Zīmē Gatis Šļūka. Nākšu pulciņā – reiz biju komjauniete!

"Saeimas komisijā lēmām paaugstināt jauniešu vecuma slieksni no 25 līdz 30 gadiem, lai arī šiem cilvēkiem ir pieejams nepieciešamais atbalsts.

To saprot deputāti, eksperti un nozares organizācijas. Tikmēr būvniecībā vien pēc dažiem gadiem trūks jau 10 000 speciālistu... Jaunieši nav slogs – viņi ir iespēja, ir jācīnās par katru cilvēku, kas var iegūt nepieciešamo izglītību un iekļauties darba tirgū. 14 000 jauniešu (25–29 g.) Latvijā nemācās un nestrādā. Valsts līdz šim viņus nav redzējusi. Tagad būs dots uzdevums rīkoties, lai šo mainītu un palīdzētu iekļauties sabiedrībā, studiju vidē un darba tirgū," tā sociālajā tīklā rakstīja Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie").

Atbildot uz citu sociālo tīklu lietotāju jautājumiem par to, kam tas vajadzīgs un ko šāds ieraksts likumā dos, deputāte skaidro: "Ir pieejamas programmas, lai neizkristu no darba tirgus un socializācijas, atlaižu politika utt. Cilvēkiem ir dažādas vajadzības, tas ir jāņem vērā. Situācija kopš 1990. gada ir mainījusies, kad jaunieši patstāvīgu dzīvi ar pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū uzsāka ap 20–22 gadu vecumu. Jau 2019. gadā Eiropā šis vecums pieauga līdz 28 gadiem."

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 5. februārī izskatīja dažādus pieteiktos grozījumus Jaunatnes likumā, un viens no tiem bija par jauniešu vecuma slieksni. 

Patlaban Jaunatnes likuma 1. pants nosaka: "Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni." Paaugstināt vecuma slieksni ieteikusi biedrība "Latvijas Jaunatnes padome", likuma pantu rosinot izteikt šādā redakcijā: "Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 30 gadiem – dzīves kvalitāti, attīstot kompetences, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni un jaunatnes politikas sistēmas pilnveidi." Ierosinājuma pamatojumā minēts, ka vecuma atšķirības pārsvarā tiek uzskatītas par dominējošo pieeju jaunatnes definēšanā, tomēr būtiska loma var būt arī sociālajam statusam un dzīves situācijām.