Clear -1.9 °C
P. 21.02
Ariadne, Eleonora
SEKO MUMS
Reklāma
Mūsu ceļotājus parasti iepriecina ārvalstu veikalos pamanīta Latvijā ražota prece, tomēr šis nav tas gadījums.
Mūsu ceļotājus parasti iepriecina ārvalstu veikalos pamanīta Latvijā ražota prece, tomēr šis nav tas gadījums.
Foto: Aculiecinieka foto

Latvijā ražotie konservi "Kaija" Ķīnā tiek tirgoti zem "Ura Rossija!" jeb "Urā Krievija!" izkārtnes, kā arī citos ar Krievijas vārdu saistītos veikalos. Tādējādi tas ir ne tikai maldinoši patērētājiem Ķīnā, bet arī neglaimo ne uzņēmuma, ne Latvijas tēlam.

Latvijas zivju konservus tirgo Ķīnā.
Latvijas zivju konservus tirgo Ķīnā
Latvijā ražotie konservi "Kaija" Ķīnā tiek tirgoti zem "Ura Rossija!" jeb "Urā Krievija!" izkārtnes, kā arī citos ar Krievijas vārdu saistītos veikalos.
Reklāma

Latvijas lielākais zivju pārstrādātājs, kas atbalsta Ukrainu un nesadarbojas ne ar Krieviju, ne Baltkrieviju, par minēto faktu uzzināja no "Latvijas Avīzes", atzīstot, ka ietekmēt situāciju neesot viņu spēkos.

Ķīnas tirgus īpatnības

Vēl pirms dažiem mēnešiem Ķīnā svinīgā pasākumā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienai, piedaloties Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāram Andžejam Viļumsonam un Ķīnas ĀM Eiropas departamenta ģenerāldirektoram, vēstniekam Li Dzjenam, bija iespēja iepazīt Ķīnā pieejamo Latvijas uzņēmumu produkciju.

Starp Ķīnas tirgū nonākušiem zīmoliem – "JZ Microphones", "Groglass", "Takas", "Rīgas Melnais Balzams" un "Stenders" – svinīgās pieņemšanas viesi varēja nobaudīt arī SIA "Karavela" ražoto "Kaijas" zivju produkciju.  Neapšaubāmi, ir prieks par Latvijas uzņēmumu ielaušanos Ķīnas tirgū, tomēr mūsu zivju konservu nonākšana nepareizā veikala plauktā ir kā darvas karote šajā stāstā.

Ražotājam vienas vērtības, veikalam – citas

"Šajā grūtajā brīdī "Karavela" ir domās un darbos kopā ar Ukrainas tautu," teikts "Kaijas" konservu ražotāja mājaslapā. Tajā minēts arī par uzņēmuma sniegto atbalstu, nosūtot zivju konservus Ukrainas iedzīvotājiem, ziedojot naudu, kā arī izmitinot un nodrošinot darbu Ukrainas bēgļiem.

"Esam pieņēmuši skaidru lēmumu, ka ne tiešā, ne aplinkus ceļā uz Krieviju un Baltkrieviju neko nepārdodam, arī nepērkam neko no tām. Pat ja tas nav aizliegts ar likumu, tā ir mūsu principiāla nostāja," 

sarunā "Latvijas Avīzei" uzsver "Karavelas" līdzīpašnieks, uzņēmuma valdes loceklis Andris Bite.

Taču, par spīti šādai uzņēmuma pozīcijai, Ķīnā tās ražotā produkcija nonākusi zem gluži citas izkārtnes.

Kādu Latvijas ceļotāju nepatīkami pārsteidzis atklājums, ka "Kaijas" konservi Guaņdžou pilsētā Ķīnas dienvidos nonākuši veikalā ar izkārtni "Ura Rossija!". Aculiecinieka uzņemtajos attēlos redzams, ka mūsu valstī ražotā konservu kārbiņa veikalā nopērkama aptuveni par 3,5 eiro. "Karavelas" produkts nolikts vienā plauktā ar Baltkrievijā ražotu kaviāra produktu.

"Kaijas" kārbiņas atrodamas arī dažās citās līdzīgās tirdzniecības vietās Ķīnā, kur veikalu izkārtnēs redzams Krievijas karogs, krievu lācis vai šīs valsts nosaukums. "Protams, mēs labprāt negribētu redzēt savu produktu tādos veikalos," komentē Bite, atzīstot, ka to ietekmēt gan neesot viņu spēkos. "Ja mūsu produkcija nonāk šādās tirdzniecības vietās tālajās valstīs, mums pār to kontrole nav tik liela." Vienlaikus Bite sola, ka centīsies izskaitļot, pa kādiem kanāliem konkrētā produkcija nonākusi "Ura Rossija!" veikalā Ķīnā. Pēc aculiecinieka uzņemtajām fotogrāfijām viņš secina, ka tā ir daļa no sortimenta, kas tiek piegādāts Ķīnai.

Kā apraksta "Karavelas" pārstāvis, dažādās valstīs pastāv tirdzniecības segments, kas ir etnisko preču mazumtirdzniecības veikali, kas pamatā orientējas uz Austrumeiropas klientu jeb imigrantu patēriņu vai bijušās padomju zonas patērētāju. Šo veikalu sortimentā dominē preces ar attiecīgam reģionam raksturīgām garšas īpašībām. "Līdz šim nebiju dzirdējis par šādiem veikaliem Ķīnā, bet neizslēdzu, ka arī tur tādi ir," piebilst Bite. 

Reklāma
Reklāma

"Zinu, ka savu produkciju pārdodam uz bijušo padomju vai Austrumeiropas emigrantu tirgiem ASV, Kanādā, Vācijā un arī Lielbritānijā."

Ķīnā iespraucās pirms trīs gadiem

Kopumā Ķīnas tirgu "Karavela" vērtē kā interesantu, lai gan uzņēmuma eksportā tas pagaidām neieņem nozīmīgu vietu. "Daudzus gadus nesekmīgi mēģinājām iekļūt Ķīnā, jo, piemēram, atšķirībā no Japānas šajā tirgū īsti nebija konservu patēriņa kultūras," stāsta Bite. Tomēr pirms trīs gadiem Ķīnā uzradies kāds aktīvs tirgotājs, kurš tagad "Karavelas" produkciju tirgo interneta veikalos. Lai arī pārdošanas apjoms nav liels, tomēr vērojams stabils pieprasījuma pieaugums, – atzīmē Andris Bite.

Viņš skaidro, ka ķīniešiem "Karavelas" produkcija pagaidām pamatā pieejama tikai interneta veikalā, neizslēdzot, ka daļa produkcijas var nonākt arī parasta veikala plauktā. "Mums veidojas laba sadarbība ar šo vienu Ķīnas importētāju. Ķīnā redzam plašāku tirgus potenciālu," atzīst uzņēmējs.

Ko tirgojam Ķīnā?

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Ķīnu ir stabili negatīva, lai gan desmit gadu laikā eksporta vērtība uz šo valsti ir gandrīz dubultojusies no 105,45 milj. eiro (2014) līdz 200,94 milj. pērn. Tikmēr Ķīnas importa vērtība 2024. gadā izaugusi līdz 831 miljonam eiro, kas pret 2014. gadu ir 150% kāpums.

Lauvas tiesu Latvijas eksporta uz Ķīnu veido kūdra, neapstrādāti kokmateriāli, kā arī vara atgriezumi un lūžņi. Pārtikas produkti pērn veidoja vien 2% (3,1 milj. eiro) no kopējā eksporta uz Ķīnu. Tikmēr Ķīna uz Latviju pamatā importē viedierīces un citas tehnoloģiskās ierīces, riepas, mēbeles un citas augstākas pievienotās vērtības preces.

Kopumā mūsu valstī ražoto zivju produktu un konservu eksporta apjomi aug, 2024. gadā sasniedzot jaunu virsotni (156 milj. eiro). 

Lielākā daļa zivju konservu nonāk Vācijas veikalos (22%), kam seko Ukraina (11,71%) un Lietuva (7,67%). Ķīna Latvijas produkcijai ir samērā maznozīmīgs tirgus, pērn tas bija apmēram 600 tūkstošu eiro vērtībā, ko pamatā nodrošināja tieši "Karavelas" produkcija.

Bite stāsta, ka pērn uzņēmums uz Ķīnu nosūtīja sešus konteinerus ar konserviem, kopumā apmēram 550 000 kārbiņu. 2024. gadā tas veidojis apgrozījumu apmēram 540 000 eiro vērtībā, kas ir 0,6% no kopējā "Karavelas" gada apgrozījuma.

SIA "Karavela"

  • Reģistrācija: 2001. gadā
  • Pamatkapitāls: 2,499 milj. eiro
  • Īpašnieki: AS "Strops investīcijas" (67,14%, patiesie labuma guvēji ir Andris Bite, Pēteris Bite un Jānis Bite); Jānis Endele (20%); Oskars Punenovs (12,86%)
  • Darbības rādītāji: 2024. g. apgrozījums 89,9 milj. eiro (plus 13,5% pret 2023. g., 100 milj. eiro šā gada plāns), pērn saražots 99 milj. konservu kārbu (150 milj. kārbu šā gada plāns)
  • Eksports: 2024. g. 87% no produkcijas tiek eksportēts uz 43 valstīm; lielākie eksporta tirgi – Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Dānija un Ukraina.

Avots: Uzņēmuma sniegtā informācija, "Firmas.lv"

Reklāmas speciāliste: Stulba situācija...

Lelde Dālmane, reklāmas aģentūras "Magic" vadošā stratēģe.

Lelde Dālmane, reklāmas aģentūras "Magic" vadošā stratēģe: "Godīgi sakot, tā ir neapskaužama un stulba situācija. Es domāju, ka uzņēmums, kas atbalsta Ukrainu, ir diezgan dusmīgs par to. Uzņēmuma tēlam šis ir ļoti liels nesmukums. Atbildīgais par to droši vien ir tas konkrētais veikals, kurā šī prece nonāk, tāpat veikals ir arī atbildīgs par izkārtnēm, kādas tas izmanto. Ja pats ražotājs nesadarbojas ar šiem tirgotājiem, acīmredzot ir izveidojusies kāda piegādes ķēde, tāpēc produkts nonāk šāda veida tirdzniecības vietās. Pieļauju, ka trūkst kādas norādes no uzņēmuma puses tā izplatītājiem par kādiem produkcijas tirdzniecības nosacījumiem, ko var iekļaut līgumos. Protams, ne viss iepriekš ir paredzams, tomēr, iespējams, ka, uzzinot šādu faktu, situāciju var novērst, iekļaujot līgumos nosacījumus par to, kur tad var un kur nevar izplatīt produktus.

Ja runājam plašāk par valsts tēlu, es domāju, ka te vairāk ir jautājums par interpretāciju. Ja tas ir tālu no Latvijas, un jāatzīst, ka diemžēl cilvēkiem bieži vien ir asociācijas ar lielākiem reģioniem vai lielākām valstīm, tad nereti trūkst priekšstata par to, kas ir Latvija un kur tā atrodas. Bet tas, protams, nav nekas labs ne uzņēmumam, ne valstij, jo īpaši laikā, kad informācijas telpā ir ļoti daudz propagandas. Pieļauju, ka cilvēks, kuru vairāk ietekmē Krievijas izplatītais naratīvs, apmeklējot konkrēto veikalu, var arī secināt, ka, lūk, Eiropas valsts atbalsta Krieviju. Jāņem vērā, ka minētās veikalu izkārtnes ne tikai informē par kādu konkrētu reģionu, bet vismaz atsevišķos gadījumos pauž zināmu nostāju. Ja domājam par reakciju vai situācijas labošanu, manuprāt, mūsu vēstniecība attiecīgajā valstī varētu būt ļoti labs atbalsta punkts uz vietas."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma