Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Baika aizturēšana, melnais zirdziņš Melnis un seksuālā izglītība

Cilvēks. Melnais zirdziņš. Jaunajā valdībā netrūkst ministru ar pieredzi izpildvarā vai parlamentārajā darbā, taču ir arī "melnie zirdzņi", kuru parādīšanās Ministru kabineta sastāvā uzskatāma par pārsteigumu. Viens no tādiem ir jaunais klimata un enerģētikas lietu ministrs Kaspars Melnis, kurš, kā tagad noskaidrojies, savulaik vispār bijis pret šādas ministrijas izveidi un dēvējis to par "budžeta līdzekļu izšķērdēšanu".

Tiesa, tolaik ZZS vēl atradās šķietami bezcerīgā opozīcijā, un, kā tas Latvijas politikā pierasts, tādos apstākļos sarunātais "neskaitās".

Runājot par Klimata un enerģētikas lietu ministriju (KEM), pirmais pārsteigums jau ir tas, ka tā vispār nonākusi zaļzemnieku pārziņā. Jāatgādina, ka šīs ministijas izveidošana lielā mērā bija rezultāts "Jaunās Vienotības" un personīgi Krišjāņa Kariņa aizrautībai ar Zaļā kursa idejām. Šķita, ka, lai nu ko, bet šo amatu valdošā partija gan nevienam neatdos. Pusgadu tajā atradās "JV" ministrs Raimonds Čudars, kurš gan bija gandrīz nemanāms pat brīžos, kad uz viņa pusi tika vērsti skatieni – piemēram, pēc 1. jūlija, kad cilvēki realitātē saskārās ar jaunajiem energotarifiem. Tāpat varēja pieļaut, ka par šo ministriju aktīvi cīnīsies arī "Progresīvie", kas iepriekš visur skandinājuši par savu zaļo ievirzi, tomēr izrādījies, ka arī tas ir bijis maldīgs priekšstats. "Progresīvajiem" svarīgāk izrādījies sagādāt kāroto satiksmes ministra amatu savam līderim Kasparam Briškenam. Iznāk, ka ZZS klimata un enerģētikas ministra amats ticis gandrīz pēc pārpalikuma principa, jo, 

kā godīgi atzinusi valdības vadītāja Evika Siliņa, ar drošību un tiesiskumu saistītus amatus šai partijai uzticēt nevar.

ZZS ir skaidri pateikusi kritērijus, pēc kuriem tā izvēlējusies ministru kandātus, – tie visi ir bijuši 14. Saeimas sarakstu līderi dažādos vēlēšanu apgabalos, un K. Melnis bija pirmais numurs Latgalē (iepriekš 2013. gadā Rēzeknes novada vēlēšanās startējis un ticis ievēlēts no "Saskaņas centra"). Gan pagātnē, gan pašlaik cieši saistīts ar lauksaimniecību – viņa ģimenei pieder viens no Rēzeknes novada lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem – SIA "Sprūževa M". K. Melnis iepriekš aktīvi darbojies vairākās lauksaimnieku organizācijās un institūcijās – bijis biedrības "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" izpilddirektors, biedrības "Lopkopības saimniecību asociācija" priekšsēdētājs, LOSP valdes loceklis, Zemkopības ministrijas Uzraudzības komitejas loceklis. Tas jau satraucis vairākas vides organizācijas, kas izsaka savas iebildes. Tomēr jāatzīmē, ka vide ir tikai viena no KEM atbildības jomām (turklāt diezgan jauna, jo līdz šim pamatā atradās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā).

Viens no izskaidrojumiem, kāpēc KEM tik viegli atdota, varētu būt tas, ka tieši šim politiķim kopā ar ekonomikas ministru (arī tas nodots ZZS) būs tie, kam nāksies kļūt par "peramajiem zēniem", kad sabiedrībā pieaugs nemiers par dārgajiem energoresursiem un valsts politiku šajā jomā.

Neziņa. Brīdina par rindu laboratorijā

Centrālā laboratorija analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām esot izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023. gadam. Tās vadītāja Stella Lapiņa pastāstīja, ka postkovida sindroms joprojām ļoti ietekmējot veselības aprūpes sistēmu, tajā skaitā laboratorijas, kur ļoti ir pieaudzis izmeklējumu skaits. Laboratorijas vadība ir paziņojusi, ka no 15. septembra nepietiekamā valsts finansējuma dēļ laboratorija valsts apmaksātos pakalpojumus sniegšot apmaksātās kvotas ietvaros, līdz ar to iedzīvotājiem tie būšot pieejami rindas kārtībā pēc iepriekšēja pieraksta.

Grūti iedomāties situāciju, kad ģimenes ārsts vai kāds cits ārsts ir licis savam pacientam steidzami veikt analīzes, lai diagnosticētu un ārstētu slimību, bet te pēkšņi atklājas, ka tās varēs nodot, piemēram, pēc nedēļas. Turklāt jāņem vērā, ka Centrālajai laboratorijai ir 79 filiāles visā Latvijā, tātad valsts nespēju samaksāt par padarīto darbu jutīs visā Latvijā.

Taču šāds brīdinājums izskan ne no visām laboratorijām. 

Piemēram, E. Gulbja laboratorijas valdes pārstāve Sandra Dimante cer, ka valsts tomēr samaksās par paveikto darbu. Arī šī laboratorija valsts kvotas ir izpildījusi, taču tai nav tik lielas pārstrādes kā Centrālajai laboratorijai un tās vadība nav brīdinājusi par rindu ieviešanu, lai nodotu analīzes.

Kaut gan visu šo laiku bijusi liela neziņa, tomēr 12. septembra Ministru kabineta sēdē tika panākts, ka laboratorijām no valsts budžeta tiek iedoti ilgi gaidītie 11,2 miljoni eiro, taču laboratoriju kontos tie vēl nav ieripojuši, jo Saeimai būs jālemj par šīs naudas piešķiršanu apriopriācijas kārtībā. Ar papildu piešķirto finansējumu tiks segtas šogad izveidojušās pārstrādes, kā arī nedaudz palielinās līguma apjomu atlikušajiem šā gada mēnešiem.

Patlaban Centrālā laboratorija joprojām nav saņēmusi pilnu samaksu par 2022. gadā veiktajām analīzēm, savukārt valsts parāds par sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem 2023. gadā sasniedz jau vairāk nekā piecus miljonus eiro.

Aizdomas. Tik krūmiņš kustējās...

Valmieras mēra un tagad jau bijušā "Jaunās Vienotības" valdes locekļa Jāņa Baika īslaicīgā aizturēšana un Eiropas Prokuratūras uzdevumā KNAB veiktā kratīšana virknē Valmieras objektu, tostarp arī domē, pagājušajā nedēļā izraisīja pamatīgu viļņošanos politiskajā vidē. Tā kā Baiks bijis iesaistīts arī Evikas Siliņas valdības veidošanas procesā, izskanējis pat spriedums, ka tā esot melnā zīme visai jaunajai valdībai.

Jānis Baiks.

Foto: Zane Bitere/LETA

Spriežot pēc pašlaik pieejamās informācijas, izmeklēšana saistīta ar nomas izsoles noteikumiem Valmieras industriālajā parkā. Tie ir 14 hektāri bijušajā Valmieras Gaļas kombināta teritorijā, kas ilgus gadus pilsētai bijusi problēmu zona – tajā bija pamestas ražošanas ēkas, kuras ieskauj krūmu audzes. Kopējās projekta izmaksas paredzētas 20 miljonu eiro apmērā, vēl plānoti 21,4 miljoni nefinanšu investīciju, līdz 2030. gadam paredzēts ar nomnieku palīdzību piesaistīt vēl 300 miljonus eiro investīciju, paredzēts izveidot 82–150 labi apmaksātas darba vietas. Jāpiebilst, ka līdzīgi industriālie parki tiek veidoti arī citos Latvijas novados.

Izmeklēšana notiek par jaunās ražošanas ēkas būvniecību šajā parkā, tai piegulošās Rūpniecības ielas pārbūvi, iebrauktuvju un stāvlaukuma izbūvi un to pielāgošanu konkrētam īrniekam. Šajos darbos ieguldīti 6,9 miljoni eiro, no kuriem 4,2 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Eiropas Prokuratūras jūnijā sāktais kriminālprocess, iespējams, saistīts ar nomas izsoles noteikumiem Valmieras industriālajā parkā – par to liecina noplūdusī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vēstule, kas adresēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). 

Dīvainība visā notikušajā gan ir tāda, ka Eiropas Prokuratūras izmeklēšana uzsākta vēl šī gada jūnijā, bet publiskā izsole notikusi tikai jūlijā. 

Tajā, nosolot augstāko cenu, ēkas nomas tiesības ieguva SIA "Defence Partnership Latvia" – bruņutransportieru ražotājs, tostarp arī pazīstamo somu bruņutransportieru "Patria" ražošanas partneris, kas paredzējis uzsākt bruņutransportieru ražošanu šajā ēkā nākamā gada sākumā. Jāpiebilst, ka izsolē uzvarējušais uzņēmums arī apņēmies līdz 2028. gada 31. decembrim veikt šajā objektā investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos ne mazāk kā 2,5 milj. eiro apmērā. Pie viņiem KNAB izmeklētāji neesot bijuši, un uzņēmuma vadība šajā procesā esot liecinieku statusā.

Uzmanīgu dara tas, ka KNAB preses pārstāve izteikusies, ka "šobrīd kolēģi nostiprina pierādījumus" jeb, izsakoties skaidri, lasa materiālus, ko ieguvuši kratīšanas laikā. Tā kā nevienai no sešām personām, kurām šajā procesā ir tiesības uz aizstāvību, pagaidām nav izvirzītas nekādas apsūdzības un nav noteikti nekādi ierobežojumi amata pienākumu veikšanai, rodas jautājums, vai šī izmeklēšana vispār beigsies ar kaut ko taustāmu. Savukārt publiskajā telpā jau izskanējusi neizpratne par to, kādos nodarījumos Baiks vispār tiek vainots, kuru KNAB nekādi nav spējis kliedēt.

Izgāšanās. Seksu vai tēju?

Kopš Valsts izglītības satura centru (VISC) vada Liene Voroņenko, šķita, ka šīs iestādes un tai pievienotā projekta "Skola2030" darbība kļuvusi, teiksim tā, saprātīgāka un piezemētāka. Agrāk kritika par jaunā izglītības satura metodēm un mācību materiāliem bieži tika nevis izvērtēta, bet kritiķiem tika atbildēts tā, ka viņiem vajadzēja saprast, ka ir atpakaļrāpuļi. Kādu laiku VISC vadīja ierēdne, kas vispār principiāli nesniedza intervijas, tātad pat neko neskaidroja. Toties L. Voroņenko vadībā iestāde ieklausījās, piemēram, pedagogos, un sāka arī labot kļūdas.

Taču pietika ar vienu kļūmīgu soli – "Skola2030" mācību materiālu mapē publicētu metodisko līdzekli ar videomateriāliem "Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes", lai VISC tēls atkal tiktu iedragāts, un nu jau izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša rosinājusi disciplinārlietu pret iestādes vadītāju L. Voroņenko. 

A. Čakša pat paziņojusi, ka negribētu, lai viņas bērniem seksualitātes jautājumus skaidrotu šādā veidā.

Kas ir tik nepieņemams šajā mācību materiālā? Teksta tajā ne cik daudz nav, ir jāskatās video, lai nonāktu pie secinājumiem. Tomēr arī jau video pieteikumi raisa jautājumus. Piemēram, mācību materiālā teikts: "Soli pa solim izpratīsi, kāpēc daži cilvēki ir heteroseksuāli, bet citi ir geji, lesbietes, biseksuāļi, aseksuāli vai sevi nedefinējoši." Zināms, ka pasaulē aptuveni desmitā daļa cilvēku ir homoseksuāli. Vai tiešām realitātei atbilstoši ir paust, ka "daži cilvēki ir heteroseksuāli"?

Tāpat ir sadaļa par piekrišanu seksam, kurā varot iegūt atbildes, kā rīkoties, kad kāds piedāvā seksu. Autoru padoms: iedomājies, ka seksa vietā ir tēja. No video gan kļūst skaidrs, ka tieši tāpat, kā nevajag kādu spiest dzert tēju, nevajag uzbāzties ar seksu. Bet vai tiešām sekss būtu jāpiedāvā tikpat brīvi kā tējas tase?

Kaut šī mācību materiāla izmantošanā skolotājiem ir tikpat liela brīvība kā seksā vai tējas dzeršanā, proti, tas netiek uzspiests, tomēr nav pat skaidri pateikts, kādam vecumposmam tas paredzēts!

VISC nu materiālu izņēmis no mācību materiālu vietnes, kas gan nenozīmē, ka tas ir pazudis – tīmeklī tāpat tas atrodams. Pareizāk būtu bijis rekomendēt pedagogiem to vēl neizmantot, bet atklāti diskutēt par to, kāpēc šādi videomateriāli vispār vajadzīgi.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilze Kuzmina, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks.