem ir jaunais klimata un enerģētikas lietu ministrs Kaspars Melnis, kurš, kā tagad noskaidrojies, savulaik vispār bijis pret šādas ministrijas izveidi un dēvējis to par "budžeta līdzekļu izšķērdēšanu".
Tiesa, tolaik ZZS vēl atradās šķietami bezcerīgā opozīcijā, un, kā tas Latvijas politikā pierasts, tādos apstākļos sarunātais "neskaitās".
Runājot par Klimata un enerģētikas lietu ministriju (KEM), pirmais pārsteigums jau ir tas, ka tā vispār nonākusi zaļzemnieku pārziņā. Jāatgādina, ka šīs ministijas izveidošana lielā mērā bija rezultāts "Jaunās Vienotības" un personīgi Krišjāņa Kariņa aizrautībai ar Zaļā kursa idejām. Šķita, ka, lai nu ko, bet šo amatu valdošā partija gan nevienam neatdos. Pusgadu tajā atradās "JV" ministrs Raimonds Čudars, kurš gan bija gandrīz nemanāms pat brīžos, kad uz viņa pusi tika vērsti skatieni – piemēram, pēc 1. jūlija, kad cilvēki realitātē saskārās ar jaunajiem energotarifiem. Tāpat varēja pieļaut, ka par šo ministriju aktīvi cīnīsies arī "Progresīvie", kas iepriekš visur skandinājuši par savu zaļo ievirzi, tomēr izrādījies, ka arī tas ir bijis maldīgs priekšstats. "Progresīvajiem" svarīgāk izrādījies sagādāt kāroto satiksmes ministra amatu savam līderim Kasparam Briškenam. Iznāk, ka ZZS klimata un enerģētikas ministra amats ticis gandrīz pēc pārpalikuma principa, jo,
kā godīgi atzinusi valdības vadītāja Evika Siliņa, ar drošību un tiesiskumu saistītus amatus šai partijai uzticēt nevar.
ZZS ir skaidri pateikusi kritērijus, pēc kuriem tā izvēlējusies ministru kandātus, – tie visi ir bijuši 14. Saeimas sarakstu līderi dažādos vēlēšanu apgabalos, un K. Melnis bija pirmais numurs Latgalē (iepriekš 2013. gadā Rēzeknes novada vēlēšanās startējis un ticis ievēlēts no "Saskaņas centra"). Gan pagātnē, gan pašlaik cieši saistīts ar lauksaimniecību – viņa ģimenei pieder viens no Rēzeknes novada lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem – SIA "Sprūževa M". K. Melnis iepriekš aktīvi darbojies vairākās lauksaimnieku organizācijās un institūcijās – bijis biedrības "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" izpilddirektors, biedrības "Lopkopības saimniecību asociācija" priekšsēdētājs, LOSP valdes loceklis, Zemkopības ministrijas Uzraudzības komitejas loceklis. Tas jau satraucis vairākas vides organizācijas, kas izsaka savas iebildes. Tomēr jāatzīmē, ka vide ir tikai viena no KEM atbildības jomām (turklāt diezgan jauna, jo līdz šim pamatā atradās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā).
Viens no izskaidrojumiem, kāpēc KEM tik viegli atdota, varētu būt tas, ka tieši šim politiķim kopā ar ekonomikas ministru (arī tas nodots ZZS) būs tie, kam nāksies kļūt par "peramajiem zēniem", kad sabiedrībā pieaugs nemiers par dārgajiem energoresursiem un valsts politiku šajā jomā.
Neziņa. Brīdina par rindu laboratorijā
Centrālā laboratorija analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām esot izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023. gadam. Tās vadītāja Stella Lapiņa pastāstīja, ka postkovida sindroms joprojām ļoti ietekmējot veselības aprūpes sistēmu, tajā skaitā laboratorijas, kur ļoti ir pieaudzis izmeklējumu skaits. Laboratorijas vadība ir paziņojusi, ka no 15. septembra nepietiekamā valsts finansējuma dēļ laboratorija valsts apmaksātos pakalpojumus sniegšot apmaksātās kvotas ietvaros, līdz ar to iedzīvotājiem tie būšot pieejami rindas kārtībā pēc iepriekšēja pieraksta.
Grūti iedomāties situāciju, kad ģimenes ārsts vai kāds cits ārsts ir licis savam pacientam steidzami veikt analīzes, lai diagnosticētu un ārstētu slimību, bet te pēkšņi atklājas, ka tās varēs nodot, piemēram, pēc nedēļas. Turklāt jāņem vērā, ka Centrālajai laboratorijai ir 79 filiāles visā Latvijā, tātad valsts nespēju samaksāt par padarīto darbu jutīs visā Latvijā.
Taču šāds brīdinājums izskan ne no visām laboratorijām.
Piemēram, E. Gulbja laboratorijas valdes pārstāve Sandra Dimante cer, ka valsts tomēr samaksās par paveikto darbu. Arī šī laboratorija valsts kvotas ir izpildījusi, taču tai nav tik lielas pārstrādes kā Centrālajai laboratorijai un tās vadība nav brīdinājusi par rindu ieviešanu, lai nodotu analīzes.
Kaut gan visu šo laiku bijusi liela neziņa, tomēr 12. septembra Ministru kabineta sēdē tika panākts, ka laboratorijām no valsts budžeta tiek iedoti ilgi gaidītie 11,2 miljoni eiro, taču laboratoriju kontos tie vēl nav ieripojuši, jo Saeimai būs jālemj par šīs naudas piešķiršanu apriopriācijas kārtībā. Ar papildu piešķirto finansējumu tiks segtas šogad izveidojušās pārstrādes, kā arī nedaudz palielinās līguma apjomu atlikušajiem šā gada mēnešiem.
Patlaban Centrālā laboratorija joprojām nav saņēmusi pilnu samaksu par 2022. gadā veiktajām analīzēm, savukārt valsts parāds par sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem 2023. gadā sasniedz jau vairāk nekā piecus miljonus eiro.
Aizdomas. Tik krūmiņš kustējās...
Valmieras mēra un tagad jau bijušā "Jaunās Vienotības" valdes locekļa Jāņa Baika īslaicīgā aizturēšana un Eiropas Prokuratūras uzdevumā KNAB veiktā kratīšana virknē Valmieras objektu, tostarp arī domē, pagājušajā nedēļā izraisīja pamatīgu viļņošanos politiskajā vidē. Tā kā Baiks bijis iesaistīts arī Evikas Siliņas valdības veidošanas procesā, izskanējis pat spriedums, ka tā esot melnā zīme visai jaunajai valdībai.
