Partly cloudy 11 °C
S. 14.04
Gudrīte, Strauja
Latvijas Grāmatu izstādei Ķīpsalā nākotnē nepieciešams jauns darbības un finansēšanas modelis.
Latvijas Grāmatu izstādei Ķīpsalā nākotnē nepieciešams jauns darbības un finansēšanas modelis.
Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Nedēļas nogalē – no 23. līdz 25. februārim – Ķīpsalas izstāžu zālē notiks izglītības izstāde "Skola" – Latvijas nozīmīgākais notikums par izglītības iespējām –, kurā ar atsevišķu stendu būs pieejama arī grāmatu izstāde, kas līdz šim atradās atsevišķā hallē, diskutējami, tomēr vienlaikus arī uzskatāmi parādot Latvijas izdevējdarbības nozīmi un daudzveidību.

Iespējams, līdztekus 2017. gada Latvijas panākumiem Londonas grāmatu tirgū, arī Ķīpsalas grāmatu izstādes laikā uzkrātā pieredze vēl pirms dažiem gadiem ļāva rasties mērķim, plānojot Latvijas dalību viesu valsts statusā pasaulē lielākajā grāmatu mesē – Frankfurtes grāmatu izstādē –, par ko sākotnēji bija domāts jau 2025. gadā. Pēdējos gadus Latvijā nacionālās grāmatu izstādes vairs nav, tā pat nav panīkusi, tās nav vispār, palicis vien dažu grāmatizdevēju stends starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" rīkotajā izstādē "Skola 2024".

Raugoties uz citām valstīm, arī mūsu grāmatu izstāde varētu būt nacionāls Baltijas un arī starptautiska mēroga notikums, līdzīgi, kā tas attīstījies Lietuvā, kur šīs nedēļas nogalē norisināsies "LITEXPO 22", Viļņas grāmatu gadatirgus, kurā piedalīsies ap 300 izdevniecību un citu kultūras organizāciju no Lietuvas un ārvalstīm, un notiks vairāk nekā 500 dažādu pasākumu un koncertu. "LITEXPO 22" organizatori lēš, ka šogad gadatirgū varētu būt gaidāmi vairāk nekā 50 000 apmeklētāju.

"Kultūrzīmes" noskaidroja – kur palikusi Ķīpsalas Grāmatu izstāde; kā tā tiek finansēta, kā tās nākotni vērtē izdevējnozares profesionāļi un – kā tās neesamība varētu ietekmēt Latvijas potenciālo dalību viesu valsts statusā Frankfurtē?

Ķīpsalas halle – par lielu un dārgu?

Izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore Kristīne Kirkila teic, ka Latvijas Grāmatu izstāde Ķīpsalā allaž bijis liels notikums katra izdevēja gada pasākumu plānā un, lai gan šobrīd jau vairākus gadus tā sākotnēji ieviestajā izskatā vairs nenotiek, izdevēji tomēr cenšoties saglabāt izstādes tradīcijas rīkotājsabiedrības "BT1" piedāvātajā variantā un aktīvi piedaloties izstādē "Skola". Izdevēji, kā ierasts, rīkojot grāmatu atvēršanas svētkus, diskusijas, prezentācijas un citus pasākumus, kas saistīti ar grāmatu izdošanu. "Arī šogad grāmatu izdevējiem iespējams piedalīties izstādē "Skola", un izdevniecība "Latvijas Mediji" ar prieku tajā piedalīsies. Būsim ar savu stendu un pasākumu programmu, mēģināsim pielāgoties izstādes "Skola" auditorijai," uzsver izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore.

Līdzīgās domās par Ķīpsalas izstādes nepieciešamību ir arī apgāda "Zinātne" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Segliņa, gan spriežot, ka pašreizējam mērogam varētu pietikt arī ar Rīgas grāmatu svētkiem, kuri rudeņos notiek Nacionālajā bibliotēkā: "Zinātne" tomēr uzskata, ka Ķīpsalu vajadzētu saglabāt, jo uz turieni brauc arī no citiem Latvijas reģioniem un pilsētām. Protams, apmeklētāji brauc krietni mazāk nekā kādreiz, arī informācija par skolām pieejama elektroniski un, manuprāt, kopējais apmeklētāju skaits ir mazinājies. Šobrīd Ķīpsalā īsti vairs nevaram atļauties pat sešus kvadrātmetrus, jo viss maksā arvien dārgāk, esam nobažījušies, vai spēsim atpelnīt, kur nu vēl nopelnīt. Turklāt atkrituši daudzi iepriekšējo gadu dalībnieki, atlikušajiem apgādiem vien aizpildīt lielo halli vairs nav ne mazāko cerību."

Izdevniecības "Liels un mazs" direktore Alise Nīgale uzsver, ka Latvijas grāmatu izstāde Ķīpsalas izstāžu hallē jau vairākus gadus nav bijis galvenais Latvijas izdevējdarbību atspoguļojošais pasākums. "Nelielam grāmatu tirgum, kāds tas neapšaubāmi ir Latvijā, plašās "BT1" izstāžu centra telpas un stendu izcenojumi daļai izdevēju, pamatā mazajiem komersantiem, ir krietni par dārgu, turklāt tas nav pats piemērotākais formāts, tāpēc nereti halles bijušas pustukšas vai aizpildītas ar grāmatniecību un literatūru nesaistītām aktivitātēm un tirgotājiem." Daudzi izdevēji veiksmīgi darbojoties arī "online" vidē, rīkojot lasījumus, kā arī izpārdošanas savās telpās.

Vairāki grāmatu izdevēji par veiksmīgu tikšanos ar lasītāju sauc Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiekošos Rīgas Grāmatu svētkus. Alise Nīgale teic, ka arī tie nav gluži "ideāli, bet noteikti daudz reālāk atspoguļo izdevēju darbību, turklāt, īpaši ja tos turpina mērķtiecīgi attīstīt, svētki varētu izveidoties par centrālo grāmatniecības nozares notikumu". Jautāta, vai, lai iedzīvinātu nozīmīgus nozares svētkus, būtu nepieciešams valsts atbalsts, A. Nīgale uzsver, ka "VKKF atbalsts jebkuru grāmatu svētku rīkošanā ir nozīmīgs, jo, kā jau minēju, lielākais vairums Latvijas izdevēju ir nelieli uzņēmumi, kuriem nav brīvo līdzekļu pasākumu organizēšanai".

Bizness un sabiedrības apgaismība

Pēc "Kultūrzīmju" novērotā, uzskatos par grāmatu izstādes nepieciešamību Latvijā vērojamas divas tendences – vieni nobažījušies par grāmatu tirdzniecības sarūkošajiem apjomiem, bet otri – par pašas lasītprasmes samazināšanos un šīs problēmas ietekmi uz latviešu kultūras pastāvēšanu. Otru uzskatu pauž SIA "Latvijas Grāmata" un SIA "Globuss A" valdes priekšsēdētāja Evija Veide: "Uz izstādes jautājumu būtu jāpaskatās nedaudz plašāk nekā no ļoti šaura tirdzniecības lenķa. Nav tik svarīgi atcerēties, kāda reiz bijusi grāmatu izstāde, drīzāk jādomā, kāda tā ir un ko mēs vēlamies nākotnei. Mums būtu jābūt integrētiem kopīgajā telpā, kur kopā sanāk visas vajadzības. Pirmām kārtām, tā ir lasīšanas veicināšana, kam ir milzīga nozīme sabiedrības apgaismības, kultūras izpratnes veidošanā. Lasīšana ir nepieciešama ikdienas dzīvei, lai spētu uztvert nepieciešamo informācijas apjomu un to kritiski novērtēt. Tiesa, tagad arvien vairāk tiek lasīts no dažādu veidu ekrāniem, bet agrāk lasīja iespieddarbus, līdz ar to mainās lasīšanas formāts, bet nemainās lasīšanas jēga – tā jāattīsta, lai cilvēks spētu uztvert lasītu tekstu."

To papildina "BT1" izstāžu direktors Agris Reihmanis, sakot, ka izstādes nākotne cieši saistīta arī ar "vienota lasīšanas tradīciju attīstības plāna nepieciešamību valstiskā līmenī, kam būtu jāaptver lasītprasmes, lasīšanas tradīcijas un vārda mākslas attīstība gan izglītības, gan kultūras, gan nacionālās pašapziņas, gan uzņēmējdarbības attīstības kontekstā, un šajā ietvarā dažādu multidisciplināru pasākumu, tajā skaitā nacionālas vai starptautiskas grāmatu izstādes, rīkošana būs nozīmīgs atbalsts un komunikācijas platforma".

Pēc Evijas Veides novērotā, pēdējo gadu laikā periodikā drukātā produkta apjoms ir rūkošs, bet grāmatu izdevniecībā papīra formāts vēl joprojām esot diezgan stabils un digitālais formāts šobrīd dodot papildu dimensiju, bet "negraujot pamata fizisko formātu", lasāmo grāmatu kā priekšmetu: "Mūsu uzņēmumam izdevies kļūt par abu jomu pārstāvjiem – esam gan izdevēji, gan grāmatu tirgotāji, un, lai aiznestu grāmatu līdz gala patērētājam, pircējam, tieši mūsu atbildība ir pircējam izstāstīt, motivēt, kādēļ grāmata ir tik svarīga viņa bērnam, ko tā var dot pieaugušajiem un ko grāmatas lasīšana dod sabiedrībai kopumā. Ko lasīšana dod mūsu valodai un mūsu izpratnei par lietām."

Reklāma

Šobrīd – ne finansējuma, ne vīzijas

Kā "Kultūrzīmēm" pastāstīja rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāvji, kuri ar dažādu izstāžu rīkošanu nodarbojas jau teju 30 gadus, pasākumu nozare pēdējos gados ievērojami mainījusies, un īpaši tas vērojams kultūras notikumu segmentā. Digitālā satura pieejamība, multikulturālisms, tehnoloģiju pieejamība, dažādu resursu cenu pieaugums un auditorijas ieradumu maiņa ieviešot korekcijas arī pasākumu veidošanā, līdz ar to mainoties un pieaugot arī auditorijas prasības un ekspektācijas. Šobrīd esot pieprasīti arvien jauni multidisciplināri risinājumi un formas, liela uzmanība tiekot pievērsta satura dažādībai un inovācijai.

"Lai sarīkotu vērienīgu un mūsdienīgu grāmatu izstādi, turklāt ar bagātīgu un apmeklētājiem saistošu kultūras programmu, nepieciešams gan liels organizatoriskais, gan finansiālais resurss," skaidro "BT1" izstāžu direktors Agris Reihmanis. ""BT1" ilgus gadus ir būtiski finansējis šī projekta rīkošanu, lai atbalstītu lasīšanas tradīcijas veicināšanu un apzinoties tās nozīmi Latvijas kultūrā. Diemžēl šobrīd skaidrs, ka nozīmīga grāmatniecības nozares notikuma sarīkošana tikai ar privāto finansējumu vairs nav iespējama. Lai saglabātu un attīstītu Latvijas Grāmatu izstādi, ir nepieciešams ne tikai grāmatu izdevēju un izstādes rīkotāju, bet arī valsts un pašvaldības finansiāls atbalsts un iesaiste."

Izstādei vajag jaunu kvalitāti

Biedrības "Latvijas Grāmatizdevēju asociācija" valdes priekšsēdētāja Renāte Punka šogad gaidāmo Grāmatu izstādes bēdīgo stendu, kurš atrodas vienā hallē ar skaļo un enerģisko izstādi "Skola 2024", skaidro ar finanšu trūkumu, precizējot, ka "BT1" halles izmantošana, stendu izgatavošana, kā arī kultūras programma, "kura nav pārdodama, bet tomēr ir jāfinansē", kopumā šogad būtu varējusi prasīt no 40 līdz 50 000 eiro. "Nozarei tas nav iespējams, tādas naudas mums nav. Esam mēģinājuši startēt Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi pasākumi", bet tas atdūries VKKF ierobežotajā budžetā. Tiesa, no šīs programmas teorētiski būtu iespējams iegūt lielāku finansiālo atbalstu, kas būtu adekvātāk Ķīpsalas izstādes izmaksu tāmei, tomēr VKKF atbalstāmās prioritātes līdz šim bijušas Dzejas dienas, Prozas lasījumi, reizēm "Punktum" literatūras festivāls, kā arī vēl daži citi notikumi, kuri tradicionāli notiek jau vairākus desmitus gadu, turklāt tie ir absolūti nekomerciāli. Mūsu problēma ir tā, ka Ķīpsalā jāmaksā par telpām, par fizisko aprīkojumu, ieskaitot prožektorus, mikrofonus un ekrānus, taču VKKF prioritāte ir atbalsts radošajam procesam."

Zanda Gūtmane, VKKF Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja, piekrītot, ka VKKF tiešām primāri tiekot atbalstīts radošais process, "Kultūrzīmēm" skaidroja, ka tas tomēr nenozīmē , ka "nevarētu piešķirt finansējumu tādiem projektiem, kuri paredz arī materiāli tehniskās un tam līdzīgas izmaksas. Šajā gadījumā šaubas izraisīja grāmatu izstādes koncepts un norise, kas, pēc ekspertu domām, ir stagnējoši". Pilnībā piekrītot tam, ka grāmatu izstāde var būt nozīmīgs notikums valstiskā un starptautiskā mērogā, kam būtu lasītveicināšanas potenciāls, un ka šāds pasākums Latvijā noteikti nepieciešams, VKKF Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka "Ķīpsalas izstādei tomēr vajadzētu veidoties jaunā kvalitātē. Tam vajadzētu būt pasākumam, kas tiešām potenciāli var veicināt interesi par literatūru un ietvert arī radošā procesa izpausmes. Kad Ķīpsalas hallē kāda rakstnieka balss mēģina izspraukties apkārt esošajā tirgus dārdoņā, žēl gan rakstnieka, gan interesentu. Tātad – nepiešķirtais finansējums bija komplekss lēmums, nevis tikai noraidījums tāmes dēļ". Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados VKKF no lielākajiem projektiem atbalstīts vien 2021. gadā iesniegtais Grāmatizdevēju asociācijas pieteikums "Kultūras programmas nodrošināšana Latvijas grāmatu izstādei 2021" par kopējo summu 6000 eiro.

Savukārt Kultūras ministrijas (KM) Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas eksperte Līga Buševica, lūgta skaidrot, vai Grāmatu izstādes finansēšanai būtu iespējams kāds ilglaicīgs risinājums, informē, ka ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju KM noslēgusi līdzdarbības līgumu 2022.–2024. gadam par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu – kvalitātes novērtējumu grāmatu mākslas jomā –, nodrošinot grāmatu mākslas balvas "Zelta ābele" piešķiršanu, kā arī balvai nominēto grāmatu popularizēšanu nacionālā un starptautiskā mērogā.

"Savukārt ikgadējie Grāmatu svētki Ķīpsalā ir Latvijas grāmatizdevēju organizēts cita profila pasākums, kas līdz šim organizēts sadarbībā ar izstāžu sabiedrību "BT1". Līdz šim tā norisi finansējusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija sadarbībā ar "BT1", piesaistot Latvijas grāmatizdevējus stendu platību īrei un kultūras programmas norišu veidošanai, kā arī asociācija nereti piesaistījusi Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu kultūras programmas norisei svētku ietvaros."

Nozarē būtu diskutējama šo svētku tālākā attīstība un rodama optimālā atbalsta sistēma, lai tās norise varētu veiksmīgi turpināties, uzsver L. Buševica.

Savukārt Renāte Punka teic, ka valsts atbalsts caur VKKF vai no KM budžeta visaugstākais bijis 2009. gadā – 5000 LVL. 2021. gadā tie bijuši 6000 EUR, kas tikuši izlietoti 2022. gada izstādei. Pārējos gados, kopš 2009. gada, šī summa esot vien robežās no 1500 līdz 3000 EUR. "Pārbaudot iepriekšējo gadu pieteikumus, skaidri redzams, ka daudzas ieceres jau tolaik nav izdevies pilnībā realizēt finansējuma trūkuma dēļ. Jau ilgstoši daļu finansējuma sedz LGA dalība starptautiskos projektos, "Zelta Ābeles" nomināciju izstādes apmaksātas no šī nacionālās nozīmes konkursa budžeta. Kopējā tāmē "BT1" līdzfinansējums svārstās starp 75 procentiem no tāmes (tā tas bijis laikā, kad izstāde notika atsevišķā hallē) un pēdējos gados - ap pusi izmaksu sedza izstāžu sabiedrība. Tas - neskaitot mārketinga izmaksas.

Pašu tirgotāju iespējas ieguldīt ir ļoti atšķirīgas, turklāt izdevniecības jau katra apmaksā arī stendu īri un izbūvi un personāla izmaksas klātbūtnei izstādē."

Kā tālāk?

Evija Veide aicina nākamajos gados atrast nozīmīgākos kopsaucējus, piebilstot, ka "izstāde reiz bija vienojošs notikums, kurā starmešu gaismā klātienē tikās autori, grāmatizdevēji, grāmatu tirgotāji un lasītāji. Protams, izstādei vēl joprojām ir ļoti svarīga loma, īpaši nozares reputācijas uzturēšanā. Manuprāt, tandēms ar izstādi "Skola" ir ļoti veiksmīgs, jo to apmeklē skolu jaunatne un pedagogi, kuri ir nozīmīga mūsu lasītāju daļa. Grāmatmīļi un skolu apmeklētāji kopīgajā telpā sadzīvo labi. Jācer, ka nākamajam gadam izdevēji spēs atrast partnerības, lai atgrieztos lielākā telpā, kur būs daudzveidīgākas iespējas literatūrai, tās māksliniekiem un autoriem".

Reklāma

Rīkotājsabiedrība "BT1" par savu virsuzdevumu uzskata veidot veiksmīgu vidi, kur satiekas cilvēki, pozitīvi tiek ietekmēti biznesi un veicināts patēriņš labākai dzīvei, "Kultūrzīmēm" uzsvēra "BT1" izstāžu direktors Agris Reihmanis, paužot, ka, "atrodot jaunas sadarbības un finansēšanas modeli, šī izstāde nākotnē varētu kļūt par spēcīgu lasīšanas tradīcijas veicinātāju".

Šogad rīkotājsabiedrība "BT1" apliecinot, ka nekas jau nestāv uz vietas, priecājoties par izdevējiem, kuriem licies aktuāls piedāvājums jauniešiem un kuri kuplā skaitā piedaloties izglītības izstādē "Skola 2024". Turklāt – 23. februārī plkst. 11 izstādē "Skola 2024" uz Atvērtās skatuves norisināsies diskusija par lasītprasmes veicināšanu "Grāmatas restarts".

Vai Frankfurte mūs pieņems?

Ja šobrīd Latvijā no lai arī mazas, bet tomēr nacionāli nozīmīgas ikgadējas grāmatu izstādes pēdējos trīs gadus vairs pāri palicis tikai grāmatizdevēju kopējs stends izstādē "Skola 2024", rodas jautājums, vai mēs jebkad būsim gatavi viesa statusam pasaules lielākajā grāmatu tirgū Frankfurtē, par ko teikts, ka tā ir "unikāla starptautiska skatuve Latvijas valstij un kultūrai" (bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis 2021. gadā).

KM eksperte Līga Buševica teic, ka šobrīd Latvija gatavojas, lai iegūtu viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū tuvāko gadu laikā, un līdz šim Frankfurtes grāmatu tirgus pārstāvji Latvijas iestrādes un potenciālu vērtējot atzinīgi. "Sagatavošanās viesu valsts statusam prasa vairākus gadus – lai izveidotu sadarbību ar izdevējiem, tulkotu un izdotu latviešu literāros darbus, veidotu Latvijas kultūras literatūras redzamību Vācijā un citās vāciski runājošajās valstīs. Šobrīd tiek apgūts piešķirtais finansējums Latvijas dalības sagatavošanai viesu valsts statusam Frankfurtes grāmatu tirgum 2023.–2025. gadam, kas paredz grantu programmas palielināšanu Latvijas literatūras tulkošanai un izdošanai ārvalstīs, kultūras un literatūras programmas nodrošināšanai ar Latvijas autoru dalību."

Lai gan agrāk skaļi izskanēja cerība, ka Latvija viesa statusu Frankfurtes grāmatu tirgū varētu iegūt jau nākamgad, īpaši to saistot ar latviešu kultūrā vēsturiski nozīmīgāko notikumu pirms 500 gadiem – pirmās grāmatas publicēšanu latviešu valodā –, Frankfurtes grāmatu tirgus padome viesu valsts statusu 2025. gadā lēmusi piešķirt Filipīnām, 2026. – Čehijai, 2027. – Čīlei.

Renāte Punka optimistiski cer, ka reālistisks varētu būt 2028. gads. "Viesu valsts statuss Frankfurtes starptautiskajā grāmatu gadatirgū vēriena ziņā grūti salīdzināms ar jebkuru citu kultūras diplomātijas notikumu. Pateicoties šī gadatirgus unikālajai vietai gan Vācijas kultūras un informācijas telpā, gan pasaules grāmatniecībā, šī statusa sniegtā redzamība un atpazīstamība ir liela un ilglaicīga. Viesu valsts statuss Frankfurtē bijis spēcīgs atspēriena punkts daudzu nelielu valstu kultūrai – gan kaimiņvalstij Lietuvai, gan Somijai, Islandei, Gruzijai, 2023. gadā to ieguva Latvijai arī iedzīvotāju skaita ziņā radniecīgā Slovēnija. Uzskatu, ka Latvijas kultūra un jo īpaši grāmatniecība šādam iznācienam ir nobriedusi, un ļoti ceru, ka, abpusēji vienojoties, šo mērķi izdosies īstenot."

Arī platforma "Latvian Literature" jau vairākus gadus īsteno aktīvu darbu ar Vācijas izdevējiem, festivāliem un citiem partneriem, gan organizējot vizītes Latvijā, gan veidojot arvien plašāku profesionālo kontaktu loku, kas sekmētu Latvijas autoru darbu izdošanu Vācijā un citās Eiropas valstīs. "Latvian Literature" pārstāve Anete Konste pauž, ka līdz šim Frankfurtes tirgus pārstāvji, viesojoties Latvijā, bijuši priecīgi par pieredzētajiem literatūras festivāliem, izdevumiem, balvām un citām lokālajām norisēm, "kas apliecina mūsu aktīvo un daudzpusīgo literatūras vidi. Tomēr Latvijas Grāmatu izstādei Ķīpsalā nav būtiskas ietekmes uz to, vai un kad mums tiks piešķirts viesu valsts statuss Frankfurtē".

Nākotne – gribas jautājums

Renāte Punka Ķīpsalas grāmatu izstādes nākotni redz kā daudzpusīgu literatūras festivālu, iespējams, līdzīgu festivālam "Lampa" – tā ietvarā varētu būt priekšlasījumi trīs dienu garumā, lasītāju tikšanās ar autoriem. "Esam runājuši ar Rīgas domi par iespēju iekļauties Rīgas festivālu programmā. Protams, finansējuma jautājums ir nozīmīgs, jo kurš rakstnieks vēlētos stāvēt neapbūvētā laukumā ar megafonu rokā?" viņa retoriski jautā. Šobrīd gan pieteikšanās jaunai programmai esot iespējama vien no 2026. gada, turklāt Ķīpsalas norises laiks esot samērā nelabvēlīgs konkursu pieteikumu grafiku ziņā. "Telpu izmērs nav izšķirošais, svarīgs ir pasākumu saturs, reklāma, iesaistīto dalībnieku entuziasms, organizatoru vīzija, kā arī lasītāju atsaucība," par iespējamu nākotnes vīziju spriež arī izdevniecības "Liels un mazs" direktore Alise Nīgale.

Nobeidzot – Evijas Veides paustais: "Latvijas grāmatu izstādes nākotne ir gribas jautājums, proti, vai grāmatniecības nozare tik tiešām vēlas šo izstādi un kopīgi rūpīgi, izmantojot esošos atbalsta mehānismus un piesaistot jaunus, strādā pie tās nākotnes vīzijas. Iespējamas arī partnerības ar līdzīgi domājošām struktūrām. Bet tas ir darbs, kurš sākas no tā, vai to atzīstam par prioritāti. Ja izstāde nenotiek tā, kā būtu gribējies, atbildība jāuzņemas arī pašai nozarei."

Somijā: nozīmīga identitātes daļa

Somijas toreizējais prezidents Sauli Nīniste 2018. gada grāmatu izstādes laikā Turku brīvu vietu atrada vien uz lasītavas kāpnēm.

Pirms pieciem gadiem pasaules ziņu aģentūras pārpublicēja fotogrāfiju: Somijas Valsts prezidents Sauli Nīnisto klausītāju pārpildītā sarīkojumā konferenču zālē Turku grāmatu izstādē sēž uz trepītēm, jo brīvu sēdvietu vairāk nav. Diez vai par šo fotogrāfiju īpaši bija pārsteigti paši somi – Helsinku grāmatu izstāde ik gadu ir nozīmīgākais notikums Somijas literatūras un grāmatu nozarē. To apmeklē vidēji 80 000 lasītāju, piedalās vairāk nekā 300 izdevēju, izstādē notiek vairāk nekā 800 sarunu un interviju. Turklāt Somijā ik gadu notiek vēl divas lielas grāmatu izstādes: Turku grāmatu tirgu apmeklē ap 14 000 grāmatu draugu, vēl nozīmīga izstāde ir arī Somijas ziemeļos Jiveskilē.

Somijas Helsinku grāmatu tirgus (Kirjamessut) pārstāve Teija Armanto "Kultūrzīmēm" pastāstīja, ka 2023. gada Helsinku grāmatu tirgu un tā 900 diskusijas, intervijas un tikšanās ar autoriem pieredzēja vairāk nekā 88 000 apmeklētāju, no kuriem lielākā daļa izstādi apmeklē katru gadu; aptauja parādīja, ka tikai 13% izstādē ieradušies pirmo reizi.

"Mēs, somi, uzskatām, ka grāmatu tirgus apmeklēšana ir viena no nozīmīgām kultūras tradīcijām un to reizē ar vīna un ēdiena tirgu rīkojam katru oktobri. Izdevēji stāsta, ka Ziemassvētku dāvanu pārdošana sākoties tieši grāmatu gadatirgū."

Ikreiz sarunu programmā piedaloties arī vairāki politiķi un bijušie prezidenti, protams, grāmatu tirgu katru gadu apmeklējot bijušais prezidents Sauli Nīnisto, kura sieva Jenni Haukio ir dzejniece.

Helsinku grāmatu gadatirgus aizsācies 2001. gadā, toreiz to apmeklējuši ap 30 000 apmeklētāju, kuru skaits pieaugot katru gadu.

"Somiem, protams, ļoti patīk lasīt, to var uzskatīt par daļu no nacionālās identitātes," pauž Helsinku grāmatu tirgus organizatori, vienlaikus atzīstot, ka arī Somijā esot daudz iedzīvotāju, kuri grāmatas nelasa: '’Par nelasošajiem katru gadu domājam īpaši, nozīmīgāko uzmanību pievēršam jauniešiem, jo lasīšana ir ļoti svarīga."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma