-0.9 °C
Pagājušās nedēļas nogalē veiksmīgi tika pabeigta trīs Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas tīkla – sestdien visu diennakti Latvija, Lietuva un Igaunija strādāja izolētā elektroenerģijas sistēmā un veica elektroenerģijas pārvades sistēmas izolētas darbības, sprieguma regulēšanas un sinhronizācijas testus, bet svētdien caur Lietuvas–Polijas savienojumu pieslēdzās kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Tehnisko pārslēgšanos veica Baltijas elektrosistēmas operatori – Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls", Lietuvas "Litgrid" un Igaunijas "Elering".
Pārslēgšanās procesā par energoapgādes problēmām netika ziņots. Savukārt pirms izmaiņām, iespējams, Krievijas informācijas operāciju ietekmē, daļā sabiedrības izplatījās vēstījumi un pieļāvumi, ka pārslēgšanas procesā varot rasties elektrības apgādes pārrāvumi. Lai gan atbildīgās amatpersonas aicināja sabiedrību rūpīgi vērtēt informāciju un nepakļauties provokācijām, četras slimnīcas izvēlējās pārslēgties uz saviem ģeneratoriem, bet dažās Latgales pašvaldībās tika domāts par luksoforu atslēgšanu.
"Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas,"
svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. "Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena. Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, ka "Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena". "Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā – šis ir jauns laikmets," atzina Leiena, norādot, ka ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt. "Aizsargājot ES kritisko infrastruktūru, par prioritātēm jāizvirza profilakse, jaunu kabeļu ierīkošana, diversifikācija un apdraudējumu identificēšana, kā arī ātra reaģēšana uz tiem un to novēršana. Tagad ir pienācis laiks pārņemt mūsu aizsardzību un drošību savās rokās," norādīja Leiena.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
