15 °C
Aizvadītais gads Latvijas iekšpolitikā izrādījās tik trauksmains, ka apgāzis daļu no "Latvijas Avīzes" prognozēm, kas bija visai piesardzīgas un neparedzēja ne tik radikālas izmaiņas valdošajā koalīcijā (realitātē tā mainījās par 2/3), ne vieglu vienošanos par jaunu Valsts prezidentu, kas pavērtu iespējas amatu saglabāt Egilam Levitam ("Jaunajai Vienotībai" tomēr diezgan veikli izdevās pie tā laika opozīcijas sarunāt atbalstu savam kandidātam).
Tikmēr precīzas izrādījās prognozes, ka arī pie valdības izmaiņām jaunieviestais ministra biedra postenis paliks uz papīra un valdības sastāvā neviens tāds neparādīsies, kā arī tas, ka pēc okupekļa krišanas 9. maija svinēšanas kults Latvijā strauji saruks kā izpūties balons.
Kādi būs Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā?
Ļoti sadrumstaloti. Diez vai kāds politiskais spēks saņems vairāk par diviem mandātiem, bet cīņā par tiem ļoti liela nozīme būs individuālajai kampaņai, ko arī varēsim vērot. Interesantā situācijā pašlaik ir "Jaunā Vienotība", kas droši vien cerēja iznākt finiša taisnē kā absolūta līdere, bet nu ir tiktāl sapinusies pati savās shēmās, ka riskē zaudēt gandrīz visu. Lielākā intriga – vai starp EP kandidātiem būs arī bijušais premjers Krišjānis Kariņš, kurš ar saviem skandāliem un paziņojumiem šobrīd var tikai palīdzēt nogremdēt partiju. Taču kopumā izredzes iegūt vismaz vienu deputātu Briselē ir gan lielākajai daļai Saeimā pārstāvēto partiju, gan atsevišķiem ārpusparlamenta spēkiem ("Saskaņa", "Latvijas attīstībai", Jaunā konservatīvā partija).
Vai noturēsies Evikas Siliņas vadītā valdība?
Pašreizējai valdībai tās tapšanas laikā tika paredzēts īss mūžs.
Šī noskaņa nav zudusi, taču pirmās simts dienas parādījušas, ka iekšēji konstrukcija ir stabila, savukārt no ārpuses pagaidām īsti nemana nevienu kairinātāju, kas to varētu sagraut.
Nu ne jau Šlesera aktivitātes ar parakstiem par Saeimas atlaišanu... Tiesa, sabiedrības neapmierinātības pieaugums var mudināt pašas partijas vismaz daļēji pārdalīt kārtis, tomēr tad vispirms būtu jāapzinās, kāds būs nākamais valdības modelis. Kamēr Nacionālā apvienība ir kategoriski pret "Progresīvajiem" un "Apvienotais saraksts" neredz sevi kopā ar ZZS, un dzīvā atmiņā vēl aizvainojums par "Jaunās Vienotības" pērnā gada izdarībām, nekas cits izveidoties nevar, bet tad arī valdības vadītāju mainīt nav vajadzības.
Vai Krievija militāri apdraudēs Latviju?
Pēdējā laikā arvien biežāk parādās ekspertu prognozes, ka Krievija varētu izmēģināt tiešu konfrontāciju ar NATO, tam izvēloties Baltijas valstis. Putins to noliedz, tomēr mēs jau labi zinām, cik vērti ir viņa apgalvojumi. Mierinājums – pat ja Kremlim šādi plāni būtu, resursu tam šobrīd nav, un, kamēr turpinās aktīvs karš Ukrainā, tos atjaunot arī nav tik vienkārši. Tāpēc uzbrukums Latvijai vai kādai citai NATO valstij pašlaik ir mazticams. Lielākas bažas rada periods pēc 3–5 gadiem, kam gan jāgatavojas jau tagad.
