Pirms gada basketbolists Anžejs Pasečņiks atzina, ka aizvadīta grūtākā sezona karjerā. Par aizvadīto nešaubīgi var teikt – labākā.
Lai gan Spānijas ACB līgas jaunpienācēja Palensijas "Zunder" palika pārliecinoši pēdējā un atkal izkrita līmeni zemāk, latviešu centra spēlētājs pirmo reizi baudīja līdera lomu komandā un viņa progresu vairākkārt novērtēja arī visa čempionāta mērogā.
"Šovasar dzīvojam Ķīpsalā, katru gadu īrējam citā vietā," sarunas ievadā savu ikdienu ieskicē Anžejs Pasečņiks. "Pagaidām svārstos, vai vēlos dzīvokli vai māju. Ceru vēl desmit gadus spēlēt ārzemēs, varbūt pēc tam vēlmes būs citas, jāskatās, cik liela ģimene. Latvijā esmu divarpus trīs mēnešus gadā, turēt īpašumu tukšu nav pareizi. Nemitīga pārvākšanās gan ir sarežģīta, kopš meitas piedzimšanas pirms diviem gadiem kopumā esam nomainījuši septiņas vai astoņas dzīvesvietas. Labā lieta, ka neiestājas rutīna, Rīgā dažādas vietas iepazītas, var saprast, kur patīk. Pirms tam Ķīpsalu nepārzināju, tagad varu teikt, ka viena no foršākajām vietām. Rituāla ar peldēšanos Daugavā gan man nav, šogad vēl neesmu bijis, arī sauļojies neesmu."
Kurā pilsētā ārzemēs tev un ģimenei visvairāk paticis?
Man ļoti patika Sevilja, viena no labākajām pilsētām Eiropā – skaista, laikapstākļi, cilvēki.
Palensija ir maza – 70 tūkstoši iedzīvotāju, nekas īpašs nenotiek, bet sportisti jau parasti teiks – labākā ir tā vieta, kur vislabāk esi spēlējis.
Dairis Bertāns par Bilbao cildinoši stāsta, jā, tur ir skaisti, bet viņam tie bija vieni no labākajiem karjeras gadiem. Man Palensijā sportiskā ziņā viss bija labi, arī ģimenei ērti, viss ātri sasniedzams.
Pēc iepriekšējās sezonas teici, ka tā bijusi karjerā grūtākā. Šī noteikti bija labākā?
Iepriekšējā sezona lika man pieņemt noteiktus lēmumus, un tas bija lūzuma punkts. Līdz tam ilgi iekšā kaut kas krājās – neskaidrība, nemācēšana. Daudz jautājumu galvā. Vasarā atradu ceļu, kā spēlēt, kā domāt, esmu vienkārši audzis un zinu, kā tikt ar šādām situācijām galā.