Aprīlī ukraiņi paziņoja, ka Doneckas apgabalā saņēmuši gūstā divus Ķīnas pilsoņus, kas karoja Krievijas pusē. Tie nav pirmie ārzemnieki, kas cerībā uz asiņainu naudu piedalās agresijā pret Ukrainu. Ziemeļkorejieši to dara par velti, bet izceļas arī Āfrikas valstu pilsoņi. Ņemot vērā solīto atalgojumu, pastarpinātā veidā Putina karš sācis retināt armijas Melnajā kontinentā.

Septembrī ukraiņu gūstā krita divi afrikāņi – no Somālijas un Sjerraleones. Pērn maijā Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka Maskava vervējusi Nepālas, Indijas, Kubas, Somālijas, Ruandas, Burundi, Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas pilsoņus. Un tas rada drošības problēmas pašā Āfrikā – jo mazāk karavīru, turklāt profesionāļu, jo brīvāk jūtas džihādisti un citi dumpinieki.

Sola 14 reižu vairāk naudas

Kamerūnas armija piedzīvojot pieaugošu dezertieru skaitu, jo daudzi karavīri dodas karot uz Ukrainu. Piedāvātais atalgojums ir 14 reižu lielāks – dzimtenē tas ir aptuveni 233 ASV dolāri mēnesī, bet Krievijas "maizē" – 2000–3200 dolāru, turklāt solītas arī prēmijas un pabalsti. Armija šajā Rietumāfrikas valstī nav sliktākā iespēja, jo minimālā alga civilajā dzīvē ir ap 65 eiro, taču krievi sola vēl daudz vairāk.

Neliela daļa dezertieru ir brīvprātīgie, kas karo Ukrainas pusē, taču lielākā daļa pievienojusies Krievijas agresoriem. Kamerūnas armijai tas rada pamatīgas problēmas, 

īpaši laikā, kad valsts saskaras ar radikālā islāma fanātiķu grupējumu "Boko Haram" valsts ziemeļos, Centrālāfrikas Republikas nemierniekiem austrumos, pirātismu piekrastē un dumpīgajiem angliski runājošiem reģioniem rietumos.