Sabiedrības pārstāvji, uzņēmēji, organizācijas bieži vien pārmet ministriju ierēdņiem, ka tie uz daudzām būtiskām lietām raugās caur "ekseļa tabulu".

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai ir pārmests, ka tā skolu tīkla reformu veic, "balstoties tikai uz ekseļa aprēķiniem". Vai, piemēram, nesen, runājot par valsts nodokļu politiku, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns sacījis, ka "būtu jākāpj ārā no labsajūtas, kas veidojas, strādājot ar "ekseļiem"", un tā vietā jāriskē un jāsakārto nodokļu slogs". Cīņu ar "ekseļa tabulām" minējuši arī augļu un dārzeņu ražotāji, kuri nav gatavi piekāpties valdības iecerei no nākamā gada paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 5% līdz 12%. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, minot, ka šo jautājumu par PVN aktualizē ik gadu budžeta veidošanas laikā, intervijā Latvijas Radio teicis: "Ikviens nodokļa samazinājums "ekseļa tabulā" parādās kā negūtie ieņēmumi budžetā."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.