Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Ādamsona noziegums, Brasas tilts u.c.

Cilvēks. Aplis noslēdzies. Pirms kāda laika Latvijas Televīzija no raidījuma "Panorāma" arhīva bija izcēlusi kādu interesantu sižetu, kas datēts ar 1995. gada 27. janvāri.

Tajā toreizējais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons (pārstāvēja valdošo partiju "Latvijas ceļš") stāsta par pieķertiem Krievijas spiegiem. Aplis noslēdzies – nepilnus 30 gadus vēlāk tiesa pašam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriedusi astoņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Savu vainu politiķis neatzīst un strupajos komentāros medijiem tomēr liek skaidri saprast, ka spriedumu pārsūdzēs. Vienlaikus ar Ādamsonu tika tiesāts arī viņa līdzzinātājs – bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs, kuram, saskaņā ar apsūdzību, bijušais ministrs un deputāts bija nodevis ievāktās ziņas. 

Tā bijusi informācija par NATO, Latvijas aizsardzības sistēmu, valsts iestādēm un citām Krieviju interesējošām lietām. 

Iepriekš prokurors norādījis, ka Ādamsons ievācis arī kompromitējošas ziņas par Latvijas Valsts drošības dienestu un citām tiesībsargājošām iestādēm, kas Krievijai varētu noderēt Latvijas amatpersonu vervēšanā. Silonovam tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem.

Ādamsona politisko karjeru vienmēr pavadījušas lielākas vai mazākas aizdomas, piemēram, par to, vai uz viņu kā bijušo PSRS Robežsardzes karaspēka (tas bija pakļauts VDK) vienības komandiera vietnieku politiskajā darbā attiecas vēlēšanu ierobežojumi, kā citiem bijušajiem čekas štata darbiniekiem, vai arī šis ir izņēmums. Pēc politiskās debijas "Latvijas ceļā" sekoja sociāldemokrāta periods, bet pēdējos gados, jau būdams "Saskaņas" deputāts, viņš bija darbojies kā neslēpts Krievijas ietekmes aģents – bieži uzstājās Kremļa televīzijas kanālu sižetos, ar saviem izteikumiem apstiprinot tiem vajadzīgos vēstījumus.

Uzreiz pēc Ādamsona aizturēšanas 2021. gada vasarā "Saskaņas" vadība solīja "nepamest Jāni",

 vienlaikus gan, kā jau tolaik uzsvēra partijas līderis Jānis Urbanovičs: ""Saskaņa" nebūs saudzīga pret Jāni Ādamsonu, ja nodevība tiks pierādīta." Vēlāk atklājās, ka Ādamsons Krievijai nodevis ziņas arī pats par savu partiju. Noklausīties sprieduma nolasīšanu ceturtdien nebija ieradies neviens no "Saskaņas" vadības, taču tiesas zālē bija manāms bijušais Saeimas deputāts Igors Pimenovs.

Piemiņa. Varoņiem slava!

Vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad medijos parādījās ziņa par Ukrainā kritušo brīvprātīgo no Latvijas, sabiedrība beidzot ir uzzinājusi viņa vārdu – tas ir bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrs Vitālijs Smirnovs. Aizvadītajā nedēļā urna ar kritušā karavīra pelniem tika guldīta zemes klēpī viņa dzimtajā pusē – Līvānu novadā.

Ukrainā kritušais karavīrs no Latvijas Vitālijs Smirnovs pavadīts pēdējā gaitā.

Foto: Ekrānuzņēmums/LTV

Vitālijam Smirnovam bija 28 gadi. Kā vēsta Latvijas Televīzija, uzreiz pēc pilna mēroga kara sākuma viņš atvaļinājies no dienesta NBS, lai dotos uz Ukrainu. 

Kā viņš sacījis tuviniekiem – ja nekarošu es, tad būs jākaro jums... Dienesta biedri atceras Vitāliju kā ļoti patriotiski noskaņotu. 

Ukrainā viņš jau iepriekš ticis ievainots, taču izārstējies un devies atpakaļ, bet liktenīgais drona uzbrukums, kurā gāja bojā vairāki Ukrainas pusē karojošie ārvalstu brīvprātīgie, notika 1. oktobrī Kramatorskas rajonā Austrumukrainā. Jau 14. oktobrī kritušie tika godināti militārā ceremonijā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, un arī Latvijā Vitālijs pavadīts pēdējā gaitā militārā ceremonijā.

Neskaidrība. Ostu reformu vairs neapstrīd, bet atkal atliek

Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā atzinusi pirms četriem gadiem valdības uzsākto Rīgas un Ventspils ostas pārvaldības reformu par atbilstošu Latvijas pamatlikumam, uzsverot, ka lielo Latvijas ostu attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam un likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties ostu pārvaldības modeli. Līdz ar to vairs it kā nav tiesisku šķēršļu, lai noslēgtu savulaik uzsākto Rīgas un Ventspils ostas pārvaldības reformu, kuras īstenošanai 13. Saeima pēc ilgām un plašām debatēm jau 2022. gada februārī bija pieņēmusi grozījumus likumā par ostām. Tajos paredzēts, ka kontroli pār Rīgas un Ventspils ostu pārņems valsts, bet līdz šim tur saimniekojušo pašvaldību ietekme mazināsies.

Taču tagad izrādījies, ka šajā Saeimā tādai lielo ostu reformai politiskā atbalsta vairs nav. 

To neatbalsta arī nozares galvenais pārraugs, satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Komentējot Satversmes tiesas spriedumu, ministrs paziņojis, ka ostu reformu līdzšinējā redakcijā viņš tomēr nolēmis apturēt, jo esot nepieciešama visaptveroša visas satiksmes nozares pārveide. Priekšlikumus par to Satiksmes ministrija valdībai iesniegšot līdz gada beigām, pagaidām vēl neprecizējot, vai tas nozīmēs arī likumdošanā iestrādāto ostu pārņemšanu valsts pārziņā.

Līdz šim ķeršanās pie Latvijas lielo ostu pārvaldes reformēšanas gandrīz vienmēr beigusies ar koalīcijas maiņām. Visapņēmīgāk lietai piegāja Kariņa valdība, kurā četrus gadus bija pārstāvēta arī Jaunā konservatīvā partija. Tās politiķi bija deklarējuši principiālu cīņu pret oligarhiem, savukārt plānoto ostu reformu partneri valdības aizkulisēs dēvēja par vienas partijas projektu.

Iespēja radās 2019. gada 9. decembrī, kad Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi ASV iekļāva Magņitska sankciju sarakstā, paralizējot ostas darbu Ventspilī. Tehniskais izpildītājs reformai bija tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš tā arī atzina – piemērotākais laiks reformas procesu virzībai, jo galvenais līdzšinējās ostu pārvaldes arhitekts – Lembergs – tolaik bija cietumā.

Tomēr ieceri arī toreiz ne pārāk steidzās atbalstīt pārējās valdības partijas. Kategoriski pret bija ostu biznesā iesaistītie uzņēmēji. 

Savu kārti izspēlēja arī tolaik opozīcijā esošā ZZS, pēc kuras iniciatīvas 22 Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā, jo uzskatīja, ka pašvaldībām, pretēji reformas uzstādījumiem, jābūt tiesībām brīvi lemt par to, kas notiek viņu teritorijā esošajā ostā.

ZZS šobrīd atkal ir valdībā. Lai arī tās politiķi izteikušies, ka Satversmes tiesas spriedumu respektē un, par spīti sākotnējiem iebildumiem, ar reformu esot gatavi virzīties uz priekšu, šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs, ka lielajām ostām pārvaldības neskaidrības nāksies piedzīvot arī piekto gadu. Taču loģistika ir tāds bizness, kur uzņēmēji neuzņemas lieku risku, ja viņi zina, ka kādā ķēdes posmā kaut kas ir neskaidrs.

Pretstāve. Tilts uz nesaskaņām

Pagājušajā nedēļā atgadījās rīdziniekiem priecīgs notikums – visu veidu satiksmei atkal atklāja rekonstruēto Brasas tiltu. Taču to nekavējoties bargi nokritizēja apvienība "Pilsēta cilvēkiem", nodēvējot par kārtējo Rīgas domes neveiksmi.

Šādas bardzības pamatā ir tas, ka tikai tilta vienā pusē ir trīs metrus plata ietve un brauktuve velosipēdistiem, kuriem turklāt tajā neesot nodalīta josla. Otrā pusē ietves platums ir pusotru metru, velosipēdisti pa šo ietvi tajā izvietoto apgaismes stabu dēļ nebremzējot braukt nevar. Arī drošības apsvērumu dēļ uz tilta uzstādītās šosejām raksturīgās metāla atvairbarjeras neesot gana glītas, labāk būtu bijis uzstādīt stabiņus. 

Nu, un šai apvienībai jau tipiskais pārmetums – autobraucējiem paredzētās joslas esot pārāk platas, kas provocējot braukt ātrāk un apdraudot satiksmes drošību.

Lai gan Brasas tilta vienā pusē ir trīs metrus plata ietve un brauktuve velosipēdistiem, apvienībai "Pilsēta cilvēkiem" ar to ir par maz.

Foto: Zane Bitere/LETA

Kritikai atbildēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, atgādinot, ka tilta asimetrisko konstrukciju nosakot fakts, ka Brasas tiltam vienā pusē atrodas kapi, bet otrā – liepu aleja, pret kuras nociršanu iebilduši Čiekurkalna un Brasas iedzīvotāji. Tādēļ vietas esot tik, cik ir, tilts ir šaurs, un tikai vienā tā pusē ir ērta un plata ietve, otrā – ne tik ērta, izmantojama nepieciešamības gadījumā. Taču Ķirsis atgādināja arī to, ka šāds risinājums radies kompromisā ar iesaistītajām sabiedrības grupām. "Izrādās, pēc trim vai četriem gadiem šīs sarunas ir jau aizmirstas," piebilda politiķis.

Subjektīvi vērtējot sabiedrības reakciju, šķiet, ka tā šoreiz ir labvēlīgāka Rīgas mēram, nevis aktīvistiem. Lai gan apvienība "Pilsēta cilvēkiem" līdz šim diezgan veiksmīgi spējusi trāpīt gan sabiedrības, gan arī vismaz daļas pie varas esošo noskaņojumā, pamatoti kritizējot dažādus pilsētbūves projektus, šoreiz, šķiet, aizšauts greizi. Kas tad ir noticis? Pirmkārt, 

pēdējos gados velosipēdistu pilsētā kļuvis krietni vairāk, diemžēl tie pieder nedisciplinētāko un bīstamāko satiksmes dalībnieku grupai. 

Šo norišu dēļ pārliecība, ka vairāk velosipēdistu nozīmē labāku pilsētas vidi, vairs gluži nerezonē ar pilsētnieku noskaņojumu. Otrkārt, šaubos, ka vairums rīdzinieku, kuriem pēdējos gados bijusi jādala pilsētas telpa ar stabiņiem, piekritīs apgalvojumam, ka tie ir labāks risinājums nekā metāla atvairbarjeras. Visbeidzot, kamēr vien klimata pārmaiņas nebūs aplaimojušas Baltijas reģionu ar siltāku un maigāku klimatu, riteņbraucēji vienmēr būs mazākumā – to saprot Rīgas dome, bet negrib saprast apvienība "Pilsēta velobraucējiem", kas būtu precīzāks tās nosaukums.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilmārs Randers, Olafs Zvejnieks.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji