Kasešu munīcija pūpolsvētdienā. Krievu raķešu triecienā Sumiem 32 nogalinātie

Krievi raķešu triecienā Sumu centram svētdien noslepkavojuši vismaz 32 civilpersonas, ziņo Ukrainas varasiestādes. Starp upuriem ir arī vismaz divi bērni.

Vēl 117 cilvēki, tajā skaitā 15 bērni, guvuši ievainojumus.

Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko norādīja, ka glābšanas darbi notikuma vietā turpinās.

Sumu centrā pūpolu svētdienā ap plkst.10.15 trāpīja divas ballistiskās raķetes "Iskander", un pilsētas mēra vietas izpildītājs Artems Kobzars norādīja, ka tas ir kārtējais iebrucēju trieciens civiliedzīvotājiem.

Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīcija, kura domāta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai, un Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks norādīja, ka krievu mērķis bija nogalināt pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirilo Budanovs pavēstīja, ka šo kara noziegumu pastrādājusi Krievijas armijas 112. un 448. raķešu brigāde, kas attiecīgi izvietotas Voroņežas un Kurskas apgabalos.

"Mūsu kopīgais uzdevums ir izdarīt tā, lai neviens kara noziedznieks, sākot ar tiem, kas deva pavēles, un beidzot ar tiem, kas palaida raķetes, neizvairītos no atmaksas," uzsvēra Budanovs.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vēršoties pie Rietumiem, norādīja, ka "runāšana nekad neaptur ballistiskās raķetes un aviācijas bumbas".

"Pret Krieviju jāizturas tā, kā to pelnījis terorists," 

uzsvēra prezidents.

Reaģējot uz kārtējo Krievijas kara noziegumu, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta nosodījis krievu noziedzīgo raķešu uzbrukumu Sumiem, norādot, ka tas apliecina Maskavas centienus paildzināt karu.

"Krievija turpina savu vardarbības kampaņu, atkārtoti demonstrējot, ka šis karš pastāv un turpinās tikai tāpēc, ka Krievija to vēlas," sociālās saziņas vietnē "X" uzsvēra Košta.

Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka "laikā, kad kristieši svin pūpolsvētdienu, Krievija Ukrainā atkal noslepkavojusi desmitiem nevainīgu civilistu. Šis barbariskais akts apliecina, ka Krievija nevēlas mieru."

Rinkēvičs izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem un atkārtoti apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainai un taisnīgam mieram.

Savukārt Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka "Kremļa miesnieks" svarīgu kristiešu un ebreju svētku laikā tīkojis Ukrainā nogalināt civilistus.

Krievu barbarisko noziegumu nosodījuši arī citu Eiropas valstu līderi, tajā skaitā Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.

"Ikviens zina, ka Krievija vienīgā vēlējās šo karu. Šodien ir skaidrs, ka Krievija vienīgā vēlas to turpināt," vietnē "X" raksta Makrons.

Savukārt Stārmers atzina, ka Krievijas šausminošais uzbrukums viņu satriecis. Viņš uzsvēra, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nekavējoties jāpiekrīt pilnīgai uguns pārtraukšanai.

Tikmēr ASV īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs paziņojis, ka krievu uzbrukums civiliem mērķiem pārkāpis jebkādas piedienības robežas.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 932 670

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 932 670 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 10 603 tankus, 22 088 bruņutransportierus, 26 163 lielgabalus un mīnmetējus, 1362 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1128 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 335 helikopterus, 32 425 bezpilota lidaparātus, 3145 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 43 905 automobiļus un autocisternas, kā arī 3799 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.