Šovakar Cēsu mākslas festivālā un pēc tam divus vakarus Dailes teātrī tiks izrādīta ļoti īpaša izrāde – frīku kabarē "Stulbā dzīve", kurā divas ikoniskas kabarē grupas – britu "The Tiger Lillies" un ukraiņu "Dakh Daughters" – uz skatuves satiksies ar Dailes teātra spilgtākajām aktrisēm Ēriku Egliju-Grāveli, Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Ievu Segliņu.
Muzikālajā izrādē mākslinieki meklēšot atbildes uz brīvības un demokrātijas jautājumiem, "sakuļot skatuves gaisu ar ķecerīgu humoru un nāvīgu ironiju. Laikā, kad cilvēci tricina ļaunums, ir gļēvi novērsties no neērtā un sāpinošā, tādēļ ir nepieciešams līdz pašam kaulam, melni un radikāli godīgi pasmieties par stulbo dzīvi", vēsta Dailes teātra reklāma.
"Latvijas Avīze" sarunai par jauno iestudējumu uzrunāja izrādes autoru un režisoru Vladu Troicki. Viņš ir ievērojams ukraiņu teātra režisors, pedagogs un dramaturgs, kurš 1994. gadā izveidoja pirmo neatkarīgo teātri Ukrainā – "Dakh" teātri, vēlāk arī valstī vērienīgāko starpdisciplināro laikmetīgās mākslas festivālu "GogolFest". Abas institūcijas šobrīd ir starp atpazīstamākajiem mākslas un radošajiem centriem Eiropā. Turklāt – Vlads Troickis ir arī ukraiņu populārās etnohaosa mūzikas grupas "DakhaBrakha" dibinātājs un iedvesmotājs.
Ar jums tikāmies 2022. gada vasarā pirms grupas "DakhaBrakha" lielā koncerta Mežaparka estrādē. Toreiz teicāt, ka eiropieši izprot ukraiņus, vai joprojām domājat tāpat?
V. Troickis: Tā tomēr bija diezgan abstrakta izjūta, tagad karš Ukrainā kļuvis par tādu kā fona troksni. Kara sākumā notikumi Bučā un citviet nāca kā šoks, bet šovasar, kad krievu raķete trāpija "Okhmatdyt" bērnu slimnīcai Kijivā, daudziem tas vairs nelikās tik briesmīgi.
Vienlaikus ar notiekošo Ukrainā ik dienu ziņu lentē ir tik daudz notikumu par šausmām Izraēlā, tām seko notiekošais Irānā vai Ziemeļkorejā, turklāt turpinās finanšu krīze… Ukrainas karš kļuvis vien par kādu no daudzajiem ikdienas trokšņiem,
tāpat arī to cilvēku izjūtas, kuri ikdienā jau trīs gadus piedzīvo gaisa trauksmes, uzlidojumus, elektrības trūkumu un visu citu iespējamo, kas vien var trūkt valstī kara laikā. Tā ir valsts, kuras iedzīvotāju dēli, vīri, draugi vai kaimiņi atrodas frontē, un zvanot, lai apjautātos, kā klājas, jābaidās uzzināt, kurš ievainots vai nogalināts, kurš cietis nejaušos gaisa uzlidojumos; tā ir pavisam, pavisam cita dzīves izjūta.
18.1 °C
