10 °C
Talantīgais komponists Vilnis Šmīdbergs un izcilais pedagogs un pianists Arnis Zandmanis nosaukti par Lielās Mūzikas balvas laureātiem par mūža ieguldījumu un vakar uzzinājām arī balvas pretendentus. Tās pasniegšanas ceremonija notiks 12. martā Latvijas Nacionālajā operā.
Vērtējot pagājušā gada devumu, kultūras ministre Agnese Logina teica, ka izskanējis muzikālā ziņā krāšņs gads ar teju 500 valsts koncertorganizāciju rīkotiem koncertiem, 230 operas izrādēm, 130 muzikāliem notikumiem reģionālajās koncertzālēs. “Latvijas koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis uzsvēra, ka aizvadītais bija pirmais gads normālā ritmā pēc kovida pandēmijas.
Kā sacījis komponists Jānis Petraškevičs, kurš drīzumā saņems Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) gada balvu kā mācībspēks, balvas mūziķiem ir ļoti svarīgas kā profesionāļu un kolēģu publiska atzinība viņu devumam.
Jaunums, ka šogad ierastā nominācija “Gada uzvedums” piedzīvojusi nelielu modifikāciju un pārtapusi “Gada kamerizrādē”.
Vairāki žūrijas pārstāvji atklāja, ka jau ilgāku laiku notiek diskusijas par atsevišķu nomināciju džeza žanrā, jo visā pasaulē jau sen lieto jēdzienu “klasiskā mūzika un džezs”.
“Lielās Mūzikas balvas 2023” žūrijas priekšsēdētājs, JVLMA profesors Andris Vecumnieks uzsvēra, ka balva par mūža ieguldījumu ir ne tikai pateicība kādai personai par tās darba mūžu, bet arī milzīga atbildība par to, ko atstājam nākamajām paaudzēm kā vēstures liecību. Ar Arņa Zandmaņa vārdu ir nesaraujams jēdziens “Latvijas pianisma skola”, viņš ir pēdējais tās īstenais patriarhs, turklāt vienmēr izceļas ar milzīgu erudīciju, kuru kā mākslinieks spēj ietērpt īpaši emocionālā un radošā pianista darbībā. Visi Latvijas vidējās paaudzes pianisti tā vai citādi saistīti ar šo izcilo personību. Šogad Arņa Zandmaņa meklējumi izpaudās, atklājot jaunas Baha krāsas uz pavisam jaunām meistara Dāvida Kļaviņa darinātām klavierēm.
“Ja Arņa Zandmaņa atslēgas vārds ir Bahs, tad Viļņa Šmīdberga atslēgas vārds varētu būt karuselis,” par otru mūža balvas ieguvēju sacīja Andris Vecumnieks. ““Karuselis” – tā saucas Šmīdberga izcilais skaņdarbs un tāds ir arī komponista dzīves gājums. Laureāta mūzikā var dzirdēt gan liriku, gan ekspresiju, gan ironiju, kura pēkšņi kļūst ārkārtīgi dramatiska. Viņa mūzika ir neprognozējama. Raisoša un virzoša kā jau karuselis.” Arī šī gada Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 19. janvārī Lielajā ģildē skanēs Viļņa Šmīdberga opuss “Karuselis”, ko no jauna atskaņos tā kādreizējie pirmatskaņotāji – kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” Normunda Šnē vadībā.
Vilnim Šmīdbergam šī nav pirmā Lielā Mūzikas balva. Skaņraža Trešā simfonija, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 2010. gada 14. jūnijā Rīgas Domā tolaik Andra Pogas vadītā orķestra “Rīga” lasījumā, saņēmusi šo balvu kategorijā “Gada jaundarbs”. “Simfonija veltīta ne vien 1941. gada 14. jūnijā izsūtītajiem, bet visiem komunistiskā režīma upuriem,” atklāja komponists, kurš šajā mums visiem tik zīmīgajā jūnija datumā šogad atzīmēs jau savu 80. dzimšanas dienu.
Kā allaž, laureāti saņems mākslinieka Armanda Jēkabsona darināto sudraba statueti un 1500 eiro (pirms nodokļu nomaksas) naudas prēmiju.
Lielās Mūzikas balvas pretendenti
- Gada jaunais mūziķis: trombonists Vadims Dmitrijevs, dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, dziedātāja Ieva Sumeja.
- Gada jaundarbs: Andris Dzenītis, Ceturtais stīgu kvartets “Iekšpus. Elīzijs. Ārpus”, pirmatskaņojums 12. augustā Mazajā Mežotnes pilī – stīgu kvartets “Akilone”; Voldemārs Johansons, “Hromosfēra”, pirmatskaņojums 10. novembrī festivālā “Komplementārās pretrunas” – Voldemārs Johansons (elektronika); Juris Karlsons, Simfoniska vīzija “Noslēpumainais dārzs…”, pirmatskaņojums 2. decembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” – Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma.
- Par izcilu interpretāciju: čellists Kristaps Bergs – Vitolda Lutoslavska Čellkoncerts 21. aprīlī Lielajā ģildē (kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģenti Kristīnu Posku); dziedātāja Inna Kločko – titulloma Leoša Janāčeka operā “Jenūfa” Latvijas Nacionālajā operā (kopā ar Latvijas Nacionālās operas kori, orķestri un diriģentu Mārtiņu Ozoliņu); altiste Ilze Kļava – Pētera Vaska Altkoncerts 15. aprīlī koncertzālē “Cēsīs” (kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu).
- Gada ansamblis: duets „DeGlosa” – Aleksandrs Kalējs un Dāvis Sliecāns; džeza grupa “Lupa” – Andris Buiķis, Ritvars Garoza, Dāvis Jurka un Valters Sprūdžs; trio „Palladio” – Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš.
- Gada kamerizrāde: Krists Auznieks, monoopera “Apzināšanās” koncertzālē “Cēsis”; Platons Buravickis, “Anatomija” RSU Anatomijas muzeja pagalmā; Anna Veismane, “Dzeltens trotuārs” Dzintaru koncertzālē.
- Gada koncerts: Riharda Vāgnera operas “Zigfrīds” koncertatskaņojums 29. jūlijā koncertzālē “Cēsis”; Hektora Berlioza Rekviēms 26. augustā Rīgas Domā; “Valsts svētku koncerts. Latvijai 105” 17. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.
- Par izcilu sniegumu gada garumā: Latvijas Radio bigbends; saksofonists Aigars Raumanis, klavesīniste Ieva Saliete.
